Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Ar ko jārēķinās pēc valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām? Kādi ieguvumi un kādi zaudējumi un riski ir piedāvātajai reformai, par to plašāka diskusija raidījumā Krustpunktā. Vērtē Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības, veselības aprūpes un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes Augstskolas Padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka un Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs.
Nosakot visiem ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kaut arī tiks paaugstināta nodokļa likme, absolūtajam vairākumam strādājošo uz rokas naudas būs vairāk. Un tad, lai kompensētu caurumu budžetā, 1% no otrā pensiju līmeņa tiks pārvirzīts sociālajā budžetā. Tāds kompromisa lēmums tika panākts sarunās starp valdības partijām, arodbiedrībām un darba devējiem, diskutējot par nodokļu izmaiņām. Bet, kā jau varēja gaidīt, arī šī vienošanās ir izraisījusi pamatīgu kritiku. Finanšu un sociālās jomas eksperti to dēvē par nākotnes pensionāru aplaupīšanu. Ir vai nav tas labs kompromisa lēmums, vajadzīgs vai tomēr nav vajadzīgs? Galu galā ir tik daudz par un pret kāpēc ir vērts kaut ko mainīt. Lūkojam Krustpunktā izveidot kaut kādu kopainu, lai saprastu šo situāciju.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (6)
Šodien, 20.sept., dienas ziņās atkal intervē P.Leiškalnu. Intervētāja, tā vietā, lai IEKLAUSĪTOS un beidzot mēģinātu SAPRAST skaidrojumu par 2PL, steidzina, pārtrauc un maļ savu melīgo stāstu par nākotnes pensionāru apzagšanu, piemin manabalss savāktos parakstu tūkstošus, it kā tas būtu arguments. Šie 18 tūkst. ir vai nu banku lobētāji vai vnk nejēgas, kas bļauj barā bez sajēgas, bez aprēķiniem.
Arī šajos Kruspunktos Leiškalna teiktais bija vienīgais vērtīgais, ja kāds gribētu dzirdēt. Tas, ka Tomsons nespēj izsekot domai, sen vairs nepārsteidz,- raidījums pārvērsts par zema līmeņa pačalošanu vieglajā valodā, nevis izglīto un izskaidro. Bojāru vairāk neaiciniet, arī viņš neko nejēdz no ekonomikas. Kuru interesē Ungārijas šī brīža izmaiņas, ja tām nav zināmi rezultāti, nav pagājuši vismaz daži gadi, lai novērtētu reformu ietekmi?
Toties 2PL ir spēkā jau 23 gadus, tādēļ tā darbību var analizēt ilgtermiņā - tajā uzkrātās iemaksas ir puse no darba mūža un tie, kas šodien pensionējas, ir krājuši 2PL visus šos 23 gadus. Cik sakrājuši? Esat interesējušies? Un cik nopelnījuši apsaimniekotāji? Šo obligāto iemaksu atdošana bankām ar tiesībām
- saņemt savas komisijas garantēti,
- samazināt iemaksāto pamatsummu (negatīvā indeksācija),
- neizmaksāt uzkrājumu uzreiz, sasniedzot pensionēšanās vecumu,
- nekonsultēt darba ņēmējus par viņiem izdevīgāko pensiju plānu,
kas kopā noved pie atļaujas bankām darīt vienalga ko, ieguldīt vienalga kur (sadalījuma akcijas vs oblig.ietvaros), nodarīt klientu naudai jebkādus zaudējumus, bet pašiem vienmēr gūt peļņu. Ir vājprāts atbalstīt šādu sistēmu!
T.s. žurnālistiņiem ekonomiku nemāca, loģiku nemāca, finanšu pamatus nemāca, tādēļ viņu nezināšana lien ārā no katra teikuma. Patīkams izņēmums ir A.Bērtule, viņai vismaz sajēga ir.
Nodrošināts.
Man ko - valstij atdot labāk sevis nopelnīto nevis kaut radiniekam novēlēt ???
Nemūžam .
Kamēr cilvēks ejot pensijā, varēja izņemt savu 2 līmeņa uzkrājumu 5 gadu laikā, lai arī par to bija jāsamaksā IIN, tā vēl bija samērā normāla situācijā, bet tagad, kad 2. pensijas līmenis tiek sadalīts uz 20 gadiem, arī tajā gadījumā, ka pensionārs nomirst, pensijas mantinieks to var saņemt atlikušo 20 gadu laikā, nevis visu atlikušo summu uzreiz, tā ir nevis negodīga rīcība no valsts puses, bet krāpšana un pensionāra apzagšana!!!!
Varētu kāds uzrīkot referendumu, vai vismaz parakstu vākšanu, lai ar savu naudu katrs cilvēks drīkst rīkoties kā grib, t.sk. izņemt ejot pensijā, kā tas ir Igaunijā!
Algas pieaugums 35 EUR ir smieklīgs, bet vismaz kaut kāds labums, nebūs vairs čakars ar diferencēto neapliekamo minimumu, bet nav godīgi ieturēt vienādu IIN 25,5 % algām no 9000 gadā (mēnesī 750) līdz 105300 gadā (mēnesī 8775). Vai ir salīdzināmas algas 750 EUR ar 8775 mēnesī? Algām līdz 3000 EUR varēja noteikt IIN ne vairāk kā 23 % !
latvija virs 4000 sanem tikai valsts kapitala darbonu siles, parejie pat airBaltic piloti seit nemaksa nodoklus.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X