Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Kas šajos laikos ir medības? Droši vien - vairs ne iztikas pelnīšana. Tātad izpriecas, vaļasprieks? Bet varbūt bizness? Vai nepieciešamība? Diskusijas gada nogalē raisījās pēc tam, kad Alūksnes pusē viena medniece bija pozējusi ar nošautu lūša māti, kuras mazuļi līdz ar to tika nolemti bada nāvei. Par medību jēgu un atbildību runājam ar Latvijas Mednieku savienības valdes locekli Jāni Zandbergu un biedrības „Dzīvnieku brīvība” pārstāvi Sandri Ādmini.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (82)
Medībām tas nenozīmē atmest visas tradīcijas, tomēr atsaukšanās uz tām nevar būt arguments medību "klasikas" saglabāšanai. Īpaši tāpēc, ka uz spēles ir dzīvības, par ko sabiedrībai nav vienalga. Ceru, ka detalizētāk par to runās speciālisti, bet tas varētu nozīmēt atteikšanos no putnu medībām, par ko jau labu laiku tiek aizrādīts, ka tās nav zinātniski pamatotas un nepieciešamas. Ticami, ka nāktos atsijāt arī medības "trofejām", speciāli šaušanai audzētu fazānu un briežu dārzu medības un tamlīdzīgas komercmedības, kurās dzīvnieku šaušanu nevar pamatot ar populāciju regulēšanas apsvērumiem. Tāpat "medību saimniecības" grāmatvedībai varbūt jākļūst sabiedrībai saprotamākai? Lai ir skaidrāks, cik lielā mērā nepieciešamība kontrolēt dzīvnieku skaitu ir objektīvi pamatota un cik lielā mērā tā ir mērķtiecīgi izraisīta, teiksim, izmedījot plēsējus, lai varētu pēc tam vairāk medīt mežacūkas, stirnas, staltbriežus un citus.
(Avots: Sandris Ādminis, Medību maģija un alķīmija, Satori, 3.01.2017)
(radio SWH, Zaļais stūris, 8.12.2016)
Latvijā vilku populācija nekad nav izmirusi, kā tas ir noticis daudzās attīstītās Eiropas valstīs. Atsevišķās Eiropas valstīs vilku populācija ir atgriezusies samērā nesen, piemēram Dānija: 2012.gadā Dānijā tika pamanīts pirmais vilks pēdējo 200 gadu laikā.
http://www.telegraph.co.uk/news/world news/europe/denmark/11213512/Wolves-roaming-wi ld-in-Denmark-for-first-time-in-200-years.html
2011.gadā vilki tika pamanīti Beļģijā un Nīderlandē. Vācijā 1998.gadā, pēc daudziem gadu desmitiem, parādījās vilki, kuri Lejas Saksijas pavalstī ienāca no Polijas teritorijas. Šis ir iemesls, kāpēc vilkus Vācijā nemedī. Bez tam Vācijā, kā arī daudzās citās Eiropas valstīs (Polijā, Francijā, Portugālē, Itālijā, Šveicē, Norvēģijā, Zviedrijā u.c.) , valdība (ne apdrošināšanas kompānijas) izmaksā zemniekiem kompensācijas par vilku saplosītiem lopiem . Latvijā kompensācijas par vilku saplosītiem lopiem zemnieki nesaņem. Atšķirīga situācija ir kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā: Lietuvā zemnieki saņem kompensāciju, ja mājlopi ir apdrošināti, Igaunijā kopš 2007 gada valsts sedz zaudējumus par vilku saplosītajiem mājlopiem!
Un vēl:
Vilku populācija dažādās Eiropas Valstīs:
Rumānija ~2500
Spānija ~2000
Bulgārija ~1200
Polija ~900
Grieķija ~700
Itālija ~700
Latvija ~600
Serbija un Melnkalne ~500
Lietuva ~400
Somija ~350
Slovākija ~350
Portugāle ~300
Zviedrija ~300
Igaunija ~200
Horvātija ~200
Francija ~180
Vācija ~150
Slovēnija ~100
Norvēģija ~70
Interesanti dati par vilku populāciju Latvijā!
http://www.daba.gov.lv/upload/File/ DOC/SAP_Vilks-08_LV.pdf
Un te vēl:
http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzi vnieki/dzive/arvien-biezak-aitam-uzbruk-vilki. a196817/
Latvijas vilku un lūšu kvotas pieauga TIKAI tad, kad pieauga vilku un lūšu skaits Igaunijā un Lietuvā (2015.gada februārī Lietuvas 50-60 km pierobežas joslā tika uzskaitīti 120 vilki un Igaunijā 10-13 vilku pāri, kuriem piedzima mazuļi arī bija 50-60 km pierobežas joslā + Igaunijas lūšu skaits bija tuvs vides ietilpībai un līdz 2013.g. viengadīgie lūši, - kuri bija bez savas teritorijas - ienāca Latvijā). Pleskavas reģiona vilki arī var dot savu pienesumu.
Trešdaļa no nošautajiem lūšiem un vilkiem ir mazuļi
Latvijā martā (pirms jēri dzimst) ir 100 000 aitu 4 500 saimniecībās - līdz ar to vilku nokostās nepieskatītās 30-40 aitas nav realitāte vairumam aitkopju (pārējās 120 nokož suņi).
Turklāt kāpēc lai kompensācijā maksātu 150 eiro, ja jērs vidēji ir 45 kg smags un par kilogramu jēra gaļas uzpircēji maksā 2.2 eiro? Un jau tagad [gan ES, gan valdības maksātajās] subsīdijās tiek saņemti 6.38 eiro par aitu un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts ir sekojošs: zālāji – 97 eiro/ha; laukaugi – 117 eiro/ha. Un kur nu vēl tie zaudējumi, kas ietu garām valsts budžetam dēļ samazinātiem maksājumiem par CO2 emisiju kvotām, jo aitai ir vislielākais ogļskābās gāzes pēdas nospiedums starp mājlopiem, bet Aitu asociācijas mērķis ir aitu kopskaitu uzdzīt līdz miljonam!
daudzi aitkopji norāda, ka par vilkiem daudz lielāku postu nodara klaiņojoši / kaimiņu suņi – piemēram, 2012. gadā no 170 nokostiem mājlopiem vismaz 143 bija suņu nokosti, bet 2013.gadā no 174 – vismaz 129 (pēc reģionālās preses rakstu apskata, kur cietušie apliecināja, ka redzējuši suņus uzbrūkot aitām vai to pēdas)
tikai lieta tāda, ka VMD Medību daļa (Rīgas kantoris) - kas sastāv no 2 medniekiem un vienas tantiņas - publiski visas suņu nokostās un savainotās aitas piedēvē vilkiem
2016.gada 14.jūlijā lsm.lv rakstīja:
“ "Raunas pagastā saimniecībā kaimiņu suņi nokož 24 aitas"
Autori:
Vidzemes televīzija
Raunas pagasta Zemnieku saimniecībā “Griezes” suņi nokoduši divdesmit četras aitas. Suņi bija atskrējuši no kaimiņu mājām, un tagad to saimniekam būs jāatlīdzina saimniecībai radušies zaudējumi. ”
+++
var nešaubīties, ka VMD Medību daļa šīs suņu nokostās 24 aitas jau čakli pierakstījusi vilkiem
17 vilki LV 1940.gada ir pietiekams pamats lai pamulkis blautu par to ka vilki LV "nekad nav izmirusi" (ja mednieks nosauj vilku, tad tas skaitas "nomirt dabiga nave") - zel, ka sakas 2.Pasaules kars un partrauca kaiteklu skaita "racionalu ierobezosanu un kontrolesanu"
pat tie 2010. gada dati nav isti korekti, jo Ozolins visu laiku atkarto, ka LV pec medibam ir 200-300 vilku
Eiropa vilkus visintensivak apsauj tajas zemes kur vinu ir vismazak (LV) un kur mednieki pieradusi pie no vilkiem briiviem meziem (SWE) un kuriem nepietiek ar to ka dazu nedelju laika nosauj 100 000 alnus
Rumanija, Polija, Vacija vilkus nemedi ; Spanija un Italija gada lauj nomedit dazus vilkus - tur talu lidz LV standartam katru gadu apsaut 43% no vilku populacijas
Šobrīd ir pamats teikt, ka sistēmā jāveic nopietnas izmaiņas. Normālā, attīstītā Eiropas valstī sabiedrībai ir jābūt iespējai šo procesu kontrolēt. Sabiedrība vairs nevar atļauies maksāt ar saiem dabas resursiem par nesakārtotu nozari. Nevaram vairs turpināt medības atstāt „katra sevis cienoša mednieka ziņā”.
Bet, ja konceptuāli - tas ir jautājums par kādas cilvēku grupas interesēm un sabiedrību, kuras intereses šī grupa aizskar vai apdraud.
Latvijā dzīvnieku blīvums nav ne tuvu tam, kāds tas bija astoņdesmito gadu beigās, īpaši, ja runājam par aļņu, stirnu un mežacūku populāciju. Ja skatāmies statistiku, tad zvēru blīvums Latvijā strauji samazinājās tieši deviņdesmito gadu sākumā. Iemesls tam nebija mednieki, ziemu bardzības vai slimības. Iemesls tam bija tāds, ka 90 gadu sākumā Latvijā tika veidotas Zemessardze vienības. Zemessargiem tika izdoti kaujas ieroči. Zemessargi,saņēmuši šos ieročus, sāka intensīvas malu medības. Šaušana notika pa vakariem, pa naktīm ar lukturiem u.t.t. Tieši meža dienests sadarbībā ar policiju šim ārprātam pielika punktu. Kardināli tika mainīts ieroču aprites likums! Jāsaka, ka ~70% no zemessardzē esošā sastāva ir pilsētnieki, kuri pēc ieroču saņemšanas, sajuta sevī, ka nu var atļauties visu!
Kas attiecas uz CSNg, kuros ir iesaistīti dzīvnieki, tad, neskatoties uz dzīvnieku blīvuma pieaugumu, CSNg skaits uz valsts autoceļiem (uzbraukums dzīvniekiem) samazinājies no 1488 (2007.g) uz 232 (2015.g). Jāsaka, ka, piem.Somijā, kur ziemeļbriežu baros īpatņu skaits skaitāms simtos, tad avāriju skaits, kuros ir iesaistīti dzīvnieki, ir krietni zemāks. Iemesls ir pa visam vienkāršs - skandināvi respektē ceļa zīmes. Ja ir ātruma ierobežojums, vai zīme, kas brīdina par iespējamu zvēra atrašanos uz ceļa (atklāšu noslēpumu: arī Latvijā ir šādas zīmes, kuras autovadītāji atklāti ignorē ( http://www.celazimes.lv/lat/bridinajuma-zimes /347-savvalas-dzivnieki/)). Latvijā 45% gadījumu CSNg iemesls ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana!
Gadus 15 atpakaļ kādā vācu žurnālā lasīju, ka rietumu pasaulē ar vien izteiktāka kļūst tendence, ka bērni nezina, kā, kur un no kā piem. iegūst pienu, nespēj atšķirt dažādu dārzeņu lapas. Nekad nedomāju, ka kaut kas līdzīgs būtu iespējams arī Latvijā. Man šad tad ir nācies vadīt bērniem no dažādām skolām dažādas ekskursijas. Intereses pēc uzdevu šos jautājumus. Liels bija mans izbrīns, ka uz jautājumu, no kā iegūst pienu Latvijā, saņēmu atbildi, ka pienu var iegūt veikalā. Atsevišķi bērni nespēja atšķirt kartupeļu lakstus no biešu lakstiem. Jāsaka, ka šie bērni bija no Rīgas elitārajām skolā. Ja cilvēks kaut ko nezina pār kādu jautājumu, tad viņš nav spējīgs par šo jautājumu spriest objektīvi! Marek - ja tas ir Jūsu mērķis, tad Jūs esat uz pareizā ceļa!
Un vēl neliela atkāpe smaidam:
Kas attiecas uz Jūsu statistiku, tad tā man izraisa nelielu smīnu:
Manuprāt
90% no Rīdziniekiem nespēj atturēties no savu šķīvju fotografēšanas un to publicēšanas sociālajos tīklos,
50% kā lielu varoņdarbu uzskata viena kilometra noskriešanu, par ko arī tiek informēti draugi un paziņas sociālajos tīklos
20% pilsētnieku, lai kaut kā varētu būt kopā ar dzīvo saskaņā ar dabu, uz balkoniem, lodžijām un palodzēm baro baložus, kuri notraipa zemāko kaimiņu logus.
10% pilsētnieku, kuriem ir vēl lielāki sirds dēsti, tur savā dzīvoklī 20-30 kaķus.......
Paldies, Marek, par Jūsu viedokli. Kamēr cilvēks visā saskatīs tikai to slikto, sabiedrība noslāņosies. Varu Jums apgalvot, ka mednieki dara darbu, kuru Jūs diemžēl nemanāt!
Novēli Jums pārciest šo aukstumu dūnu vai ādas jaciņās, lai kājas Jums nesalst ādas apavos, lai miegs Jums labāk nāk zem dūnu sedziņas un uz dūnu spilventiņa, un lai pirkstiņi Jums nesalst ādas cimdiņos :-)
Ar cieņu Ilgvars
LV mednieki nevar nevienu teikumu uzrakstit lai kaut ko nesamelotu - bet tas nav nekas jauns
+++
tatad nedaudz realitates:
Latvija
1984.gads
stirnu skaits - 40 600 ; nosautas - 4 038
staltbriezu skaits - 13 870 ; nosauti - 2 088
1991. gads
stirnu skaits - 77 015 ; nosautas - 14 190
staltbriezu skaits - 23 180 ; nosauti - 6 012
2010.gads
stirnu skaits - 240 204 ; nosautas - 30 712
2016. gads
staltbriezu skaits - 53 000; nosauti - 11 805
Izlitkties to neredzam vai nezinām, ir liekulība.
Un ko Matīss saka par zivīm, putniem un kukaiņiem? Vai Matīss rīko bēres, notur cermoniju pie katra nobrauktā ezīša, putniņa vai varbūt kukainīša?
Ja cilvēku dzīvība būtu līdzvērtīga dzīvnieka dzīvībai, tad ar steigu jāmaina likumdošana. Par katru nobraukto dzīvnieku, policijai būs jāuzsāk kriminālprocess; cilvēks nebūs cilvēks, ja viņam nerādīsies murgi par nobraukto ezīti un viņš neies pie psihoterapeita, lai tiktu pāri traumai, ka nogalinājis sev līdzvērtīgu būtni.
Vismazāk cilvēks videi skādi nodara tad, kad ir zem zemes. Bet dzīves laikā neizbēgami cilvēks patērē vides resursus savai labsajūtai.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X