Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Sastrēgums slimnīcu uzņemšanā pacientam nozīmē ne tikai mokošu gaidīšanas laiku, bet iespējams, arī draudus dzīvībai. Kā tiek organizēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un slimnīcu sadarbība, lai šādi sastrēgumi neveidotos, par to spriežam Krustpunktā. Diskutē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, Veselības ministrijas valsts sekretare Agnese Vaļuliene, Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs un zvērināta advokāte Solvita Olsena, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.
Pirms pāris nedēļām Latvijas Televīzija stāstīja par vienu dienu, kad bija sarežģīta situācija Stradiņa slimnīcā, kad dienā tika atvests tik daudz slimnieku, ka nepietika vietas pat koridoros. Daudziem nācās gaidīt Neatliekamās palīdzības dienesta automašīnās, šādi ietekmējot arī dienesta darbu. Šajā laikā jau vispār daudz slimo ar dažādiem vīrusiem, gripu un Covid, bet ir jau arī citas slimības. Tikmēr slimnīcām pat ar ieplānoto naudu pietrūkst 40 miljonu, lai visus apkalpotu. Tādi skaitļi izskanējuši jau gada sākumā. Bet mēs taču arī atceramies 2024. gada nogali, kad slimnīcas dabūja trūkties, jo bija ārstējušas vairāk pacientu nekā noteiktās kvotas. Un kas tad būs šogad tālāk? Neskaidrību ir daudz.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (11)
Kam gan piekrītu - slimam cilvēkam mainās apziņa, domāšana. Es domāju, ka mirstu un gribēju zvanīt mammai un bērniem un atvadīties, bet tad nolēmu nevienu netraucēt un aiziet kā saka - mēmos pārmetumos.
Ka stradiņi ir visciniskākā naudas prasīšanas vieta - tas nevienam nav noslēpums. Takses, cik kam jāmaksā nosauc māsiņas.
Un vēl. Atceros , cik rupji un pretīgi uz cilvēkiem kliedza apsargs, kad nedarbojās kase un cilvēki nevarēja samaksāt un doties uz vizītēm. Tie bija lielum lielākais vairums veci, slimi cilvēki un viņu vienīgā vaina bija viņu nespēks sevi aizstāvēt, Un tā vietā , lai paskaidrotu situāciju un to risinātu - viņš kliedza un grūstīja cilvēkus,
Un slimnīcas - Stradiņu valde saņem algās 10 un 20 x vairāk kā tie slimie cilvēki, Tas nav normāli un par to nevajag klusēt!
Un cik nopelna gauss, kuram mēs maksājam nu jau būs m iljoni un vel jāpiemaksā miljoni
Nav tā, ka valstij nav naudas. Valstij ir ļoti daudz naudas. Mes maksājam milzīgus nodokļus un izpārdodam visu, kas mums ir - mežus, piekrastes ainavas, ēkas , uzņemumus. Nauda ir , tikai - tā tiek vien gauži gauži nelielai daļai Latvijas un ne Latvijas cilvēku, Viena cita liela daļa šīs netaisnības dēļ mirst nost.
Tā es saprotu šo lietu kārtību.
Vai vienotibas apbērēšana ko mainīs? Neticu. Neredzu jaunus politiskus spēkus
Bet - man ir būtiski izteikt savu viedokli. Citādi tas mani žņaudz nost. Mani tuvinieki mani uzklausīt negrib, vai saka, ka es pa "dziļu ņemot".
Šodien uzzināju, ka mana paziņa plāno pārcelties uz Austriju. Un es domāju - nu ko es te komentārus škribelēju, labāk būtu braukusi prom un dzivojusi no jauna. Bet ..... esmu par to domājusi un baidos.
Šodien arī braucu ar trolejbusu Un ziniet, no vienas puses man patīk tie straujie līkumi un tie palēcieni. Tāds mirklis no autorallija pieredzes, bet ja ar sabiedrisko transportu jābrauc smagi slimam, jo NMPD taču vajag smagi slimiem vai ne?, tad nekā jautra tur nav.
Un vēl. Drēbes nepērku, ir vecās., Bet nu veša tomēr jāmaina. Šodien iepirku veļu par 72 eur. Un 12 eur no tiem samaksāju valstij kā PVN. Ja sarēķinu visus nodokļus, ko maksāju valstij, tad tie apmēram 40 % sanāk, Bet - nu jau jāsaka, ka no valsts es saņemu vien solījumus.
Vingroju un vispār cenšos veselīgi dzīvot. Kad dusmas nevaru valdīt, uzrakstu dusmīgu komentāru, bet tas, ka mums ir maksas medicīna , kuru var atļauties tikai lielo algu saņēmēji - pirmkārt, jau ir kaitējums valsts iekšējai drošībai.
Un tas ir jāsaka skaidri un gaiši. Es nevis atlaistu mediķus , bet amatpersonas medicīnas nozarē.
Un tad Stradiņos sākās - kā citā realitātē. Proti , tādā brīdī, kad es nezināju, nesapratu vai apziņa neaizies vispār pa pieskari, vai esmu nāves priekšā, vai tikai kāda lēkme, proti, kad vispārējā neziņā tur nokļuvu - pie manis neviens nepienāca visas nakts garumā.
Nolika mani gulēt uz ar pliku plēvi apvilktu augstu gultu. Kad lūdzu segu ( kuras bija sakrautas kaudzē turpat acu priekšā) , man neviens neatbildēja. Segu nedeva. Pie manis pienāca un piedāvāja par 70 eur vest uz palātu, bet es atteicos, jo man tādas naudas manā budžetā nebija. Nu lūk. Tad rāpos nost no tās augstās gultas , gāju pēc mēteļa un pati sev to uzklāju .
Nu un tad tā orveliskā pieredze turpinājās. Kāds pacients brēca - dzert, dzert, medikes vai sanitāres sačukstas - neko nedod - mīzīs un dirsīs, kas to vāks. Tad ieksŗēja cita un sāka kliegt, ka tādu un tādu palātu esot piedirsuši un viņa to nevākšot. Tad es vai nu aizmigu vai zaudēju samaņu, nezinu, bet pamodos, kad mani pakratīja. Kāda mediķe man gribēja kaut ko špricēt. Es jautāju, kas tas ir ko viņa špricēs un viņa atbildēja, ka viņas pienākums neesot man to skaidrot. Un man pēkšni ienāca prātā, ka mani varbūt iemidzinās un nosūtīs izņemt orgānus un atlikušo miesu ar kauliem izvārīt ziepēs. Teicu, ka negribu nekādu špirci, ja nesaka , kas tas ir . Sieviete dusmīga aizgāja. Pēc kāda laba laika pie manis pienāca jauns un smuks, bet nu dikti saguris dakteris, Saņēma manu roku un skatījās acīs un skaidroja, ka tās esot nomierinošas zāles, nekas vairāk. Ka esot jāgaida, lai varētu mani izmeklēt ar rentgenu, jo tāpat vien jau nevarot neko pateikt. Asins analīzes man esot normālas.
Nu dakteris mani nošarmēja un es apraudājos par savu nespēcību, jo neticēju vairs nevienam. Bet piecelties un aiziet arī nevarēju, jo pagriežoties galva reiba tik un tā. Tad mani sašpricēja un es aizmigu.
Nu vārdu sakot - bija drausmīgi. Es saprotu, ka es savā prātā visu pārspīlēju. Ne tik jauna, lai kādam manu veco sirdi vajadzētu , bet tā necilvēcīgākā attieksme jau bija tā, kas man radija tās šausmīgās iedomas.
Kad ww.la.lv lasu , kā pacienti sūdzas par Stradiņos notiekošo,tad es atceros savu pieredzi un noskurinos un saprotu, ka tur nekas nav mainījies. Pat vēl trakāk palicis. Saprotu, ka man bija laime nelaimē.
Ir tāds teiciens: nespļaut akā...
Aicinu būt empātiskiem arī pašiem,tad personālam nebūs iemesls kļūt ļauniem kā jūs te rakstāt.
nav veselības mācības!!!
un radinieki uzņemšanā ir sliktāk nekā ja to nav
kā var atļauties nolikt ārstus un medicīnisko personālu, kas jau strādā uz trūkuma un bezspēka robežas!!!
varbūt olsena ies strādāt???
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X