Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kamēr valdība bez īpašas piepūles būs pārdevusi amerikāņiem „Parex” bankas vērtīgāko daļu - „ Citadeli” , sliktās daļas - „ Revertas” juristi vienatnē izmisīgi cīnās ne vien ar parādniekiem, bet arī ar tiesībsargātājiem, kuri izrāda dīvainu pretimnākšanu atsevišķiem parādniekiem, kuru parādi skaitāmi miljonos. Par vienu no šādiem gadījumiem, kad policija, iespējams, prettiesiski rīkojusies kādas "trūcīgas miljonāres" interesēs, pārbaudi sācis Valsts policijas Iekšējās drošības birojs. Vairāk Gintas Mūrnieces ierakstā.

„Revertas” tiesvedība par aptuveni 45 miljonu eiro piedziņu no Larisas Sviridovas un viņai piederošas kompānijas „Delfīns partneri” ilgst jau vairāk nekā četrus gadus. Uzsākti vairāki kriminālprocesi, atcelti divi administratori, visas iespējamās vietas pārpludinājušas sūdzības, bet par šo naudu uzceltā māja Jūrmalā nav izsolīta un pārdota. Toties pa vidu ir kriminālseriāla cienīgs sižets, kā "čakarēt" aizdevēju. Par divām administratorēm Ivitu Baumani un Ilzi Krastu, kuras atceltas no „Delfīns partneri” administrēšanas, jo ir aizdomas un pierādījumi, ka darbojušās Sviridovas interesēs, esam stāstījuši raidījumā. Tagad šajā sižetā jauns pavērsiens - nākamais administrators Gatis Upenieks nav pieņēmis Sviridovas spēles noteikumus un uzsācis darbības, kas kundzei nenāk par labu: pasūtījis neatkarīgu auditoru slēdzienu, lai pierādītu, ka kreditors, kurš pēkšņi uzradies šajā procesā un aizdevis Sviridovas kompānijai gandrīz tikpat lielu summu kā banka, ticamākais, ir fiktīvs.

Pret administratoru par šādu pašdarbību Sviridova vērsusies, panākot, ka pret viņu policijā tiek uzsākts kriminālprocess, un viņš līdz ar to zaudē amatu. Vēl gan tiesa to nav akceptējusi, un viņš nav atcelts.Kā skaidro Upenieka advokāts Oskars Rode, administrators pasūtījis auditoru slēdzienu prestižā kompānijā „Ernst&Young”, samaksājis desmit tūkstošus eiro, bet šīs darbības nav saskaņojis ar kreditoriem. Auditori secinājuši, ka, ticamākais, „Bussol”  un vēlāk ārzonu kompānija „Lanteks Invest Ltd”, kam „Bussol” it kā pārdevis parāda piedziņas tiesības pret „Delfīns partneri”, ir fiktīvi. Pēc advokāta teiktā, Upenieks varēja izvēlēties konsultantus un auditorus, nesaskaņojot ar kreditoriem, arī apmaksu varēja saskaņot tikai maksātnespējas procesa beigās, bet viņš to darīja tagad, jo bija pārliecināts, ka rīkojas godprātīgi. Pats Upenieks Latvijas Radio atzina, ka iekūlies netīrā lietā.

Kreditora „Bussol”, kas it kā aizdevis vai pakalpojis Sviridovas kompānijai ar dažiem desmitiem miljoniem, pamatkapitāls uz aizdošanas brīdi bijis divi tūkstoši latu, apgrozījums - pāris tūkstoši gadā, peļņa – nekāda. Pērn kompānija likvidēta, bet nodevusi jeb cedējusi piedziņas tiesības ārzonu uzņēmumam „Lanteks Invest Ltd”.

Sviridovas sūdzību un lūgumu uzsākt pret administratoru kriminālprocesu centieniem pierādīt, ka „Bussol” ir fiktīvs kreditors,  pieņēmusi un izskatījusi Rīgas reģiona pārvaldes Brasas iecirkņa inspektore, lai gan lieta piekritīga citam iecirknim - Rīgas reģiona pārvaldes 3.iecirknim, kas specializējies maksātnespējas lietās. Trīs mēnešus Brasas  iecirkņa inspektore izmeklējusi lietu, nav uzklausījusi administratora paskaidrojumus, bet īsi pirms tiesas sēdes, kurā administrators sniegtu pierādījumus par fiktīvo kreditoru,  paziņojusi Upeniekam, ka viņš pats ir aizdomās turamais par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un viņam tiek piemērots drošības līdzeklis - aizliegums pildīt administratora pienākumus Sviridovas kompānijas administrēsanas procesā. Tiesa, uz kuru Upenieks nesa pierādījumus pret Sviridovas kreditoru, līdz ar to tika atcelta.

Tiesas sēde par Upenieka atcelšanu tika atlikta līdz 7. novembrim. Upenieks Latvijas Radio saka, ka iekūlies netīrā lietā, pret viņu sūdzība safabricēta un viņš izmeklētājas lēmumu apstrīdējis: „Viens no man inkriminētajiem noziegumiem, ka es esmu it kā bankas interesēs pasūtījis un apmaksājis atzinumus. Lai gan nav saprotams, kas pierāda to, ka tas ir darīts bankas interesēs. Atzinumus esmu pieprasījis, lai iegūtu papildus pierādījumus aktuālām tiesvedībām, kas attiecas gan uz banku, gan citiem kreditoriem. Uzņēmumā nav ne grāmatvedības dokumentu, ne gada pārskatos, ne citu kreditoru gadu pārskatos nekas neliecina, ka šādi prasījumi būtu bijuši. Līdz ar to es lūdzu auditoram veikt šo pārbaudi, vērtēt apstākļus kopā. Secinājums, ka šie kreditori, iespējams, ir fiktīvi, jo nekas gada pārskatos, ne grāmatvedībā par to neliecina. Es, pamatojoties uz šiem atzinumiem, esmu cēlis prasību tiesā pret šiem kreditoriem. Pirmā tiesas sēde par 28 miljoniem latu bija paredzēta 17. sepetembrī, bet aizdomās turētā statuss man tika piemērots 12.septembrī, tātad piecas dienas pirms šīs sēdes.”

Uz tiesas sēdi pati Sviridova nebija ieradusies, toties tajā bija viņas un "Delfīns partneru" kādreizējā advokāte Ineta Malahovska, kurai šajā procesā liegts oficiāli veikt pārstāvniecību. Viņa gan noliedz saistību ar savu pārstāvamo, sakot, ka ieradusies uz sēdi kā klausītāja. Ar Sviridovu Latvijas Radio neizdevās sazināties, bet arī iepriekšējās tiesas sēdēs viņa bija izvairīga savās atbildēs. Tajā sēdē viņa izmantoja trūcīgās statusu, lai nemaksātu valsts nodevu.

Pēc advokāta Rodes iesaistīšanās Upenieka lieta nodota Rīgas reģiona pārvaldes speciālajai daļai, kas nodarbojas ar nodarījumu izmeklēšanu maksātnespējas procesā. Savukārt Valsts policijas Iekšējās drošības birojs pēta, kādēļ tas netika darīts uzreiz un vai inspektore bijusi ieinteresēta lemt par labu sūdzētājai Sviridovai.

Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas 3. biroja priekšnieks Ģirts Mundurs lietu nekomentē, vien norāda, ka viņa nodaļa ir tā, kura specializējusies šādu lietu izmeklēšanā, tomēr neesot arī kļūda, ja to dara cits birojs. „Mēs pārņēmām izmeklēšanu, un, protams, es nevaru teikt par tām izmeklēšanas darbībām, kuras mēs plānojam veikt tajā lietā. Lietai ir nomainījies uzraugošais prokurors, tagad to uzrauga Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra. Uzraugošais prokurors jau ir redzējis lietu, tā ka izmeklēšanas virziens jau ir zināms,” - skaidro Mundurs.

Ja Gatis Upenieks tiks atcelts no „Delfīns partneri” maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas, „Revertas” juristi nobažījušies, ka nākamais ieceltais administrators varētu būt Sviridovai labvēlīgs.

Par šo pašu strīdus objektu – fiktīvo kreditoru – jau 2009.gadā vērsās Ekonomikas policijā, kur lieta tika ierosināta, bet vēlāk izbeigta. Par šo pašu, tikai citā rakursā, lieta tika atjaunota 2012.gadā. Ekonomikas policijas priekšnieks Gatis Gudermanis gan nesola, ka lieta nonāks tiesā: „Ja mēs šo lietu izbeidzām un šāds lēmums ir pārsūdzēts, un nav atcelts, tad tas nozīmē – nebija noziedzīga nodarījuma sastāva. Ja nemaldos, mēs toreiz izdalījām lietu par administratores darbībām, nepamatoti pārskaitot naudas līdzekļus kreditoram, kas šobrīd, ja nemaldos, ir tiesā. Kas attiecas uz 2012.gadā sākto procesu, tas ir uzsākts pēc „Revertas” iesnieguma, bet jau par nākošās administratores darbībām – maksātnespējas procesa kavēšanu, tai skaitā šajā procesā tiek skatīti jautājumi par to, vai kreditori nav fiktīvi.

Visas darbības, ko lietā veic policija, arī procesa izbeigšanu - uzrauga prokuratūra. Ģenerālprokuroram pašā sākumā bija iespēja noprotestēt lēmumu, ar kuru „Delfīns partneri” maksātnespējas lietā tika pieteikts, visticamāk, fiktīvs kreditors, par kura neesamību liecina Upenieka pasūtītais auditoru slēdziens. Taču viņš to neizdarīja. No intervijas par šo lietu Ēriks Kalnmeiers atteicies.

Pašlaik grūti prognozēt, cik vēl administratoru Sviridovas kompānijas „Delfīns partneri” lietā tiks nomainīti un vai valstij piederošā „Reverta” atgūs kaut daļu no aizdotajiem 45 miljoniem eiro. Maksātnespējas administrācijas vadītājs Ervīns Ābele gan Latvijas Radio sacīja, ka Upenieks, viņaprāt, būs pēdējais „Delfīns partneri” administrators: „No informācijas, kas ir Maksātnespējas administrācijas rīcībā, tīri civiltiesiski mēs nesaskatām, ka konkrētais administrators šobrīd veiktu kādas nelikumīgas darbības.”

Galavārds gan būs sakāms tiesai, kur parādniecei veicas - ar iepriekšējo administratoru Ivitas Baumanes un Ilzes Krastas palīdzību ne vien lietā uzradies  kreditors,  kas nu atrodas ārzonās, bet arī gandrīz panākts, ka tiesa neatzīst procentu maksājumus aptuveni miljona apmērā. Viena no administratorēm Krasta centusies panākt arī to, ka netiek atzīts pamatsummas aizdošanas fakts, bet tas gan noraidīts. Tāpat tiesa ar Jūrmalas domes gādību atbrīvojusi Sviridovu no aptuveni 300 tūkstoš eiro valsts nodevu nomaksas, jo viņa vēl pirms gada noteikti  baudīja trūcīgās personas statusu, kura piešķiršanas likumību jau vairāk nekā gadu pārbauda pati Jūrmalas dome.

No kopēja ieguldījuma „Parex” bankā -  1,7 miljardiem eiro - valstij vēl jāatgūst aptuveni puse, kas ir pārliecinoši lielākā daļa no slikto kredītu pārvaldītājas „Revertas”. Lai gan valdība joprojām neatklāj, par cik plānots pārdot „Citadeli”, Privatizācijas aģentūra sarēķinājusi, ka ieguldījumi „Parex”, tā sauktajā, labajā daļā līdz ar šo darījumu tiks atpelnīti. Bet kādi 800 miljoni eiro joprojām būs jāatgūst no „Revertas”  parādniekiem, kas līdzīgi Sviridovai nesteidzas kārtot savas saistības vai arī nedomā to darīt vispār. Starp tiem ir arī bijušā akcionāra Kargina sievastēvs, izbijis „Saskaņas centra” Jūrmalas domes deputāts un „Kluba” miljonāru saraksta vairākkārtējs personāžs Vladimirs Barinovs, uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, Liepājas uzņēmējs Andris  Griģis, izbijis  politiķis Edvīns Inkēns, polittehnologs Jurģis Liepnieks un citas sabiedrībā zināmas personas.