Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Vakar lielu viļņošanos izraisīja Maximas veikalu tīkla vadītāja Latvijā izteikumi, ka Maxima nejūtas vainīga notikušajā traģēdijā. Tas radījis pat starpvalstu skandālu. Top protesti Lietuvas prezidentei. Bet ko mēs zinām vispār par Maximu? Kāpēc viņiem ir tāda attieksme? Ko par viņiem saka Lietuvā, kur ir viņu mītnes zeme? Veikalu tīkla Maksima vēsture - no dibināšanas un ienākšanas Latvijā līdz mūsdienām. Sasniegumi, pārkāpumi un reputācija. Vairāk Viktora Pupika materiālā.

Maxima – par visu padomāts! - laiku pa laikam ši Maxima sauklis ir apšaubīts. Piedāvājam ieskatu veikalu tīkla Maksima vēsture - no dibināšanas un ienākšanas Latvijā līdz mūsdienām. Sasniegumi, pārkāpumi un reputācija.

Veikalu tīklu sākam iepazīt ap 2000. gadu. Pirmo pārdotavu nosaukums bija T market un Saulīte. Pēc tam pārsauc par Maxima, jo atpazīstamības pētījumos pēdējais nosaukums bija guvis virsroku. Veikala ķēdes bijušais valdes loceklis Jānis Stakens atceras, ka uzņēmējdarbības vide tolaik, kad Latvijas tirgū ienāca Maxima, bija citāda. Neviens šādu uzņēmumu nezināja un bija, kā arī joprojām ir stiprs vietējo uzņēmumu protekcionisms, ka kāds cits ienāks Latvijas tirgu un notiks cenu pazemināšanās. Kamēr bijušas 20 filiāles,Maxima skaitījusies vien ierindas tirgotava, ar kuru neviens nerēķinājies. Četros gados Maxima pārņēmusi nesakārtoto tirgus daļu, ko vēl nebija aptvēris Rimi. Tīkla izplešanās bija atkarīga no pašvaldībām.

Nostrādājis astoņus gadus dažādos amatos uzņēmuma, Stakens aizgājis. Bijuši citi piedāvājumu, lai gan tiek minēta versija par Maxima reputāciju, īpaši pēc tam, kad vairāki cilvēki saindējušies ar veikalā iegādātiem siltajiem ēdieniem.

Sauvlaik Maxima centusies atvērt 14 līdz 20 veikalus gadā, paziņojot par investīciju ieguldījumiem valstī, kas mērāmi desmitos miljonu latu. Stakens norādīja uz dažādiem šķēršļiem, tostarp pašvaldībām. Šogad viens no jaunākajiem divu iksu veikaliem uzcelts Jēkabpilī.

Pirms Latvijas, jau Lietuvā Maxima bija nopietnākais mazumtirgotājs, bilst Tirgotāju asociācijas prezidents Henrihs Danusēvičs. Viņš atzīst, ka šī tirgotāja ienākšana radījusi nepieciešamību arī vietējiem tirgotājiem sākt apvienoties.

Latvijā ir 141 Maxima veikals, Igaunijā uz pusi mazāk, Polijā 20, Bulgārijā 42 un absolūtais līderis Lietuva, kur darbojas 226 pārdotavas. Uzņēmējdarbības aizmetņi meklējami starp topošajiem medicīnas studentiem. Deviņdesmitajos gados Lietuvā notiek cīņa par dažādu uzņēmumu akcijām, kur spēcīgas biznesa idejas vadīti apvienojas studenti un veido tā saucamo Viļņas tirdzniecības grupu. Kapitālu iegūst ļoti dažādos veidos. Par veiksmes stāsta sākumu uzskata investīciju kuponu jeb sertifikātu uzpirkšanu no iedzīvotājiem un dzērienu veikala iegādi Viļņā. Vēlāk viņu īpašumā nonāk arī vairumtirdzniecības bāzes un cukura rūpniecības uzņēmumi, tomēr lielākais kapitāls iegūts 1998. gadā, pārdodot vairāku cukurfabriku akcijas Dānijas kompānijai par apmēram 20 miljoniem latu. Lietuvas televīzijas žurnāliste Joana Lapeņeņe to min kā galveno kapitālu veikalu tīkla izveidei. Lapeņeņe atceras tempus, kā notika veikalu attīstība, vēlāk arī Eiro aptieku tīkla izplatība. Tomēr lietuvieši tā nelepojas ar savu kompāniju, kā to dara latvieši ar airBaltic, kas pārvadā lietuviešus un igauņus. Viņa arī min vairākus nekorektus darījumus, kas palikuši cilvēku atmiņā.

Maxima īpašnieki vēlējušies darboties arī enerģētikas nozarē. Bet ar dabūjuši pa nagiem, rakstījis žurnāls Ir.

Latvijā Maxima veido veikalu tīklu ar dažāda veida pakalpojumiem: vietu, kur maksāt rēķinus, nodot nevajadzīgo sadzīves tehniku, nodot gāzes skaitītāju rādījumus, ir regulārs dažādu notikumu un sarīkojumu atbalstītājs. Nopietns sponsors. Bijušais vadītājs Stakens bilst, ka atbalstot veikals iestājies pār ģimeni un izglītību. Šī pieeja darbojas arī tagad.

Bērnu slimnīcas vecāku istabai Maxima palīdzējusi iegadāties sadzīves tehniku. Ļoti daudz palīdzējusi arī citiem, lai gan galvenais Maxima īpašnieks Nerijus Numavičs esot ļoti taupīgs, pievēršot pat uzmanību zeķu cenai, bet masveidā atvēl līdzekļus golfam. Lietuvas žurnāliste zina teikt, ka daļa akcionāru uzturas ārvalstīs, bet netālu no Viļņas izveidots īpašs uzņēmēju kvartāls Laurei, tulkojumā Lauri, šīs kompānijas cilvēkiem. Reti kurš tajā varot iekļūt un par notikumiem aiz kvartāla žoga klīst dažādas leģendas.

Krīzes pirmsākumos mūsu premjers Godmanis aicināja izvērtēt Rimi un Maxima tīklu lielumu. Rosināja, lai lieliem uzņēmumiem tirgus daļa nebūtu vairāk par 10 procentiem. Ekonomikas ministrija toreiz norādīja, ka preventīvos nolūkos tirgus daļu samazināt neesot pamata. Abi uzņēmumi pēc apgrozījuma pārtikas preču mazumtirdzniecības sektorā kopā aizņem apmēram pusi, bet lielveikalu tīklu vidū apmēram divas trešdaļas.

Konkurences padome mūsu Maximu ar 45 000 tūkstošiem sodījusi par pārmērīgi lēnu norēķināšanos ar ražotājiem. Vēl viens piemērotais 25 000 latu sods atrodas tiesvedībā.

Kādu laiku veikala seja bija izveidots personāžs, efektologs Centis Ūbele, kas atraktīvi skaidroja, ka uzņēmums risina kvalitātes problēmas, kuru tobrīd netrūka arī citās pārdotavās. Bet tad nozuda. Neoficiāli augstskolu akadēmiskajās aprindās uzskata, ka reklāmas kampaņā pieļauta būtiska kļūda par salātu mazgāšanu. Savulaik Pārtikas un veterinārā dienestā vērsusies Maxima darbiniece, kas atlaista, jo atteikusies piedalīties vecas pārtikas tirgošanā. Pārbaudēs konstatēts, ka tiek cepta veca vistas gaļa.

Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs jaunu žurnālisti bija iefiltrējis kādā no veikaliem un, vācot arī citus materiālus, mēģināja iedziļināties šī uzņēmuma attieksmē pret darba devējiem. Centra vadītāja Inga Spriņģe atzīst, ka Maxima nav sliktākā darba vieta, tajā pašā laikā tā izmantojot visus likumdošanā esošos punktus, lai „izspiestu” cilvēkus.

Maxima tīkls ir viens no lielākajiem darba devējiem. Tīklā ir ap septiņiem tūkstošiem strādājošo, Rimi salīdzināšanai ap četriem tūkstošiem. Pēc notikumiem Zolitūdē Valsts darba inspekcija paziņojusi, ka tīkls ir arī viens no līderiem darba tiesību un aizsardzības pārkāpumu jautājumos. Pārkāpumi amplitūda ir plaša, tomēr bieži Maxima vadība nezinot kādos apstākļos strādā lokāla izmēra veikalos. Bijuši piemēri, kad reģionālo Maximu ietekmē mainīti mazo Maximu vadītāji un situācija uzlabojusies. VDI pārtāvis teic, ka Lietuvas kolēģi mazumtirgotāja kontekstā min līdzīgus pārkāpumus, kas liek domāt par sistēmu. Tajā pašā laikā, uzņēmums ir ļoti pretimnākošs Latvijas jauniešiem. Regulāri piedāvā darba vietas brīvlaikā. Lietuvas žurnāliste Lapeņene bilst, ka periodiski ir runas par zemo samaksu un garām darba stundām Maxima veikalos. Publiski darbinieki par to nerunā, bet līdzīga informācija izskan arī par citiem tirdzniecības tīkliem.

Uzņēmuma misija ir nodrošināt maksimālu izdevīgumu vietējiem iedzīvotājiem pērkot nepieciešamās preces. Tā teikt, lai veikalos būtu viss pircējiem nepieciešamais. Tas sasaucas arī ar devīzi, ka par visu ir padomāts. Vai pēc traģēdijas Zolitūdē devīze varētu mainīties, Maxima neatbild. Neatbild arī uz citiem radio nosūtītajiem jautājumiem.