Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Lai gan esam pieraduši sevi uzskatīt par mazu tautu, tomēr latviešu valoda pieder pie lielo valodu saimes, jo to ikdienā lieto vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku. Tas nenozīmē, ka valoda nav jāsargā. Par latviešu valodas nākotni, aizliegtajiem vārdiem un valsts valodas politiku kopumā būs mūsu saruna šodien. Krustpunktā lielā intervija ar valodnieku un tulku, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Andreju Veisbergu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Sports
Komentāri (16)
2)Drīzāk dažiem rādžTeicējiem intonācij-defekti ir:
2a) nereti sakāmā beigas nosēc izdveš, piem Rōzenbergs, un dažas dažkārt paņem piemēru. Auzāns labi notur elpu līdz galam, patrenējieties no šā.
2b) LR-3 daži t.s. džingli «Neakadēmiski» izskan glauni nosvērti- laikam A.Pavsaram, bet pāris nezKapēc tiek izkviekti- laikam ieraxta mirklī kolēģis āzēdamies iesprauda teicējam trombōnMunštuku un tas nokviecās: «Nē-akadēmiskī! Kvi-kvī!». Var pārraxtīt bez munštukSpraudien.
2c) ParLaim pēdējLaikā ziņs t.s. «vieglajā valodā» dzirdu nolasām raiti & uztverami. Vēl ~pag.g. teicēja tās mēdza par spīti boxterēt tik lēē-nu ka man bij grūti atcerēties sākumu lai savilktu kopā boxtera jēgu.
2d) 90-os Rīgā parādijās mode murmulēt, modīgāki jaunieš atgriezās no turiens ar šo paradumu, ko daži rīdzniek neatmet vēl šodien, kā~ «Dipl.pusdienās». LR-1 jau tā ir vissliktāk uztveramā stacij Latvijā, jaVēl abi teicēji citād intresanto pārraidi nomurmulē, tā daljēj aizsšnjāc+aizburbulē nesaprasta.
3) «Īstā valod bij laukos ko samaitāj Grāmatnieki»→Taisn tā arī šodien. Pirms dažGadiem sastapu KārliņKazāku- meklē izloxnes. Saku- tikai laukos pagastos, tur vēl runā. Te- mazpilsētās uc pacentros jau visu iztīrijuš& nogludinājuš skolotājas uc pārmācītie Rīgā. Bij VeltSkurstenīšai prasme & luste viesojoties pasākumos uzstāties tāmniek-izloxnē. Reiz, tas bij vismaz 90-os, ceru šodien šī tā neteiktu, nodemonstrējus Mūzejā skolniekiem izloxni piekodin- “tik skolā tā nerunājiet.” Biju klusi sašutis- tad kapēc vispār demonstrē veselā Mūzejā samaitātAizliedzamiem bērniem ko Tik “nepiedienīgu”?!
4) «SkolProgrammas»→ vēl ≈2t-sākumā kad mani dēli mācijās, riebīgākā &domāšanai kaitīgākā sērga bij t.s. “darbBurtnīcas”- pabiezi dārgi žurnāli ar visu ko iekšā jau saraxtītu sazīmētu, tik jāieķexē kaukād atbilžVarianti vai jāpieraxta īsas atbildes. Vai ne teju visos priekšmetos. PieTam mācībGadBeigās tie bij tikai vietām aizraxtīti vai drusk aizsākti, pat ja skolniex nebastoj & neslinkoj.
5) «Nēģeram» Latvjā vismaz arī manās ausīs nav slikta skanja, mums te mellās verdzībs nebij. KristigRādžs vienīgais netrīc SorosPriekšā, vēl šoziem vakarPasakās lasīj PepijGarzeķi kurai fūters tālā Āfrikā strādā par nēger-karali. Vēl pirms iestājām ES-ā, kioskā nopirku fricKārum- kārbu «NegerKüsse»- suflē šokōČaulā, t.s. NēgerBučas. Arī čigāns, čangals= skanīg. Ja es būt čangals Čangalienā- tā tik un pašdaudzinātos, mana viesNama kartēs tā ar būtu norādīc. Bet neČangaliena = Slātava ar čyuliem. «Žīdus» uzkrītoš nievā antisemīti, tiem tad pašiem atbildu: “tu žīd- mans draugs”. Latvijā ir slikta vēstur par šo, tapēc ēbrejus tā nesaucu. Pieļauju ka pēc paaudzes mohn «žīds» būs reabilitējies, citād paskanīgs manuprāt, tkPatKā~ žibuls žuburs žagars žetōns žandarms žvinguls Žiguls. Par visu tautu saku biblisk=«israēls».
6) Vienā Pktd-«X-punkt»-diskusijā (2o21≈XI?) Kozins vai?-ieteica “neteikt «AntiVaxers» Kopīgā Labuma dēļ” :D. NezKasTasPar KopīgLabum, es=AntiŠvaxers iebilstu ka man izdomās kādu soros-eifēmismu itKā mūsu vairs Nebūtu. Vnk- izšaujiet mūs, bet to Soross vēl neļauj. Pēc tam katrs ~Māra, Liniš uc sāka ēterā visād smieklīg lipināt tipa~”sorosKorektākas” formas ≈ «antī…vak-cīn…ācijass…aktīvisti» utml. Pievienojuš jel vnk vecoDrošo «tautīb», ko latvji nezkapēc sorosKorekti kabina aiz krieva, sak- «krievu tautības Pārstāvis» kas ir, lāgā nesaprotu≈ obligāc tituls krievam, vai mohn tas “atvaino” par to ka esi krievs? Heirēka! - «AntiŠvaxer-tautībs pārstāvji» nu esam.
7) Tas dabīg&fein ka mūsu krievi ir citādi nekā Krievijs krievi, kapēc jūs lēš ka visiem jābūt vienādiem? Gadās palasīties mūsu krievPresi, šie paši teic- jā bijām pie radiem Krievijā Maskavā, jā atšķiramies domāšanā rīcībā, šie ir mīļi bet mums saprotamāk sava- Piebaltiešu mentalitāt.
8) Prōtams valod mainās. Tā var būt pat “nepareiza”- arī viena indivīda izloxne ir izloxne. Galvnais- to neplicināt ar nevajdzīg daudz invazīviem svešVārdiem domājot ka skan gudrāk. To pat Ziedons secināj 90-os: “par daudz tiku aizrāvies ar svešvārdiem”.Nodomāju savos tolaik≈25+ : ”Nu tu vesels NopelniemBagāc Tautas Dzejdars tik tagad pie tā nonāci?”
9) «2vārdSalikumi» → vispār ienākušies modē, man vienmēr patīk. «RīgLaiku» beigās izraxtu jaunumus, nupat izlasītajā 2o21-VIII: «ķīnzīmes, staigātpriex, pamatnots». No igaunismiem mīljākais: «salaKaubaVedaja=slepusPrečuVedējs» jeb t.p. vecaisLabais «kontrbandisc». Tie nekautrejās savismu. Man mīljākais garākais saliktens: «TalsCentrBijušāsBibliōTēksTrepTelpsIzmestoGr āmatPlaukc».
Rīdzniekiem ir tā: kāds t.s. viedoklLīders uzpūš sensācij ka piem š.g. t.s. GadaNevārc lai iet, nuTeiximm… ≈ «sadarbSpēja». KautKas tač ierēdnjiem jānominē. Un visi mēdiji piekrīt & daudzin: “Jā jā tā tā! Kurš Latvis-Filolōgs-Parastais gan spēj saprast šādu vārdu: «sā-dārb+spēj-ja…sadarbspēja» ?! Tikpat neatšifrējams cik ≈jūrmala, sirdsapziņa, putnubūrs uc= kautKasTrax. Tek tek tek nākat, te jums «sadarbspēja», knābjat ko mākat!”
10) NeJau tik «gada griezumā», modesVārc «griezumā» ir par visKo, vai ik pārraidē jau piegriezies.
11) NuRe- Andrējs pac nupat pl≈21:57 neVien 5-ās bet ≈½minūtē 4-5x pateic vienu no modesVārdiem «burbuls».
12) VecajōsLabajōs «draugos.lv» kur vēl burzās nesorosītu dinozauri, tur ap ≈2222.gadu palix vēl Pēdējie neizmirūšie latValodā raxtītāji.
"Latviešu valodu izveidoja latviešu valodnieki 20. gadsimta pirmajā pusē un 1946.gadā marristi šo latviešu rakstību un valodu lielā mērā sabojāja un uzspieda mums krievu valodas ietekmē dažādus rakstības paņēmienus, kas bija pārņemti no Krievijas, no Krievijas latviešiem. Un diemžēl nekas daudz nav mainījies 20. gadsimta otrajā pusē, arī Latvijas neatkarības pēdējos 15 gados pēc mūsu valsts atjaunošanas. Turpinās padomju laika iedibinātā rakstība, turpinās krieviskais piesārņojums, no kura mēs tikpat kā neesam tikuši vaļā, nāk vēl klāt anglisks piesārņojums un daudz kas cits.
Ir autori, kuri aizstāv par katru cenu šo krievisko piesārņojumu un krievisko paraugu mūsu rakstībā. Un viņi ar to lepojas grāmatā “Latviešu valoda 15 neatkarības gados”. Īpaši odiozs no šiem autoriem ir Veisbergs. Viņš darbojas dažādās valodas komisijās un aģentūrās un citur. Viņš uzskata un gluži atklāti sludina, ka
NEKĀDA LATVIEŠU VALODAS KOPŠANA NEESOT VAJADZĪGA.
Ka valodas normas, ko izvirzījis Endzelīns, esot novecojušās. Un pēc domām daudz ievērojamāks valodnieks nekā Endzelīnu esot Pēteris Ķiķauka. Ķiķauka bija Endzelīna pretinieks 20. gadsimta pirmajā pusē un publicējis dažus rakstus pret Endzelīnu. Lūk, Veisbergs slavē šo Ķiķauku kā labas valodas kopēju un paraugu, no kā tad esot jāmācās.
Veisbergs rīkojas arī gluži voluntāri. Viņš aizstāv, piemēram, un arī raksta, ka neesot jāšķir vārdi ka un kad. Un izdomājis no gaisa grābtu teoriju, ka latviešu valodā esot tieksme beigt visus vārdus ar līdzskani un, ja kādam vārdam beigās esot patskanis, tad liekot klāt līdzskani un tāpēc ka vietā drīkstot lietot kad. Tāda viņa argumentācija. Ja tā būtu bijis, tad jau mums tāpat ar citiem vārdiem, būtu vārda beigās pielikts līdzskanis aiz patskaņa. Bet tas taču tā nenotiek! Kad ir vienīgais tāds gadījums, un tur ir citi cēloņi, nevis šāda tieksme. Kad mēs to, kādā sanāksmē Veisberga kungam aizrādījām, tad viņš pēkšņi no gaisa zila gaisa grāba tādus piemērus, ka viņam esot novērojami, ka 70% latviešu tiecoties pabeigt vārdus ar līdzskani. Viņš gan nenosauca šos vārdus, bet es biju ļoti pārsteigts par šādu diezgan bezkaunīgu argumentāciju. Ar šo cilvēku nav iespējams diskutēt. Viņš pēkšņi pateiks kaut ko pavisam citu, ko neviens nekad nav dzirdējis, kam nekādas jēgas nav. Nu diemžēl viņa rokās ir vara un viņš savus uzskatus pauž gluži atklāti.”
Tā vietā šis A.Veisbergs vienā "angļu mierā" (patiesībā - cietsirdīgā vienaldzībā pret latviešu tautu) paziņo, ka latviešiem "droši atvēl vēl kādus nu 50, varbūt 100 gadus". Paziņo vēl kādu velnišķu absurdu, ka etniskas nācijas esot pagātnes palieka, tagad esot tikai politiskas nācijas. Tikai M.Jansone mazliet turas pretī, iesakot veidot "stingrāku valodas politiku".
Iesaku A. Veisbergam iesākumā izlasīt kaut vai tikai galavārdu vēsturnieka Oļģerta Ziļicka grāmatai "Ļaujiet jel atvases dzīt!" https://baltutautas.lv/gramata/galavards. Būtu vēlams izlasīt visus rakstus šajā vietnē.
Ir nekavējoties jāveic deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija, lai dotu iespēju latviešu tautai dzīvot un attīstīties tēvzemē un valstī - 18.novembra Latvijā! Nevis cietsirdīgi jānoskatās un vēl jāveicina tās iznīkšana!
"Manuprāt, būtu ļoti jauki, ja mēs vienkārši nelietotu vārdus, kuri kādam šķiet aizskaroši. Un par to, vai šie vārdi tādi šķiet, mēs pajautātu cilvēkiem, uz kuriem plānojam tos attiecināt, nevis kaut kādām komisijām. Dzīve kļūtu daudz skaistāka.
------
Bet es turpmāk Valsts valodas centru saukšu par lohiem. Lūdzu, nepārprotiet – ne jau vārda “lohs” sliktajā nozīmē “muļķis, nepraša”, bet gan “lohs – seno grieķu karaspēka taktiska vienība, apmēram 150 vīri, aptuveni atbilst mūsdienu rotai”. Es vienkārši VVC redzu kā tādu moderno valodas taisnības cīnītāju rotu. Lohs kas lohs."
"Jo “Nēģeris“ cēlies no spāņu vārda „negro“,kas, pārtopot par „nigger“, ASV ieguva pamatnozīmi vergs" - tā "Delfos" skaidro prof. S Veinberga.
Nu nav tā kā ar putām uz lūpām aizstāvāms dzimtās valodas dārgakmens, vai ne?
tas ari lauj regulēt migrāciju
Un atteicoties lietot kādus vārdus, lai kādu neaizvainotu, tas ir muļķīgi, drīzāk šiem “jūtīgajiem” būtu jāvēršas pie psihiatra, jo pretējā gadījumā mēs nokļūsim tādā situācijā, ka lietojams būs tikai “pī... , pī..., pī..., pī...” līdz brīdim, kad arī tas šķitīs kāda aizvainojoši un tad? Klusēsim vai runāsim svešvalodā, jo latvieši un viņu valoda kādu šausmīgi aizvaino...
Šī klanīšanās un izdabāšana kaut kam tikai nezinu kam, ir pazemojoša...
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X