Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Krustpunktā pievēršamies diskusijām, kuras pārņēmušas Ādažu novadu. Tur pašvaldība grasās atvērt centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – gan fiziskām, gan garīgām. Taču strīds ir par vietu. Vietējiem iedzīvotājiem nepatīk, ka centrs atradīsies centrā – proti, tuvu viņu mājām. Viņi grib to pārvietot tālāk, pie upes. Kas tad uztrauc vietējos, cik mēs esam gatavi savā vidū uzņemt īpašos cilvēkus? Sarunā piedalās Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA), Ādažu domes deputāte Adrija Keiša (LZS), biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (10)
Parakstu vācēji neko tādu nav teikuši un vienīgā, kas runā par “trako nama celšanu” un apzināti taisa ažiotāžu, ir domes vadība, pat oficiālajā Ādažu domes atbildes vēstulē tiek lietots šis termins! Centra vajadzību ne mirkli neesam apšaubījuši, taču vairāk kā 700 cilvēki jeb 5% Ādažu iedzīvotāju parakstīja iesniegumu nevis pret centra celtniecību, bet par publisku apspriešanu piemērotākajai vietai centra celtniecībai. Tas, ko patreiz mēģina panākt domes vadība – publiski nomelnot parakstu iesniedzējus, lai šāda apspriešana nebūtu jārīko.
Projekta ietvaros jau pavasarī tika izveidota deinstitucionalizācijas darba grupa, kam vajadzēja veikt rūpīgu izpēti, kā arī laikus sagatavot centra koncepciju, kas ļautu izvērtēt piemērotāko vietu centram. Taču tas netika darīts. Gan potenciālo centra apmeklētāju aptauja, gan arī centra koncepcija tika sagatavota tikai tad, kad vieta Attekas ielā 39 ar deputātu balsojumu jau sen kā bija apstiprināta. Tas nozīmē, ka citas iespējas vispār netika izvērtētas.
Kā iesniegumā minējām, dažādi psihiskās veselības resursi norāda, ka cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem nav vēlama skaļa, trokšņaina vide, kurā atrodas liels skaits cilvēku. Ja centru, kurā uzturēsies gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem, gan pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, cels Attekas ielā 39, tad tas būs tiešā vairāku bērnu izglītības iestāžu un nenožogota bērnu rotaļu laukuma tuvumā. Ādažu gadījumā tie ir 40m un vairāk kā 1000 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni. Nekur citur Latvijā centri pieaugušajiem ar GRT neatrodas tik tuvu, lielākoties tie ir 300-400 m attālumā. Vienīgā bērnu izglītības iestāde, kas atrodas tik tuvu, precīzāk, vienā ēkā, ir neliels (mazāk kā 100 bērni) privāts bērnudārzs Olainē, tātad mazāk kā 100 bērni. Olainē šāds risinājums tika izmantots telpu trūkuma dēļ. Lieki piebilst, ka bērnudārza rotaļu laukums ir pilnībā nožogots, ieejas ir atsevišķas, tāpat vairākas durvis ir aprīkotas ar kodu atslēgām un Olaines pašvaldība meklē centram citas, piemērotākas telpas.
Jāsāk ar to, ka izteicienus “izolēt, nost no acīm, aizsūtīt uz mežu, prom no sabiedrības” Ādažu domes vadība izmanto, lai manipulētu ar iedzīvotājiem. Tās ir pilnīgas muļķības, mūsu izvēlētā vieta Gaujas iela 25b ir viens no jau sākotnēji domes apsvērtajiem centra celtniecības variantiem. Tas nav mežā, bet Ādažu centrā, blakus Ādažu domes ēkai un burtiski pāris minūšu attālumā no Attekas ielas 39.
Viena no ādažnieku galvenajām prasībām ir – sīki un caurskatāmi atšifrēt paredzamos centra izdevumus. Sabiedrībai ir tiesības to zināt. Taču dome to izvairās darīt. Tā vietā tiek sauktas aptuvenas summas – 84 733 euro centra celšanai un pēc tam 200 000 euro gadā. Tās netiek izskaidrotas pa pozīcijām.
Lai arī Ādažu novada pašvaldība ir viena no finansiāli nodrošinātākajām, tā ir vienīgā Latvijas pašvaldība, kas pirms 8 gadiem pamanījās bankrotēt. Toreiz Ādažu dome vadība neskatījās adekvāti uz savām ilgtermiņa saistībām un ne tikai sagrābās kredītus neadekvātos apjomos, bet arīdzan 1/3 daļu no valsts budžeta aizdevuma izlietoja neatbilstoši. Rezultātā dome bija spiesta ņemt papildaizdevumu ar procentiem no Valsts kases. Un tikai pirms pusotra gada Finanšu ministrija izbeidza Ādažu pašvaldības finanšu uzraudzību. Starp citu, arī patreiz turpinās šo aizdevumu atmaksa. Ādažu kopējās kredītsaistības, ko ādažnieki ar saviem nodokļiem segs tuvākos 35 gadus, pārsniedz 10 miljonus euro. Ja Ādažos tiek plānoti vairāki finansiāli dārgi projekti (centra celtniecība un uzturēšana, sākumskolas celšana, ielu remonts utt.) daudzu gadu garumā, tad ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ka pašvaldība ar savu budžetu to var atļauties ilgtermiņā. Ja šī izpratne un ekonomiskie aprēķini ir veikti, tad kāpēc to neparādīt sabiedrībai? Citādi tas izskatās pēc principa – vispirms darīsim, pēc tam domāsim, jo “Eiropa taču dod naudu”. Ādažnieki pamatoti nevēlas uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem vēlreiz. Ādažiem ir vajadzīga attīstība – bet caurspīdīga, pārskatāma un bez iespējamām mahinācijām.
Kā viens no galvenajiem argumentiem centra celtniecībai Attekas ielā 39, tiek uzsvērta sabiedriskā transporta pieejamība cilvēkiem ar fiziska rakstura traucējumiem. Taču Ādažu autobusi NAV un pārskatāmā nākotnē - tuvāko gadu laikā - NEBŪS piemēroti cilvēku ar fiziska rakstura traucējumiem pārvadāšanai. Tāpat, kaut arī dome atzīst, ka bērnus invalīdu ratiņos lielākoties ved mammas ar automašīnām, viņi neafišē, ka apmeklētājiem nāksies meklēt citu vietu, kur atstāt auto, jo patreiz izvēlētajā dienas centra aprūpes vietā Attekas ielā 39 ir paredzētas tikai 10 autostāvvietas - tieši tik, cik nepieciešams centra darbiniekiem. Šis ir viens no argumentiem, ko dome nevēlas uzklausīt – Gaujas ielā 25b, kas arī atrodas Ādažu centrā, nebūtu grūtības ierīkot gan pietiekami plašu autostāvvietu, gan sabiedriskā transporta pieturu.
Ādažu domes deputātiem
Gaujas iela 33A, Ādaži, Ādažu novads, LV-2164
deputātes Adrijas Keišas
iesniegums
Deinstitucionalizācijas ietvaros Ādažu pašvaldībā tiks celta multifunkcionāla ēka, kas darbosies kā dienas aprūpes centrs pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un rehabilitācijas centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Ādažnieki ir priecīgi par šāda projekta realizāciju, taču nav mierā ar to, ka dome absolūti nerēķinās ar iedzīvotāju, kas maksās par šī centra uzturēšanu, viedokli par vietas izvēli.
Kaut arī dažādi psihiskās veselības informācijas resursi norāda, ka cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem nav vēlama skaļa, trokšņaina vide, kurā atrodas liels skaits cilvēku, Ādažos šo centru grasās būvēt Attekas ielā 39 - tiešā tuvumā vairākām esošām un topošām izglītības iestādēm. Domes un sociālā dienesta pārstāvji iedzīvotājus maldina ar apgalvojumu, ka citviet Latvijā šādi centri ir uzbūvēti tiešā skolu un bērnudārzu tuvumā. Pat Siguldā, ko labprāt piesauc kā paraugu un kurā deinstitucionalizācijas projekts patiesībā vēl nav realizēts, centrs "Cerību spārni" atrodas vairāk kā 230m no pašas tuvākās izglītības iestādes. Citviet Latvijā šie attālumi ir vēl lielāki - 400 un vairāk metri.
Ādažu dome apgalvo, ka informē iedzīvotājus, tomēr jelkāda infomācija par projektu sabiedrībai tika sniegta tikai pēc tam, kad lēmums par centra izveidi klusībā jau bija pieņemts un iedzīvotāji sarīkoja parakstu vākšanu. Savdabīga šajā situācijā ir arī Ādažu domes priekšsēdētāja Māra Sprindžuka rīcība, kas oktobra nogalē saņēma sev adresētu iedzīvotāju iesniegumu un tā vietā, lai sniegtu atbildi, teju mēnesi vilcinājās, bet pēc tam devās atvaļinājumā, atbildi atstājot vietnieka ziņā.
Ādažu dome rīkoja tikšanās ar iedzīvotājiem 7. un 21. novembrī, taču nav fiksēti nedz iedzīvotāju viedokļi, nedz skaits, kas uz tikšanos bija ieradušies. Tā vietā bez pamata tiek apgalvots, ka ādažnieki lēmumam par vietas izvēli pilnībā piekrīt. Bet tikšanās laikā, sarīkojot bērnu ar fiziskiem traucējumiem uzstāšanos, tika manipulēts ar iedzīvotāju sirdsapziņu. Iedzīvotājuprāt daudz adekvātāk būtu, ja dome savu labo gribu apliecinātu ar reāliem darbiem, piemēram, ierīkojot uzbrauktuves cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā to varēja izdarīt pērn, kad klāja bruģi pie Ādažu vidusskolas.
Projekta ietvaros jau pavasarī tika izveidota deinstitucionalizācijas darba grupa, kam vajadzēja veikt rūpīgu izpēti, kā arī laikus sagatavot centra koncepciju, kas ļautu izvērtēt piemērotāko vietu centram. Taču gan potenciālo centra apmeklētāju aptauja, gan arī centra koncepcija tika sagatavota tikai novembra otrajā pusē - brīdī, kad vieta Attekas ielā 39 ar deputātu balsojumu jau sen kā bija apstiprināta. Tas rada iespaidu, ka citas vietas vispār netika nopietni apsvērtas.
Aplēses rāda, ka centru apmeklēs 28 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, 34 bērni ar funkcionāla rakstura traucējumiem un tajā strādās ap 10 speciālistiem. Kā zināms, Attekas ielā 39 vietas ir ļoti maz un, kā vēsta sociālais dienests, centra vajadzībām tiek plānots izveidot līdz 10 autostāvvietām. Sanāk, ka tikai tik, cik nepieciešams centra darbiniekiem.
Ādažu sociālais dienests apgalvo, ka ir veicis aptauju un 42 potenciālā centra klientu tuvinieki atbalsta centra izveidi Attekas ielā 39. Vienlaikus, kaut arī iedzīvotāji savāca vairāk kā 300 parakstus, lai tiktu rīkota sabiedriskā apspriešana par multifunkcionālā centra izveides vietu, izpilddirektors Guntis Porietis atklāti paziņoja, ka sabiedrības viedoklim šajā jautājumā nav nozīmes. Izrādās, esot nepieciešami vismaz 5% iedzīvotāju paraksti, lai dome uzskatītu par nepieciešamu rīkot jelkādu sabiedrisko apspriešanu. Šis iesniegums Ādažu domei apliecina, ka iedzīvotājiem nav vienaldzīga mūsu novada nākotne un sekmīga attīstība.
Projekts, kā tas nereti novērots, tiek realizēts, nerēķinoties ar savu vēlētāju viedokli un no vairākiem augstākminētajiem aspektiem izvēlētā vieta Attekas ielā 39 nebūt nav piemērotākā, daudz vēlamāka būtu vieta Gaujas ielā 25b, kas atrodas turpat Ādažu centrā, tikai nedaudz tālāk.
Ādaži nav trūcīgākā pašvaldība Latvijā, mēs varam atļauties atvēlēt vairāk kā 3 mlj. euro, lai rekonstruētu 600m garu ielas posma rekonstrukciju. Tāpēc, kaut arī deinstitucionalizācijas projekta realizācijas pārcelšana no Attekas ielas 39 uz Gaujas ielu 25b kopējās projekta izmaksas sadārdzinātu par 100 000 euro, tas būtu neatsverams ieguldījums Ādažu nākotnē, kas dotu iespēju attīstīt Ādažu centram pietuvinātas vietas plašāk kā dažu kvartālu apmērā.
Ādažos Adrija Keiša
13.decembrī 2017.gadā
DI ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk - institūcija), jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti pakalpojumi."
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X