Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Turpinām analizēt politisko partiju devumu pašreizējā Saeimas sasaukuma laikā. Šodien uzmanības centrā „Saskaņa”.

„Saskaņa”, var teikt, ir tas pats „Saskaņas centrs”, pārformējies, pārgrupējies, formāli atbrīvojies no rubikiešiem, pielāgojies, bet citādi ideoloģiski nemainīgs politiskais spēks. Tas sevi pozicionējis kā  krievvalodīgo iedzīvotāju interešu aizstāvis ar uzsvērti labvēlīgu skatu uz Austrumiem un joprojām spēkā esošiem  sadarbības līgumu ar Putina partiju „Vienotā Krievija” un Ķīnas komunistisko partiju.

Pacietīgie opozicionāri Saeimā, pārliecinošie līderi pašvaldībā

Gadu no gada šī partija, atrodoties opozīcijā, pacietīgi „audzējusi muskuļus”, iegūstot arvien lielāku Latvijas vēlētāju atbalstu, līdz iepriekšējās Saeimas vēlēšanās par šo apvienību nobalsojusi gandrīz trešdaļa vēlētāju, nodrošinot viņiem vislielāko pārstāvniecību Saeimā – 31 mandātu no simts. Šķita, ka tas beidzot nodrošinās arī viņiem tikšanu pie varas. Jānis Urbanovičs, toreizējais „Saskaņas centra” līderis, radio Baltcom norādīja: „Kad varēsim pateikt, ka izdarījām visu, lai tiktu valdībā, tomēr tikām atstumti, mums būs morālas tiesības un pienākums meklēt citas parlamentāras un neparlamentāras metodes, lai meklētu mūsu vēlētāju taisnību.”

Nekas gan nenotika. Taču vēsture var atkārtoties, jo „Saskaņa” atkal atrodas reitingu līderpozīcijās, kā liecina priekšvēlēšanu reitingi.

Vislielākais šī politiskā spēka panākums - uzvara 2009. gadā Rīgas domes vēlēšanās, solidāri ar Šlesera partiju, kas vēlāk pārtapa par „Gods kalpot Rīgai” un 2013. gada vēlēšanās jau abas partijas startēja vienā sarakstā, iegūstot nedalītu varu Rīgā. Vislielākā vilšanās – 2014.  gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Lai gan reitingos viņi, līdzīgi kā pašlaik, bija līderi, ieguva tikai vienu vietu no astoņām Eiropas Parlamentā. Turklāt vēlētāju atbalstu neguva neviens no „Saskaņas” līderiem, bet jauns pārstāvis – TV5 žurnālists Andrejs Mamikins. Ukrainas izdevums „Ukrainska Pravda” viņu nodēvējis par "Krievijas piekto kolonnu", jo Mamikins lūdzis Eiropas komisāram Žozē Manuelam Barozu atcelt sankcijas pret Krieviju. Pamatojums, ko var lasīt sociālā vietnē Facebook,: "Jau tagad ir skaidrs, ka šajā spēlē būs tikai zaudētāji. Un šie zaudētāji nebūs stūrgalvīgie un bezatbildīgie politiķi, bet gan vienkāršie ļaudis, kuru dzīves "sankciju kara" rezultātā tikai pasliktināsies."

„Saskaņas” Saeimas deputāti līdzīgi kā viņu eiroparlamentārietis nosoda sankcijas, bet nenosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Šā gada 6. martā balsojums Saeimā – 65 deputāti „par” agresijas nosodīšanu, 28 „pret”. Visi saskaņiešu deputāti „pret”. „Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs par šo balsojumu bilst, ka „”Vienotības” gatavotais projekts, ko atbalstīja koalīcija, bija nevis par Ukrainu, bet pret Krieviju. Tas mums nebija pieņemams.” Viņš arī skaidro, ka „Saskaņa” atturas no nosodīšanas līdz brīdim, „kad būtu veikta starptautiska nosodīšana un pierādīti visi tie fakti, par kuriem mums arī nelabas aizdomas”.

Attieksme būtiskos balsojumos

Vai „Saskaņa” līdz šim bijusi savos darbos un vārdos lojāla Latvijai? Vēsturiskos Saeimas balsojumos par Šlesera izdošanu kratīšanai un par grozījumiem Krimināllikumā, kas pastiprinātu partiju atbildību priekšvēlēšanu melno kasu veidošanā, saskaņieši bloķējās  ar zaļzemniekiem, atturoties, kas faktiski nozīmēja to pašu, ko „pret”. Šie ir divi balsojumi, kuru dēļ preizidents Zatlers atlaida Saeimu. Toreiz uzrunāts, Jānis Urbanovičs Šlesera kratīšanas pieprasīšanu nosauca par cirku. Savukārt publiski distancējoties no referenduma idejas par divvalodību, saskaņieši tomēr to atbalstīja.

Vēl viens jūtīgs balsojums Saeimā bija šovasar par Satversmes preambulu. Preambulā tika noteikts, ka Latvija izveidota, lai garantētu latviešu nācijas pastāvēšanu un nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un labklājību. Saskaņieši iestājas pret latviešu īpašu izcelšanu, vārdu „okupācija” un vispār pret preambulas nepieciešamību. Pret preambulu vienbalsīgi balsoja visi 28 „Saskaņas” deputāti.

Igors Pimenovs debatēs bilda, ka vārdu „okupācija” politiķi cenšas izmantot kā ieroci, gan kā vairogu, gan kā zobenu. „Ja šis vārds paliks preambulā, tas nedarīs mūsu valsti stiprāku, kā grib preambulas autori, bet saglabās sabiedrības paralīzi, kurā mēs visi dzīvojam,” uzskata Igors Pimenovs.

Var arī minēt „Saskaņas” rosinātos  grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nāktu par labu bijušajiem „Parex” bankas akcionāriem, jo neļautu „Parex” slikto daļu pasludināt par maksātnespējīgu un līdz ar to nodrošinātu bankas bijušajiem īpašniekiem garantēto procentu izmaksu. Neilgi pirms šim aktivitātēm „Saskaņa” saņēma ziedojumus no bijušajiem pareksiešiem pietuvinātām  personām un viņu ģimenes locekļiem. Šis projekts „neizgāja cauri”.

„Saskaņas” jaunā pozīcija - sociāldemokrāti

Latvijas politisko spēku spektrā jau labu laiku izpalika sociāldemokrāti. Nu ir! Šo nišu veiksmīgi gatavojas aizņemt saskaņieši. Tā viņi sevi arī pozicionē – kā sociāldemokrātiska partija.  Viņi sola, ko opozīcija var solīt tradicionāli un ko gaidīt gaida vēlētāji: labāku dzīvi, zemākus nodokļus nabagiem, augstākus bagātiem,  labklājību visiem. Reklāmās „Saskaņa” piemin arī Krieviju kā lielāko un ietekmīgāko kaimiņu.

Šajā kontekstā nevar nepieminēt Rīgas mēra Nila Ušakova neseno braucienu uz Maskavu, lai sarunātu, ka Krievijas pretsankcijas mūs neskars tik sāpīgi kā citus eiropiešus. Intervija radio „Dožģ” izsauca publisku rezonansi. Ušakovs intervijā norādīja, ka „Eiropas Savienībai ir tiesības un iemesls uzdot Krievijai jautājumus par to, kas notiek Ukrainā, bet uzskatu, ka sankcijas kā instruments nedos rezultātus”. Tāpat viņš bilda: „Mums pats labākais, kas var būt ir prezidents Putins. Ja viņš nebūs, pie varas nenāks Navaļnijs, kā daudziem jūsu kolēģiem gribētos. Tie, kas varētu nomainīt Putinu Krievijā, Latvijai varētu būt ļoti slikts variants.”

Arī latviešus vilina „Saskaņā”

Maldīgs ir priekšstats, ka „Saskaņas” sarakstā pārsvarā ir krievi. Pārsvarā tur ir latvieši. Uz 11. Saeimas vēlēšanām kandidēja vairāk nekā 30 procenti latviešu, 27 procenti krievu. Šajās vēlēšanās proporcijas aptuveni tādas pašas. Saraksta līderi: Jānis Urbanovičs, Valērijs Agešins, Andrejs Elksniņš, Ivars Zariņš un Krišjānis Peters.  Premjera amata kandidāts Rīgas mērs Nils Ušakovs. Pēc nominācijas viņš žurnālistiem atzina, ka Saeimas velēšanās nekandidēs un kā deputāts Jēkabielas namā nesēdēs, taču, ja aicinās, sastādīs valdību un strādās visas Latvijas ne tikai rīdzinieku labā.

Motivācija, kādēļ „Saskaņas” sarakstā startē latvieši, ir dažāda. Vilšanās valdošajās partijās, kā tas ir autopārvadājumu biznesā strādājošajam Ziedonim Apariņam. Raušanas pie varas, kā tas varētu būt kādreizējam "ceļiniekam” un Tautas partijas biedram Kārlim Leiškalnam, varbūt pietāte pret savu darba devēju Rīgas domi, kā tas varētu būt  izbijušajam žurnālistam Ivo Kiršblatam.

Kā īsti ir ar sociāldemokrātu idejām, ko piedāvā īstenot „Saskaņa” un kādas ir viņu izredzes nākamajā sasaukumā?

Politikas zinātnes doktors Visvaldis Valtenbergs vērtē, ka opozīcijā strādājošiem ir grūtāk izdarīt pamatīgus darbus valsts līmenī. „Pozitīvais ir tas, kas ka ar laiku arī parlamentārajā darbā, arī komisiju vadībā varam redzēt „Saskaņas” deputātus. Nav tā, ka Saeimā darbs notiek divos dažādos visuma punktos. Saskare ir, deputāti savā starpā runā, bet opozīcijas iniciatīvām ir ļoti maza iespēja, tā Visvaldis Valtenbergs. Viņš arī uzskata, ka „Saskaņa” cenšas uzrunāt vēlētājus, kuru kuru vairāk saista kreisi centriskas idejas, kas nav apmierināts ar situāciju pēc krīzes pārvarēšanas, tā šīs partijas panākumu atslēga. Īpaši populāru „Saskaņu” dara tas, ka nekautrējas izcelt problēmas, kas ir neapšaubāmas problēmas Latvijas attīstībā – ārkārtīgi lielā rādītāju atšķirība starp Rīgu un reģioniem. Ne vienmēr tā ir tikai partijas patiesā interese stiprināt Rīgu. Visvaldis Valtenbergs prognozē „Saskaņai” arī gaidāmajās vēlēšanās labus rezultātus.

Skeptiskāka par šo politisko spēku ir politikas zinātnes doktore Simonai Gurbo. Viņa runā par „pārbēdzējiem”, kas bijuši pie varas, un apzinoties, ka „Saskaņai” ir labas iespējas uzvarēt, kāpēc neiestāties.

Potenciālie vēlētāju domas dalās: kādam „neinponē”, kāds pēc tradīcijas balsos par „saskaņu”, kāds ir vīlies šajā partijā.

Ukrainas notikumi varētu sašķelt krieviski runājošo vēlētāju elektorātu, kas līdz šim balsoja par „Saskaņu”. Viņu vieta nepaliks tukša, uz to jau piesakās latviešu vēlētājs, kuram vajag darbu, maizi, zemākus nodokļus, lielākas pensijas, algas,   sociālo taisnīgumu un valsts atbalstu ekonomikas attīstībai. Visu to un vēl vairāk, līdzīgi kā citas partijas  priekšvēlēšanu laikā sola arī „Saskaņa”. Atšķirība – viņiem līdz šim nav dota iespēja pierādīt , ka solīts makā visbiežāk nekrīt.