Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krustpunktā šodien ir diena, kad iztaujājam amatpersonas, un arī šoreiz runājam par to, kādas sekas ārkārtas situācija Latvijā un citur pasaulē nesīs ekonomikai. Cik smagu krīzi izraisīs robežu slēgšana un ekonomiskās aktivitātes straujā nobremzēšana? Kā visefektīvāk palīdzēt uzņēmējiem? To vaicājam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

Mūsu saruna notiek attālināti, un attālināti mums pievienojušies arī žurnālisti – Aiga Pelane no Latvijas Radio Ziņu dienesta un Matīss Arnicāns no Latvijas Televīzijas raidījuma De Facto.

Raidījumā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka krīzes sekas būs jūtamas visās tautsaimniecības nozarēs. "Ekonomiskā aktivitāte daudzās jomās sabremzēsies. Citās apstāsies uz zināmu laiku. Sāpīgāk būs tiem, kuriem ir mazāki ienākumu," teica Kazāks. "Atbalsta mehānismiem ir jābūt ātriem, lai šo īso, cerams, - īso sabremzēšanās brīdi varam pārdzīvot. Var iedot nodokļu brīvdienas, bet šie nodokļi ir jānomaksā."

Latvijas Bankas prezidents tomēr atzina, ka tas, kad krīze beigsies, nav zināms un galvenie risinājumi pagaidām ir saistīti ar vīrusa izplatības ierobežošanu.

Aiga Pelane:

Es tā saprotu, ka atbalsts visdrīzāk pienāksies tiem uzņēmējiem un uzņēmumiem, kuri strādā pilnajā nodokļu režīmā, proti, maksā visus nodokļus pēc visām likmēm.
Kas notiek ar mikrouzņēmējiem? Kas notiek ar individuāliem uzņēmējiem? Viņi arī nonāk krīzē. Ar mājražotājiem? Viņiem nebūtu jādomā par kaut kādu arī atbalsta programmu, lai arī viņi, protams, ir maksājuši mazākus nodokļus.

Mārtiņš Kazāks:

Domāju, šeit arī viena būtiska lieta, kas parādās - ja mēs gribam apdrošināšanu vispārēju pret šādām situācijām, protams, tiem spēles noteikumiem ir jābūt pēc iespējas līdzvērtīgākiem, runājot, piemēram, ar mikrouzņēmumiem.
Līdz ar to tas vēl vienreiz parāda, ka tā bija kļūda šo režīmu turēt tik ilgi esošajā regulējumā.
Bet nu krīze ir krīze, un pašreizējā brīdī, manuprāt, diemžēl vai par laimi, mēs nevaram skatīties, kas konkrēti cik ir samaksājis. Tas atbalsts galu galā caur sociālām lietām būs jāsniedz, manuprāt, krietni lielākam iedzīvotāju pulkam, nekā tas pašlaik ir nodefinēts ar konkrētām industrijām.
Tā kā jā, būs nepieciešams, bet es domāju, ka pamazām līdz tam mēs tiksim. Sāksim ar konkrētām nozarēm un tad, ejot uz priekšu, tas risinājums jau kļūst krietni precīzāks. Manuprāt, mēs neizvairīsimies, ņemot vērā, cik daudz cilvēku ir iesaistīti dažādos alternatīvos nodokļu režīmos. Viņus atstāt likteņa varā, ja tā var teikt, vienkārši mēs kā sabiedrība nevaram atļauties, bet tajā pašā laikā, ja šis pabalsts, palīdzīgā roka tiek sniegta, kas, manuprāt, būtu jādara - mums ir ļoti skaidri jānodefinē, ka, šai krīzei beidzoties, mēs arī mēģinām atrisināt šo problēmu, lai nav šie alternatīvie režīmi izmantoti tik plaši. Tad tie, kas nodokļus maksā, tie beigās maksā par visiem.