Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Vairākās Eiropas valstīs sabiedriskie mediji piedzīvo pamatīgu politisko spiedienu: kādēļ šāda tendence un ko tas nozīmē mediju brīvībai kopumā? Krustpunktā analizē Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs, Eiropas lietu eksperts Jānis Kapustāns, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un LU Vēstures un Filozofijas fakultātes zinātniskais asistents un viens no tīmekļa žurnāla "Telos.lv" redaktoriem Krišjānis Lācis.
Sabiedrisko mediju darbība Latvijā tiek daudz apspriesta - gan tās redakcionālā neatkarība, gan atbildība sabiedrības priekšā, kā arī saražotais saturs. Vieniem šķiet, ka pārāk tie aizstāv valdošās partijas, citiem savukārt liekas, reiz valdība maksā, tad tai ir jākontrolē, kas tiek raidīts un radīts. Par Latvijas medijiem šoreiz īpaši nerunāsim, bet retorikā, kas izskan publiskajā telpā, regulāri arī tiek pieminēti citi Austrumeiropas valstu piemēri, meklējot līdzības un tendences, ar kurām saskaras mediji, īpaši sabiedriskie mediji vairākās valstīs ir pievērsuši uzmanību. Primāri jāpiemin Slovākija, Polija un arī Ungārija, kur šie procesi jau notikuši sen. Vairākās kādreizējās padomju ietekmes telpās medijiem neklājas viegli. Kas un kāpēc tur īsti notiek, un cik lielā mērā par šīm tendencēm vajag satraukties?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (18)
-Mičerevskis: Bet kā būs?
Nu... labākajā gadījumā iznīcināsim viņu karaspēku izvietošanas punktos.
-Politiskās prostitūtas. Jūs viņiem iedevāt šos ordeņus? Jūs dzīvojāt tai laikā un jūs darbojāties atbilstošajos vēsturiskajos apstākļos. Jūs domājat, izmainīt vēsturi ar atsevišķu prostitūtisku darbību. Un kad sāks atkal pūst Austrumu vēji. Atkal mainīsiet kažokus uz otru pusi un atdosiet ordeņus atpakaļ. Jums nemaz nav tādu tiesību. Kādi prostitūtas ir latviešu ierēdņi! Spilgts piemērs ir, kā Čečenu pirmās sacelšanās laikā latviešu ierēdņi Purvciema ielai piešķīra Dudajeva gatves vārdu. Bet tad čečeni kļuva par Maskavas uzticīgākajiem karakalpiem, tad latviešu ierēdņi skrēja un plēsa nost Dudajeva gatvi. Kā sauc šo ielu šodien, nezinu. Lieciet mierā mirušos un lieciet mierā vēsturi. Ierēdņiem kaut kā jāpierāda savu svarīgumu. Lai vēsturnieki apraksta notikumu patiesumu.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X