Redzams, ir 2 galvenās tēmas, kas sabiedrību tā pa riktīgam tracina. Vienas nozares. Drausmīgi salaistas dēlī. Mežu izciršana un medības!

Iebilde Ozolam par ekoloģisko koku skaita palielinājuma lielo nozīmi: pieredze rāda, ka šie ekoloģiskie koki, kas pēkšņi no audzes nokļuvuši brīva telpa, jau dažu gadu laika vētrās tiek nolauzti, jo nav gatavi izturēt slodzi, tādēļ ir vienalga, 5 vai 9, kamēr izaugs jaunais aizsegs šiem kokiem, tie visi būs miruši. Tieši tādēļ citas valstis šo skaitu neregulē, - tam nav jēgas. Muižniekam: kailcirte NAV nekāda atjaunošanas cirte, tā vispār tuvākos 30 gadus NAV un NEBŪS MEŽS - tajā ir sabojāta visa zemsedze, likvidēts pamežs, tur nav vietas ne zvēriem, ne putniem, jaunie stādi, pat super īpaši selekcionētie, NESPĒJ saražot ne 100o daļu no tā skābekļa, ko ražoja nocirstais, par ko te priecāties?!?! Un Rotbergam taisnība - LV nespēj pārstrādāt koksni, tā orientēta tikai uz baļķu pārdošanu. Diemžēl, arvien vairāk pārliecinos, ka Latvijas Zemkopības ministrija visās tās izpausmēs ar savu politiku ir kaitnieks valstī, nekas vairāk.

Atvainoties nevajag, tā nav demagoģija, bet fakti un viedoklis. 1. Ekoloģiskie masveidā vējā tiek nolauzti - fakts. 2. Zvēri jaunaudzēs ganās nevis tādēļ, ka tur ir ĻOTI DAUDZ barības, bet tādēļ, ka tā ir cita veida un viegli pieejama. Pirmajos 10 gados jaunaudze ir kopjams NEKAS, neviens putns tur nedzīvo, zeme mēģina dziedēt rētas. Briestaudze varbūt arī co2 piesaista vairāk, kā vecie, bet līdz šim briešanas vecumam jaunam kociņam vēl jāizaug. 3. Pēc tādas loģikas, ka jaunie koki ir vērtīgāki gaisa attīrītāji, kā vecie, pilsētu parkus vajadzētu ik pa 30 gadiem izcirst pilnībā un apstādīt ar jaunkokiem, visas Rīgas apstādījumu liepas būtu regulāri jāizcērt, jo jaunkoki ušaka puķu podos taču ir ražīgāki co2 piesaistē, vai ne? Tikai tā neviens nedara, jo pieaugušam un vecam kokam ir lielāka lapu virsma, (pat, ja uzsūkšanas jauda samazinājusies), tas dod ēnu, tam ir zari ligzdām un dobumi, - viss, kā NAV jaunkokiem. Ja, un Rīgas liepas apzāģē ne jau tādēļ, lai tās atjaunotu, bet gan tādēļ, ka koku saknes, monolītā asfalta segumā iemūrētas, nespēj uzņemt pietiekoši barības, tiek samazināts vainags, lai koki vispār neaizietu bojā. Tādēļ normāla civilizācija ciena vecus, lielus kokus, rūpējas par tiem un NECĒRT. 4. Par neapstrādātu baļķu milzīgo %ālo īpatsvaru koksnes eksportā domājošie kliedz jau gadiem, fakts, bet lemjošie ir kurli un truli, viņiem citas rūpes, ne jau valsts ilgtspējība.

Es atvainojos, bet kas tā par demogoģiju? Principā tādus kā Jūs vajadzētu saukt pie atbildības , runājat vislielākās muļķības tēlojot baigos ekspertus. Jāsāk ar to vien ka pieaudzis koks ne tikai vairs neuzņem co2, protams, kā jau rotberga tumsonībai līdzīgie jūs uzreiz bļausiet, ka nē uzņem gan, tikai jāpiebilst, ka pieaudzis koks uzņem desmit reiz mazāk co2 kā koks briestaudzē, jo tas fiziski vairs nespēj to uzņemt. Otrkārt jaunaudzes ir dzīvnieku mīļākās vietas, jp tur ir ļoti daudz barības, tā kā lūdzu nespēlējiet uz emocijām cilvēkiem kuri varbūt mazāk laika pavada mežā. Un par atjaunošanas cirti, tieši tā to ir jāsauc, novācot ražu Tu atjauno stādījumu, Tu tač savā siltumnīcā negaidi kad visi tomāti sapūs un tad laimīgs ej un boli acis vai ne!?!?

Visu noklausīties vēl nav vaļas, fragmentus dzirdēju auto, viens iekrita prātā - ja īpašnieks izvēlas īpaši cirst, viņu spiež atjaunot mežu ar augstvērtīgām sugām un labu selektīvo materiālu. Lieliski. Jautājums: kādēļ visiem pārējiem cirtējiem neliek darīt tāpat? Pēc jebkuras kailcirtes 3-max 5 gadu laikā obligāti jāapmežo ar augstvērtīgu, sertificētu sugu. Izņēmumi varētu būt vietas, kur tas grūti izdarāms, jo neaug, piem., parāk mitrs, bet var stādīt melnalkšņus. Ja bijusi blīva baltalkšņu audze, to grūti aizvietot ar ko citu, pašam tā ir, jo baltalksnis aug nenormāli ātri, to varētu atstāt, alkšņus arī vajag. Bet kādēļ principā tiek atļauts neapmežot, bet ļaut izcirtumam aizaugt ar apsi, alksni, nav skaidrs. Cirtējs naudu ir saņēmis, meža stādi nav dārgi, vajag tikai stādīt.

Ozols bez variantiem. Bet vislielākajā ķezā atrodas tieši nacionāļu Gerhards. Pirms 2 gadiem no VARAM posteņa aizliedza ciršanu. Nu kā ZM ministrs virza ciršanu. Kādu maizi ēd, tādu dziesmu dzied?

Vispār uzteicami, analītoskie žurnālisti strādā ļoti labi pēdējā laikā. Gan "De facto", gan "Nekā personīga". Protams, publicisti. Lato īpaši. Paldies, jums. Esat uzdavuma augstumos.

Saki - JKP un KPV maina amatpersonas, bet ZM birokrātam Ozolam klāt neķeras?
Atbilde skaidra - maksā, t.i. dīlo, lai neķertos.

Visu cieņu Uģim Rotbergam! Ļoti precīza, skaidra argumentācija, trāpīgi jautājumi. Demagogam no ZM un interešu konfliktā esošam LVM personāžam, kurš pat nejēdza vai savā ārprātīgajā uzpūtībā neuzsktīja par vajadzīgu paskaidrot, ko viņš dabatē pārstāv, aizsita mutes, ka nemetas!
Lieliski, Uģi!

noklausies tā uzmanīgi pats! Kad Uģis teica, ka tas ir klasisks interešu konflikts, kurā atrodas Muižnieks. Klausies vēlreiz no 46:53. Jautājums bija, kurā brīdī Muižnieks pārstāv LVM intereses kā valstij piederoša uzņēmuma padomes loceklis, kurā brīdī Meža īpašnieku biedrību, kuras biedrs arī ir LVM, un kurā brīdī "peška", kas grib izkārtot kaut kādas ātrākas ciršanas.
Nevienam nav nepamatotas aizdomas, ka tas, ko cenšas izsist Muižnieks, tomēr ir LVM lobijs.

Vinci, vai tu raidījumu arī noklausijies? Vai tikai raksti aizvainojošus komentārus par mežsaimniekiem un slavē "videniekus"? Raidījumā tika teikts, ko pārstāv Arnis Muižnieks! Noklausies!

Ozols ar Muižnieku izgāzās kā vecas sētas!

Kamēr VMD vadīs Ozols, tikmēr nekas nemainīsies. Šis demagogs gadiem ir runājis, ka mežu platības pieaug. Par mežu viņš dēvē ar krūmājiem apaugušas pļavas. Meža likumu viņš izvaroja. Viņš gādā tikai par mežrūpniekiem, vides aizsardzība viņam pie kājas.
JKP un KPV maina amatpersonas, žēl, ka šim birokrātam klāt neķeras.

Izgāzās izgāzās. Tikai Rotbergs zem viņiem.

1) Latvijā mežus nevis “izcērt”, bet “cērt”. Ļoti tendenciozs virsraksts no žurnālistu puses;
2) katrs izcirtums ir jauna meža sākums;
3) šobrīd tiek ļoti daudz darba, zināšanu un naudas tiek ieguldīts meža audzēšanā, retināšanā, aizsardzībā, tāpēc koki ātrāk sasniedz “ražas gatavību”. Burkāni ir jānovāc tad, kad tie ir gatavi, nevis tad, kad sapuvuši. Un nākošā sezonā sēj jaunus. Tāpat arī mežā, tikai augšanas periods ir ilgāks;
4) ja visu Latviju gribam taisīt kā aizsargājamo dabas teritoriju, tad pretī ir jābūt kompensācijām meža īpašniekiem. Kurš par to maksās? Kāpēc tradicionāla valsts ekonomikas nozare, kas dod nozīmīgu pienesumu ekonomikā un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanā ir jāpeļ? Ar ko tā ir sliktāka kā burkānu audzēšana?

Un mežu no Kursas pieminēji, lai ticamība rodas, ka jēdz ko runā? Aizmirsi vēl piebilst, kā un kā starpā tiek sadalītas Vides attīstības fonda naudas. Meža attīstības fonda naudas nobāl.

No kurienes Aiva nokritusi? Atstrādā Latvijas valsts mežu piešķirto naudiņu?
Svētdien raidījumā jau dizrdējām, ka šogad teju divreiz vairāk nekā pērn no ziedotās naudas tiek projektiem, kas saistīti ar mežu īpašnieku interesēm, kā arī pašu ziedojuma ģenerētāju – LVM: sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmām fonds piešķīris 314 800 eiro.

citi saka-tas vienalga man!Ka tik nauda ķešā skan!

Sen nebiju caurkritušo deputātu Rotbergu dzirdējis, Gobzema kungs nobāl, vienā teikumā ielikt tik daudz demagoģijas un tik daudz runāt un nepateikt neko....beigās vēl atļauties apvainot radio, ka esot negodīgs raidījums. Esošie un topošie- MĀCITIES!!!

Lielie koki ir radušies no mazajiem. Vecie koki iet bojā, tāpēc vajag dažāda vecuma mežaudzes, jo jaunie lēnām kļūst par vecajiem. Ja pietiek augšanas telpas un barības vielas jaunajiem, tie lieli izaug ātrāk. Dabu nevar iekonservēt (nature conservation) tā mainās un ir dinamiska! Dabas vērtības vajag saudzēt un vairot! Saudzēšanu un vairošanu veic īpašnieks - tas ir arī viss!

Liels paldies Krustpunktiem par to, ka šoreiz diskusijā spēki bija sabalancēti nevis kā 2016. gadā, kad vienu meža nozares pārstāvi "masē" trīs pašpasludinātie zaļie. Attiecībā pret diskusiju - paldies A.Muižniekam un A. Ozolam par tiešām konstruktīvo diskusiju un loģiskajiem argumentiem. Kas attiecas uz Rotberga kungu - grūti spriest, vai kungs gatavojas kārtējām vēlēšanām, tāpēc tik nekaunīgs palicis, vai vienkārši notrulinājis toleranci, raidot apvainojumus personīgā līmenī. Jebkurā gadījumā, ar Rotberga izgājienu, vide ir tikai zaudētāja, ja reiz ļauj runāt par rozīņu vilkšanu no kūkas tieši uzblīdušākajam, kura pārstāvētā organizācija rūpējas par nevis par pasaules glābšanu, bet cilvēku izmešanu no dzīvesvietām, lai pēctam bagātnieki tajās varētu medīt. Nožēlojama un pretīga organizācija.

Dažas elementāras lietas:
Mežus izcērt Āfrikā plantāciju ierīkošanai vai apbūvei pilsētās un infrastruktūras ierīkošanai - to sauc par atmežošanu. Mežinieki pēc ražas novākšanas atjauno mežu roku rokā ar dabas procesiem.
Ja Latvijas sabiedrība izvēlas oglekli nepiesaistošu mežsaimniecību, tad zviedri, somi un igauņi ir mācējuši izvēlēties efektīvu un klimatnoturīgu meža apsaimniekošanu.
Bioloģiskā daudzveidība ir tikai vairojusies, jo nemitīgi kā valsts, tā privātos mežos tiek atklātas un aizsargātas jaunas dabas vērtības. Ne velti pat DAP atzīst, ka jāiet dinamiskās vai kvalitatīvās dabas aizsardzības ceļš, nevis kvantitatīvā pieeja jāturpina. Piemēram, pērļupē kailcirtes aizlieguma dēļ ir tāds pielūžņojums un straujteču zudums, ka pērļgliemenēm nav kur "ligzdot".
Mežzinātnes un mežsaimniecības sasniegumus tagad liegt baudīt meža īpašniekiem būtu tas pats, kas pilsētniekiem neļaut izvēlēties plakanos TV ekrānus.
Meža īpašums ir tāds pats privātīpašums kā dzīvoklis, māja. Pēdējiem neviens neregulē televizora izmērus collās...

Meža īpašnieki ar savu darīšanu rada bioloģisko daudzveidību, kamēr platības ar saimnieciskās darbības aizliegumiem paliek nepievilcīgas un cilvēkiem bīstamas (kalstošās egles dažādās ĪADT).

Meža īpašnieki jau tagad dabai atvēl un palīdz:
Uz 1 ha atjaunošanas cirsmā saglabā:
- piecus lielākos ekoloģiskos kokus;
- kokus ar lielām (>50 cm diametra) putnu ligzdām, kā arī koku rindu un pamežu ap tiem;
- dobumainus kokus, kuru dobuma diametrs ir lielāks par 10 centimetriem.
Saglabā vismaz četrus (rēķinot uz cirsmas hektāru) resnākos kritušus, nolauztus vai stāvošus sausus kokus.
Saglabā visu apaugumu ap avotiem un avoksnājiem un mikroieplakās.
Saglabā koku, pie kura ir izveidots skudru pūznis.
Saglabā mežābeles.
Saglabā kadiķus.
Gravā un mežmalā saglabā daļēju apaugumu.
Par 30 gadiem vecākās skuju koku mežaudzēs kopšanas cirtē saglabā meža tipiem atbilstošu lapu koku sugu piemistrojumu vismaz 5 %.
Kokmateriālus pieved tā, lai nebojātu avotaines, skudru pūžņu kolonijas, ģeomorfoloģiskos veidojumus, kritušus sausus kokus, kas resnāki par 50 centimetriem. Ja, nešķērsojot saglabājamo kritušo sauso koku, treilēšanas ceļu nav iespējams izveidot, kritušo sauso koku saudzīgi pārvieto.