Labdien! Lūgums, cien. A. Rožukalnei kādā nākamajā raidījumā komentēt, kā ir ar cenzūru, redakcionālo politiku, 100. Satversmes pantu. Jo internetmedijos , praktiski visos, tiek cenzēti , izmesti viedokļi, kuros nav nedz aicinājumu kko graut,pārkāpt, nedz kādas rupjības. Būtu labi saprast, cik tas ir tiesiski, vai atbilstoši LR likumdošanai. Paldies!

Tieši otrādi, žurnālistam jābūt izglītojošai un informējošai pusei ar savu personisko un pārstāvētā medija publisko viedokli. Latvijas žurnālisti ir pārāk bailīgi reportieri, nevis ziņu sniedzēji, pārāk politkorekti, nedroši un bieži nekompetenti. To var saprast, - ir daudz piemēru, kur LV žurnālisti atlaisti vai padzīti par oligarhiem vai vadībai nepatīkamu, atšķirīgu viedokli. Latvijas mediju telpa vēl nav atklāti un skaidri sadalījusies stagnātos-komunistu/oligarhu aizstāvjos un progresīvajos, tādēļ žurnālisti nevar brīvi izvēlēties sev tīkamāko darba devēju (IR ir izņēmums), bet spiesti laipot un neitrāli “reportēt”, nevis izglītot tautu. Kā Latvijas vēlētājs spēs izglītoties, apjēgt korupcijas un oligarhu ļaunumu, ja par to nerunās masu mediji, jo tiesībsargājošās iestādes, Saeima un valdība ir pārāk kuslas, nespējīgas vai iesaistītas un oligarhus atbalstošas? Sabiedriskās apziņas attīstība notiek tik lēni, ka Atmodas paaudzei nav nekādu cerību sagaidīt Latvijā patiesu tiesiskumu, demokrātiju un dzīves līmeņa celšanos.
Rietumu prese, turpretī, ir sevi skaidri pozicionējusi un atklāti runā par nebūšanām savā valstī un pasaulē. Tieši tādēļ tādi rupori kā Neue Zürcher Zeitung (NZZ), Spiegel, Focus u.c. ir pieprasīti un to viedoklis – atzīts, tautu izglītojošs. Tie, kam tas nepatīk, var turpināt patērēt dzelteno presi, oligarhu ziņas un šovus, izvēle ir brīva.

Žurnālistiem draud ne tikai pašnodarbinātība.Žurnālistus sagaida arī kļūšana par uzraugu žurnālistam-robotam.#Bet attiecībā uz Krieviju.Parastos cilvēkus varbūt var interesēt tikai mirklis,kad sāksies bēgļu plūsma no Krievijas.Mēs tomēr esam aiz kodolvairoga.