Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Gada sākumā Krustpunktā bija diskusija par kūdras nākotni Latvijā, par to, ka Eiropa grib aizliegt industriālu kūdras ieguvi un par šo bija satraukušie gan kūdras substrāta ražotāji, gan lauksaimnieki, it īpaši stādu audzētāji. Aktuāli tas, protams, ir no vides aizsardzības viedokļa.
Pēdējo mēnešu laikā akcenti ir mainījušies. Par vidi arī mazāk runā, jo visus prātus aizņem enerģētiskā krīze. Atkal tiek cilāts jautājums, kas šķita jau nolikts nebūtībai, proti, kūdru var arī dedzināt. Vecākā paaudze labi atceras kūdras briketes, kas tika izmantotas apkurei, un ir uzņēmumi, kas vēlas šo jautājumu atkal aktualizēt.
Jau iepriekš runājām, ka Ziemeļvalstīs kūdru izmanto apkurē joprojām. Latvijā tas vairs nenotiek. Vai krīze nav iemesls uz kādu brīdi šo jautājumu pārskatīt, to rosina atsevišķi uzņēmumi, virzot ideju arī Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Vai ir vērts aktualizēt jautājumu par kūdras pagaidu izmantošanu enerģētiskās krīzes laikā, Krustpunktā analizē Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas departamenta direktors Dmitrijs Skoruks, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze un ģeoloģijas doktore, Ezeru un purvu izpētes centra vadītāja, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības pārstāve, LVMI "Silava" pārstāve Ilze Ozola.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (4)
Vajadzetu silavu proporcionāli līdzīgi ka mezu izcirsanu ik pēc 20-30 gadiemizcert ik pēc 15 gadiem nojaukt silavas cirku un būvet no jauna, jo paslaik tas ir stagnātu un neilgtspējīgu teorīju, tehnoloģiju cirks, kas parazite uz nākamo paaudzu rēķina. Tikai muļķi mācas no savam kļūdam un ja dazi graši silavā aizmiglo stratēģisko skatu uz notiekošo daba tad lai iet slaucīt meza ceļus
Mums kūdras slānis nav biezāks par 10 m, tā ka 16-20 m zemes virsas nosēšanās nav iespējama un par to nebūtu jāsatraucas. Vispār jau varētu būt pretējs process. Noņemot ūdens un kūdras slogu, zemes virsa var pacelties, kā tas senākos laikos notika un vēl tagad turpinās Igaunijā, pēc ledāja sloga noņemšanas.
Cita starpā, tukša bedre var uzglabāt krietni vairāk ūdens nekā bedre, kas piepildīta ar kūdru. Un kūdra veidojusies citādos klimatiskajos apstākļos nekā tie ir šobrīd, tāpēc purvi pie mums tagad ir liels emisiju avots, ko tīri teorētiski varētu izmantot metāna ieguvei (šādu praksi vērtēja zviedri savas 70. gadu enerģētikas krīzes laikā, bet secināja, ka stipri dārgi sanāk).
Veiksmi kūdras nozarei šajā laikmetā, kad dabaszinību apgūšana kļuvusi neobligāta un ļaudis atgriežas laumiņu un rūķīšu tumsonīgajā pasaulē!
ari tas ka eiropa atsakas no kudras acimredzot norada uz Latvijas kudras lobija nespeju ieyustot mazak kudras tonnas, mainit tehnologiju atrast tikpat ienesigu rupalu ka kudras purvu nosusinasana.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X