Labdien! Esmu epilepsijas slimniece. Biju vakar uz vizīti. Es nedaudz nokavēju. Centos sazvanīt reģistratūru, taču veltīgi. Kad beidzot tiku pie ārstes viņa man vienaldzīgi pateica, lai nāku citā dienā, jo viņai jāsteidzas uz citu darbu. Es braucu no citas pilsētas, man mājās maz bērns. Man sākās panikas lēkme, bet viņa pateica, ka atrakstis čeku un aizgāja. Biju šokā par attieksmi. Kur ir paliek ārsta ētika? Rodas sajūtu, ka ārstiem svarīga nauda nevis pacients.

Baiba, dzīvē gadās dažādi, taču Jūs nevarat prasīt, lai Jūsu kavējuma dēļ ārste kavē pieņemšanu citiem cilvēkiem. Arī es esmu kavējusi pieņemšanas, un man arī mājās ir mazs bērns, bet nekad šādos gadījumos neuzdodu jautājumus par ārsta ētiku, bet gan atvainojos par savu ētikas trūkumu un pieklājīgi pavaicāju, vai mani vēl pieņems, esot gatava saņemt negatīvu atbildi. Svarīgi saprast, ka ārsta vizītei atvēlētais laiks parasti ir 15 minūtes, savukārt "nedaudz nokavēju" visbiežāk šajā laikā neiekļaujas. Lūdzu, cieniet ārstu un citu pacientu laiku un turpmāk centieties ierasties vismaz 15 minūtes pirms plānotās vizītes, lai paspētu noģērbties, izstāvēt rindu reģistratūrā un aiziet līdz kabinetam. Jūs ar savu diagnozi neesat ne labāka, ne sliktāka par citiem pacientiem ar citām diagnozēm.

Lai arī I. Viņķele bija nekāda labklājības ministre, tad šodien vismaz runāja sakarīgāk par tēmu, kā to darīja žurnālistes, kuras vispār neko šajā jomā nejēdz, tikai šausminās un paššokējas.
Varu tikai teikt - tā būs DonKihota cīņa ar vējdzirnavām, jo medicīnā gadu desmitiem ir tāds bardaks ar reformām un apmaksas sistēmām, kas visas atduras naudaskārē.

Ak, Dievs, piepildās tieši tas, ko rakstīju - nu žurnālistītes ir ekspertes visās jomās, un no tā, ko raidījumā teica I. Viņķele izdara pārgudrus secinājumus
Izlasiet komentāru vēlreiz un vēlreiz! Tad varbūt jums pieleks vai drīzāk pierāpos, ka NEVIENS MINISTRS ŠĪS NEATKARĪGĀS LATVIJAS GADOS NAV !!! DARĪJIS NEKO SABIEDRĪBAS INTERESĒS, tā jūsu pateicība drīzāk ir par to, ka tobrīd "tā sanāca", un jūs varat zemu par to klanīties.
Ja par medicīnu - es neko dižu nesagaidu arī tagad (pēc 16 medicīnā nostrādātiem gadiem es laikus pārprofilējos citur), BET tajā sarunā no ministres puses vismaz bija kāda reāla izpratne, ko nevar teikt par žurnālistiem.

Interesanti lasīt šādu viedokli, jo es to saredzu gluži otrādi. Manuprāt, kā labklājības ministre Viņķele panāca daudzus labumus tieši sociālajā jomā, par ko daudzi jaunie vecāki viņai pateiktu personīgu paldies, ja vien būtu sekojuši līdzi tam, ko tieši šī labklājības ministre paveica. Savukārt šajā sarunā bija jūtams, ka Viņķeles kundzei vēl jāiepazīstas ar pilnu ainu veselības aprūpē un mediķu atalgojuma problēmās. Tas gan ir tikai normāli, katrā ziņā viņas zināšanas ir pietiekamas darbu uzsākšanai šajā jomā. Jebkurā gadījumā ir pamats ticēt, ka viņa arī veselības jomā darbosies godprātīgi, lai gan labklājības jomā viņa noteikti ir spēcīgāka. Mani gan māc aizdomas, ka varētu traucēt pārlieku uz pacientu labklājību vērsts skatījums, kas var aizmiglot skatu uz reālo dzīvi, kurā (jāpiekrīt žurnālistiem) mūsu ārsti saņem neproporcionāli maz pat tad, ja Viņķelei liekas, ka tas ir pietiekami. Reti kurš strādās par divas vai trīs reizes mazāku algu nekā blakus valstī nepilnu 100km attālumā tikai tāpēc, lai pacientiem būtu labāk.

Labdien.
Jautājums veselības ministrei I.Viņķelei.
Kad beidzot sagaidisim veselības apdrošināšanu NMPD strādājošiem? Jo vel līdz šim apdrošināšanas nav!
p.s
Vēlos uzdot jautājumu anonīmā veidā.
Paldies.

Komentārs ir nekad.