Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Šī pandēmija ir atklājusi, cik savstarpēji saistīti mēs viens ar otru esam, gan tīri cilvēciskā līmenī, gan globāli ļoti dažādos aspektos. Šis pusotrs gads ir demonstrējis, cik daudz kas ir atkarīgs no spējas būt atbildīgiem un šajā ziņā ir nācies daudz ko par sevi uzzināt. Bet runa nav tikai par veselības sargāšanu, arī ekonomiskā krīze ir atklājusi virkni vājo punktu.
Tas, ko redzam no parasta pircēja vai arī patērētāja skatupunktā, ka datortehnikas preču grupā ir izveidojies deficīts, pieaugušas cenas. To, ko vajag, vai nu nevar dabūt vai arī tas maksā dubultā, pat trīskārši dārgāk nekā vēl pirms pāris gadiem. Tā, protams, nav tikai Latvijas problēma, pat autobūvē mēs redzam, ka apstājas konveijeri, jo pietrūkst vajadzīgo mikroshēmu. Tehnoloģiju jomā pasaulē ir izrādījusies negatavi atkarīga no Āzijas. Tas nav pieļaujami, tā pirms pāris nedēļām paziņoja Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena un apņēmās tuvāko gadu laikā atgūt kontroli pār situāciju. Eiropa pati ražošot vajadzīgās komponentes, iespiežoties tajā tirgū, kurā līdz šim ir nostiprinājušās Āzijas valstis, it īpaši Ķīna. Kā vērtēt šīs ambīcijas, kādu perspektīvu mums atklāja nākamie gadi un kā notikumu pasaulē un arī Covid pandēmija ietekmē uzņēmējdarbību? Krustpunktā Lielā intervija ar uzņēmēju Normundu Bergu.
Vērtējot izaicinājumus IT jomai šobrīd Latvijā, Normunds Bergs atzīst, ka IT jomai turpmākos septiņus gadus gāzīsies virsū nenormālas naudas daudzums dažādu programmu ietvaros.
"Viens no lielākajiem izaicinājumiem, es teiktu, izmantot šo naudu jēgpilni. Tādā veidā, lai valsts pārvalde tiešām kļūtu moderna, ērta iedzīvotājiem, un tiešām publikai tas patiktu. Tā ir viena lieta," norāda Normunds Bergs. "Otra lieta ir izglītība. Mēs visu laiku runājam, ka izglītība ir vērtība, tā ir vajadzīga lieta, bet brīdī, kad mēs paskatāmies uz to, kur un kādā veidā šī nauda tiek tērēta, gribas teikt, ka realitātē vienmēr ir kaut kas svarīgāks."
Bergs arī atzīst, ka valsts pārvaldē liela nauda drīzāk ir IT nodarījusi postu nekā labumu, ir stipri daudz visādas nejēdzīgas lietas sabūvētas.
"Nejēdzīgā veidā investēti līdzekļi, kas kopumā rada tādu pretestību sabiedrībā," vērtē Normunds Bergs. "Tas savukārt diskreditē IT un tehnoloģiju lietas. Ar lielu naudu var nodarīt arī lielu postu. Es domāju, ka tas ir tas izaicinājums, izglītība un jēdzīgā veidā iztērēt vai, teiksim, ieguldīt nu to naudu, tos līdzekļus, kas šobrīd ir."
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (13)
Atceros tiešas tās sekas. Ap 2006. gadu, kad gaidīju pirmo bērnu, biju šokā, ka citas jaunās māmiņas nezina elementāras bioloģijas lietas un "pavelkas" uz dažādām modes muļķībām, reklāmām, Ķīnas brīnumiem. Nesaprot, kā skalo smadzenes.
Atceros arī, cik vieglas un muļķīgas bija grāmatas dabaszinībās - amerikāņu lētuči, kurus deva tām klasēm, kuras "drīkstēja no šiem nesvarīgajiem priekšmetiem atteikties".
Tranzītvalsts, pakalpojumu sniedzēju valsts, juristu un psihologu valsts. Ka tik ne arī.
2005. gadā matemātikas CE ieviesa atkal, bet, kad ap 2013. gribēja atjaunot fizikas, ķīmijas CE, saprata - nav vairs, no kā. Ģimnāzijas noliks, un ko pārējā valsts darīs?
mums pec eveselibas par miljonu taisis ID balsosanas registreeanu, ta vieta lai sakartotu atrtalinatu balsosanu un tiem kas grib lai iet ar velesanu lapu uz iecirkni
labprāt dzirdētu isu studijas viesa vertejumu
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X