Tam, kurš te zemāk lej samazgu spaiņus- visa Tava šļakatu straume balstās vienkāršā impērijas domāšanā- vispār nedrīkst, bet, ja mums vajag, tad var. Nu un pamuļka cerībās, ka Vovka nāks un Tu kopā ar viņu dziedāsi častuškas. Nenāks. Tik stulbs jau nav, lai pats mestos uz ambrazūras un līdz ar to sit tikai mazākos.
Redz, viņi esot nonākuši izdevīgākās pozīcijās, un teorētiski (!) varētu mums ko nodarīt, nu tad mēs tieši darīsim tieši to-to, ko tikko teicām, ka nedrīkst darīt- ak, bet tie jau ir citi, tie nedrīkst. Tu pat nespēj saprast, ka neviens Tavai sasmakas zemei netaisās uzbrukt- ja gribētu, jau sen tas būtu izdarīts. Nu un ko tad Krievija jau ir panākusi- tagad Somija un Zviedrija pievienojas NATO- tas noteikti uzlabos Krievijas absurdās izredzes pret NATO, vai ne? Tu dzīvo absurda fantāziju pasaulē, kamēr Krievijas artilērija noslauka Ukaraiņu pilsētas no zemes virsas un iznīcina parastus miermīlīgus cilvēkus, kuri no brāļiem pēkšņi kļuva par ienaidniekiem.

Katrs meklē sev radniecīgu dvēseli.

Vadītājs: Latvijas aizsardzības ministrs, kura visa armija ietilpst vienā kravas liftā, bet ja bez orķestra tad parastajā: “Es kā bijušais politologs uzskatu, ka Krievijas cilvēkiem šis karš ir jāzaudē. [Jo mēs Latvijas politologi to sirsnīgi vēlāmies]. Viņiem būtu veselīgi zaudēt šai karā, lai viņi spētu paskatīties uz pasauli ar citām acīm. Tas nebūs cieņas zaudējums. Un es ļoti gribētu, lai krievu nācija un Krievijas valdība iemācītos zaudēt ar cieņu. Mēs varam tur palīdzēt.”
Vadītājs: Tu atgriezies Padomju Savienības sastāvā un mēs tevi iemācīsim uzvarēt ar cieņu. Pēcteči tiem, kuri Nacistiem laizīja pakaļas.
Aleksandrs Sosnovskis internet vietnes World Ecconomy galvenais izdevējs (Vācija): Pirms 100 gadiem no Baltijas iznāca kāds vīrs Alfrēds Rozenbergs, kurš savu dzīvi beidza uz karātavām. Viņam bija tieši tādas pat idejas. Sāka ar žīdu-boļševikiem un turpināja, ka slāvi un krievi nav cilvēki un viņu jautājums ir jāatrisina. Šodien pie varas esošie baltieši turpina šīs idejas.

---Aizmirsi pieminēt Gulagu, kas tagad saucas FSIN.

Saki, ka katram ir tiesības draudzēties ar ko grib un kā grib. Formāli it kā jā. Baltijas valstis draudzējas ar Ameriku un tās jau ir piegāztas pilnas ar ASV kara bāzēm un ieročiem tepat netālu no Krievijas robežas. No Tallinas lidlauka līdz Piteram ir tikai 10 minūšu lidojums. Un atombumba nogādāta Pīterī. Arī Ukraina tika sagatavota uzņemšanai NATO. NATO robežas būtu tur kur 1942. gadā ap šo pašu laiku bija Wermahts. Ja tas būtu noticis, NATO raķetes līdz Maskavai aizlidotu 4 minūšu laikā. Krievu pretraķešu majors nepaspētu savu pēcpusi pacelt no krēsla, kad Maskavas vairs nebūtu. Tas pats ar visu Krieviju. Gruzijas iekļaušana NATO ir Melnās jūras Austrumu krasta pārvaldīšana, bet no turienes Amerikāņi var apšaudīt ar raķetēm Krieviju līdz pat Urāliem. Asiņainais Putins daudzkārt lūdza Rietumus tā nedarīt! ASV baltajos cimdos bija lepni un tikai pavīpsnāja. Tad tāda ir tā draudzēšanās ar ko vien gribu?! Jūs domājat, ka asiņainais Putins to nesaprata? Tāpēc šodien mēs esam saņēmuši karu Ukrainā. Un visvairāk baidos no mūsu Urrā! Patriotiem, ka viņi karu atvilks uz Latviju. Okupācija būs vēl uz 100 gadiem, bet 5. pants kā diskusiju objekts aiz Okeāna.

---Pirms izsaki savas domas noskaidro, kas tas aukstais karš, tagad hibrīd karš , kā arī stratēģiskā ierobežošana tādi par zvēriem, ko viņi pa ziemu ēd.

Tāds skaists un tekošs stāstījums, ka krievi nesaprot, bet mēs saprotam. Ja uz notikumiem skatās no skatu punkta – Krievija ļaunums. ASV un Rietumi – gaismas eņģeļi, tad tev taisnība. Bet, ja uz notikumiem skatās no vienāda emociju attāluma, tad viss izskatās pavisam citādi. Vientiesis Gorbačovs nesaprata Rietumu viltību. Viņam Rietumu līderi sita uz pleca un teica, cik viņš ir mūsdienīgs līderis un cik viņš ir progresīvs. Krievi saka, ka jāiziet pārbaudījums ar “огонь, вода и медные трубы” Gorbačovs neizgāja pēdējo pārbaudījumu. Rietumi viņu aptina ap pirkstu, tāpat kā Jeļcinu. Gorbačovs un Jeļcins viņiem noticēja uz vārda. Viņi nespēja ieraudzīt Rietumu viltību. Rietumu toreizējie politiķi solīja likvidēt NATO, ja PSRS likvidēs Varšavas bloku. Krievi to izdarīja neparakstot vienošanos. Bet Rietumi apsolīja un piekrāpa. Rietumu toreizējie politiķi solīja, ka NATO neies uz Austrumiem, bet nu jau veselas 5 reizes NATO ir pavirzījies uz Austrumiem. Atkal krievu muļķi aptaisīja. Solīja Krieviju uzņemt NATO, jau kurā tur gadā krievi taisījās iesniegt lūgumu par uzņemšanu. Amerikāņi pateica: “Nekādā gadījumā! Tas kas notiek nenozīmē, ka mēs atteiksimies no galvenā mērķa sagraut Krieviju un padarīt Pasauli vienpolāru.” ASV ar Krieviju gatavojas izdarīt to pašu ko izdarīja ar Tuvo Austrumu valstīm un Lībiju. Gorbačovs noticēja Rietumu politiķu solījumiem, bet nepieprasīja ar viņiem noslēgt kaut vienu līgumu, kas turētu Rietumus pie vārda. Līgumi vispār bija jocīgi. Piemēram, par tālās darbības rādiusa raķetēm, kuras drīkstēja šaut no kuģiem (ASV), bet nedrīkstēja šaut no zemes (PSRS). Šādu līgumu tikai pašnāvnieks varēja noslēgt, bet Gorbačovs noslēdza. Vai viņš bija savas valsts līderis, kas domā par savu valsti? Taču viņa muļķības dēļ Latvija (un Baltija) ieguva neatkarību, kuru vēl šodien neprot izmantot, šoreiz paši savas muļķības dēļ. Jūs atkārtojat vienu un to pašu mantru. Mēs pazīstam krievus. Viņiem nevar uzticēties. Viņi nav demokrātiski. Atkārtojam to no dienas uz dienu. Bet patiesības paši pūšat ASV kara fleitē.

---Ne jau Gorbačovs sabrucināja padomes. Tās zaudēja auksto karu, nespēja iebrukt Eiropā un to izlaupīt. Tādēļ ekonomika apstājās un tauta sadumpojās.

---GK kungs pilnīgi aizmirsa klasisko auksto karu. Ap 2010. gadu Gorbačovs atļāva vācu žurnālistiem iepazīties ar savu personīgo arhīvu. Noskaidrojās, ka Padomes savas komandu ekonomikas dēļ bija iekļuvušas aukstā kara lamatās. Bušs vecākais, Tečere, Kols un Miterāns aizkulišu sarunās draudēja pārtraukt graudu piegādes Padomēm, ja tajās sāksies pilsoņu karš. Lomu spēlēja arī 40 tūkstoši kodollādiņu, kas tobrīd Padomēm bija. Gorbačovs vēlējās transformēt valsti un komunistu varu uz tirgus ekonomiku. Viņš mēģināja noslēgt federatīvo savienības līgumu. Tādā gadījumā jaunā valsts ar 12 republikām būtu ārpus aukstā kara. Bet tas neizdevās, Gorbačovs aizgāja pensijā brīdī, kad virs kremļa nomainīja karogu. Štatos to uzskata par aukstā kara beigu momentu. Pie mums nez kāpēc uzskata, ka aukstais karš beidzies pirms Dziesmotās Revolūcijas.

Vai vēsturisko zemju, it īpaši, Latgales identitātes pārmērīga izbīdīšana tik mazai zemei kā Latvija ir pareiza uzvedība, ņemot vērā Ukrainas bēdīgo pieredzi?