Šis gads Latvijā pasludināts par onkoloģiskās modrības gadu, situācija ar onkoloģisko saslimšanu noteikšanu un ārstēšanu uzlabojas, tomēr rindas uz onkoloģiskajiem izmeklējumie arvien ir garas, atzīst diskusijas dalībnieki raidījumā Krustpunktā.

Viens no pasākumiem vēža saslimšanu mazināšanai ir “zaļais koridors”. Ja veicot pārbaudes, pacientam atklāj audzēju, turpmākajiem izmeklējumiem ir dots “zaļais koridors” tas nozīmē, ka pēc vēža atklāšanas sākuma stadijā nav jāgaida rindā uz tālākajiem izmeklējumiem, ārstēšana par valsts līdzekļiem ir pieejama uzreiz

Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska atzīst, ka "zaļais koridors" nosūtījumam uz pirmo konsultāciju, vislabāk darbojas Zemgalē, 10 - 14 laikā pacients saņem pirmo konsultāciju. Citos reģionos situācija nav tik laba, uz pirmo konsultāciju jāgaida rindā apmēram mēnesi. Savukārt uz nākamo izmeklēšanu, lai tiešām diagnosticētu saslimšanu, rindā jau jāgaida divus līdz četrus mēnešus.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs vēlas no nākamā gada nodrošināt pārbaudes uz vēzi visiem slimnīcās nonākušajiem cilvēkiem. Belēvičs uzsver, ka savlaicīgas pārbaudes un izmeklējumi ļauj ātrāk atklāt saslimšanu un līdz ar to veiksmīgāk to ārstēt. Ministrs arī min, ka pieaug reģistrēto vēža pacientu skaits, bet “maldīgi runāts par onkoloģisko saslimšanu epidēmiju”, bet patiesībā pacientiem veiksmīgāk  atklāj saslimšanu un viņi vēl ir dzīvi, jo viņus veiksmīgāk ārstē. 

RSU asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas galvenā speciāliste Dace Baltiņa skaidro, ka rindas uz izmeklējumiem veido trīs dažādas pacientu plūsmas: tie, kuriem jānosaka diagnoze, tie, kuriem jau veic ārstēšanu, un viņiem ir jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos par terapijas iedarbību, un tie, kas pēc ārstēšanās nāk uz pārbaudēm. Diemžēl "problemātiskas ir visas rindas". Baltiņa norāda, ka problēmas rada arī tas, ka rindas kalkulē, ņemot vērā iepriekšējā gada budžetu, ne reālo pacientu skaitu.

Savukārt onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības „Dzīvības koks” pārstāve Juta Šteinerte min, ka onkoloģiskās modrības gadā būtiskākās ir izmaiņas cilvēku informētības ziņā. Diemžēl sabiedrībai ir pietāte pret vēzi un tas skar arī skrīninga rezultātus un to, kā cilvēki attiecas pret savu veselību. Jebkura informācija, kas uzrunā un pārliecina cilvēku spert pirmo soli un iet pārbaudīties, ir laba.