Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Varas partija „Vienotība” ar šādu nosaukumu pazīstama kopš skandalozi padzītās 10. Saeimas vēlēšanām. Partija izveidojusies apvienojoties politiskajiem spēkiem „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai”. Ko viņi paveikuši, ko nav paspējuši vai varbūt pat „salaiduši grīstē”?

„Vienotībai” ir tā priekšrocība, ka par to nevajag daudz runāt. Par šo politisko spēku liecina viņu darbi. Kā varas partijai tai neviens nav nopietni traucējis īstenot iecerēto. Eiro ieviests, tauta izturējusi Dombrovska „veiksmes stāstu”, par ko viņš Eiropas Parlamentā izpelnījies viceprezidenta portfeli eiro un sociālā dialoga jautājumos  ar 23 tūkstošus eiro lielu atalgojumu mēnesī. Kā vērtē eksperti,  Dombrovskim izdevies izdarīt to, ko nekur citur, kā tikai Latvijā nebūtu iespējams – pie drastiskiem izdevumu samazinājumiem, pat pabalstu un pensiju apcirpšanas, saglabāt valstī sociālo mieru.

Kā izskatāmies Eiropas kontekstā?

Kopš krīzes un Dombrovska vadītās pirmās valdības pagājuši vairāk nekā pieci gadi. Valsts izglābta no bankrota, bet salīdzinošā statistika joprojām dramatiska. Vislielākā nevienlīdzība ienākumu sadalē, pat salīdzinot ar Baltijas valstīm. Gandrīz viszemākie valsts izdevumi veselības aprūpei un vislielākie pacientu līdzmaksājumi, arī par zālēm. Trešais lielākais starp Eiropas Savienības valstīm nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu īpatsvars – virs 40 procentiem, vēl sliktāks šis radītājs ir tikai Bulgārijā un Rumānijā. Par visu šo liecina SEB bankas, Centrālās statistikas pārvaldes, „Eurostat” un arī „Swedbank” dati.

„Swedbank" ekonomists Mārtiņš Kazāks, runājot par šo tematu, atzina, ka politiķi vismaz esot apzinājušies situāciju un cenšoties mazināt nevienlīdzību, pārdalot nodokļu slogu, taču šis process notiek par lēnu. "Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir vislielākā Eiropā," min Mārtiņš Kazāks.

„Valsts ieguldījās, izglāba finanšu sektoru, bet par saviem iedzīvotājiem, savas valsts pamatu pamatu ir aizmirsuši,” savulaik Krustpunktiem atzina Tiesībsargs Juris Jansons.

Lēni pa solītim Dombrovska valdība vēl ar labklājības ministri Ilzi Viņķeli centās labot kļūdas. Kam atņemts, atdeva. Pensionāriem gan tikai ar Satversmes tiesas starpniecību, bērniem ar Nacionālās apvienības ultimātu  nebalsot par 2013. gada budžetu, ja demogrāfijai, tajā skaitā māmiņu algām līdz bērna pusotra gada vecumam, netiks piešķirta papildus nauda. Veselības aprūpei tā joprojām nav atrasta. „Vienotība” savā 12. Saeimas priekšvēlēšanu programmā pat nesola iepriekš solītos piecus procentus no IKP veselībai, minēts vien nodrošināt pieejamu primāro veselības aprūpi un samazināt līdzmaksājumus sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām.

Šobrīd atlaides ir tikai tiem, kam piešķirts trūcīgā statuss, kas gan ir zemāks par kādreiz rēķināto iztikas minimumu. Starp citu, pēc finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) ierosinājuma kopš šā gada sākuma iztikas minimums vairs netiek rēķināts. Pērnā gada beigās iztiks minimums bija virs 250 eiro. Savulaik Andris Vilks uz jautājumu,  vai nav amorāli aplikt ar nodokļiem valsts aprēķināto  iztikas minimumu atbildēja, ka „aprēķināt teorētiskas lietas – iztikas minimums un neapliekamais minimums, tas tracina sabiedrību un rezultātu nedod. Tā ir lieta, no kuras vajadzētu atteikties”.

Finanšu ministrs Andris Vilks šajās Saeimas vēlēšanās nekandidēs. Vai tādēļ valsts maks kļūs atvērtāks nabagiem? Varas partija „Vienotība”,  atkal tiekot pie varas, nesola strauju izdevumu palielināšanu un „treknus gadus” tūlīt un tagad, ne arī tuvākajos sešos gados, viņu prioritātes - valsts drošība, ekonomikas stabilitāte, reformas augstākas izglītības sistēmā, tiesu lietās. To var lasīt viņu programmā.

„Vienotības” pragmatisms

Politikas zinātnes doktore Simona Gurbo par „Vienotības” pragmatismu bilst, ka Dombrovska un Straujumas valdības mērķis ir bijis noturēt stabilitāti bez īpašām reformām, mērenā, stabilā gaitā virzīties uz priekšu. „Godīgi sakot, mazliet ir sajūta, ka stagnējam, bet neņemos spriest, ka šī brīža situācija tas ir pats sliktākais, jo vēl vienus "treknos gadus" Latvija finansiāli nevar atļauties,” vērtē Simona Gurbo.

 „Vienotība” itin labi realizē sadarbību ar koalīcijā esošajām partijām, tajā skaitā savulaik atstumto Zaļo  un zemnieku savienību un nacionāļiem, par ko liecina Saeimā daži būtiski balsojumi. Tā sauktie sociālie partneri – Darba devēju konfederācija un Brīvo arodbiedrību savienība atzinīgi izsakās par sadarbību ar valdību, viņi vismaz runājot. Arodbiedrības gan kā parasti grib nedaudz vairāk un straujāk, tāpat kā tauta. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līderis Pēteris Krīgers norāda, ka „Vienotība” no savām pozīcijām neatkāpjas un arodbiedrības uzsvaru par darba samaksas paaugstināšanu un darba attiecību sakārtošanu nav īsti raduši atsaucību.

Politikas zinātnes doktors Visvaldis Valtenbergs „Vienotības” līdzšinējos darbus vērtē drīzāk  ar plus zīmi. „Tas ir bijis ļoti apbrīnojami, ka „Vienotība” ir saglabājusies kā vienota partija šajos grūtājos laikos. Šie grūtie laiki arī „sacementēja” šo partiju," uzskata Visvaldis Valtenbergs.

„Vienotības” vēlēšanu sarakstā ar pirmajiem numuriem pieteikti pašreizējie ministri, deputāti un valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Partiju atstājuši vairāki biedri un tagad kandidē Nacionālās apvienības sarakstā – kā Ingūna Rībena, Janīna Kursīte-Pakule un Andris Buiķis. Aizgājēji kritizē partijas vadību. Ingūna Rībena medijos izteikusies, ka  viņa atzinīgi novērtējot Dombrovska darbu krīzes gados, taču apzinoties, ka veiksmes stāstu uz saviem pleciem iznesa tā tautas daļa, kura turas pie vērtībām, kuras mēdz dēvēt par nacionāli konservatīvām. Rībena kritizēja tā laika labklājības ministres Ilzes Viņķeles izloloto ideju par dzimumu līdztiesības mācīšanu bērnudārza vecuma bērniem ar dāņu grāmatiņu palīdzību un viņas loloto dzimumu līdztiesības programmu, par ko vairākas nevalstiskās organizācijas prasīja Viņķeles demisiju.

 „Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis neuzskata, ka ir kas slikts tajā, kapolitikā ienāk jauni cilvēki, bet par tiem, kas aizgājuši saka, ka tas jāvērtē caur katra personisko prizmu.

Eiropeisko vērtību aizstāvji un citi balsojumi

Kas attiecas uz ideoloģiju. Vienotība neiestājas par tradicionālam ģimeniskām vērtībām, kur ģimenes pamatu veido sievietes un vīrieša savienība. Tā atbalsta eiropeiskas vērtības šajā jomā. Par to liecina, piemēram, balsojums par tā saukto Lunačekas rezolūciju, kas paredz izveidot ceļvedi valstu likumdošanā, kas aizsargātu lesbiešu, geju, biseksuļlu,  transpersonu un interseksuāļu tiesiības. Par šo rezolūciju, kas tika pieņemta ar balsu vairākumu,  nobalsojusi arī trīs Latvijas eiroparlamentārieši,  divi no „Vienotības” - Sandra Kalniete un  Krišjānis Kariņš .

Tāpat nesen rosinātajā balsojumā par aizliegumu bērnu izglītības un aprūpes iestādēs mācīt dzimumaudzināšanu, kas neatbilst tradicionālām vērtībām, „Vienotības” deputāti  pārsvarā nobalsoja pret šādu aizliegumu, respektīvi, pret likumprojekta tālāku virzību.

Vēl jāpiemin grozījumi Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumā, kas paredz atjaunot padomes, kas savulaik tika likvidētas. Tādējādi, nevar nepiekrist „Vienotības” Juridiskās komisijas vadītājai Ilmai Čepānei, kas šajās vēlēšanās nekandidē, ka „Vienotība” savējiem „caurkritušajiem” gatavo elegantu atkāpšanās ceļu. Debatēs Saeimā Ilma Čepāne bilda, ka viņa „būtu priecīga neredzēt, ka šīs padomes atkal tiek pārvērtas par politisko partiju vai politiķu pansionātiem”.

Padomju atjaunošanas ideju kaismīgi aizstāvēja Zanda Kalniņa-Lukaševica no Reformu partijas, kurai līdzīgi kā dažiem citiem „reformistiem” rezervēta vieta „Vienotība” tagadējā vēlēšanu sarakstā. „Par” padomju atjaunošanu nobalsoja gandrīz visa „Vienotība”, izņemot Ilmu Čepāni un Andreju  Judinu, kuri balsoja „pret”. Vēl „pret” nobalsoja  Augusts Brigmanis no ZZS, atturējās vai nebalsoja visi saskaņieši. Vēl šie grozījumi nav pieņemti. Prognozējams, ka tas varētu notikt pēc vēlēšanām.

Skeleti „Vienotības” skapī

Te  var minēt gāzes tirgus liberalizēšanas atlikšanu līdz 2017. gadam, ko eksperti vērtē kā „Gazprom” lobiju panākumu. Nacionālā gāzes termināļu biedrība sarēķinājusi, ka valstij kopš 2010. gada alternatīva gāzes piegāžu neesamība izmaksājusi vairākus simtus miljonus latu.

„Vienotības” deputāti nav sadzirdējuši arī sabiedrības un nevalstisko organizāciju rosinājumus uzlabot bāriņtiesu profesionalitāti, vien nostiprināta bāriņtiesu vara. Ik gadu pieaudzis no ģimenēm izņemto bērnu skaits un arī uz ārzemēm adoptēto Latvijas bērnu skaits. Šajā ziņā mēs īpaši izceļamies Eiropas kontekstā.

Nav iemesla priecāties arī par „Vienotības” politiķu rīcību ar valsts īpašumu. Valdība pēdējos gados, izpārdodot miljonu vērtus īpašumus, vairs necenšas padomdevējus jeb konsultantus izvēlēties atklātos konkursos, bet atlasa no jau zināmajiem, un izvēle gandrīz vienmēr krīt uz kompāniju „Prudentia” un tās meitas kompānijām.  Par to liecina „Parex” bankas pārņemšanas un sadalīšanas darījumi, lēmums pārņemt „AirBaltic” un tā sauktā „Metalurga sāga”. Savējie atrasti arī sadalot un pa daļām pārdodot valsts Hipotēku banku, kuras portfeļa vērtība pārdošanas brīdi pārsniedza 350 miljonus latu. Tās daļas tika zviedru bankām „Swedbank” un SEB. Ne visai labi izskatījās tas, ka Finanšu ministrija Andra Vilka vadībā par konsultantu izvēlējās ar viņa kādreizējo darbavietu saistītu  konsultantu „SEB Enskilda”. Toreiz eksperti ieteica bankas daļas pievienot „Citadelei”, lai vairotu tās vērtību, taču valdība šādu iespēju pat neapsvēra.

Kas attiecas uz „Liepājas metalurgu”, „Prudentia” ieteica rosināt tiesiskās aizsardzības procesu, kas vienalga noveda līdz maksātnespējai un iznāca daudz dārgāk. Valdis Dombrovskis, toreiz vēl Ministru prezidents bilda, ka „sasteigta maksātnespējas pieprasīšana radītu papildus riskus”. Pretējās domās ir Ilmārs Krūms no Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas padomes. Viņš uzskata, ka šobrīd ir zaudēts laiks un kreditoru naudas līdzekļi.

Tās ir tikai dažas atbildes uz dažiem jautājumiem. Metalurga lietā par maksātnespējas administratoru iecelts Haralds Velmers, kurš savulaik administrējis „Vienotības” līderes Solvitas  Aboltiņas vīram piederošu kompāniju un valdības uzticamā konsultanta Kārļa Krastiņa  kompāniju. Atsevišķi „Prudentia” biedri atrodami Jaunā laika ziedotāju sarakstos, „Vienotības” Saeimas deputāts Jānis Reirs savulaik strādājis šajā firmā.

„Vienotības” rēķinā ir arī neveiksmīgais vilcienu iepirkums, vējā palaistā izdevība tikt par Eiropas naudu pie jauniem vilcieniem,  viņu biedra Aigara Štokenberga misija šajā lietā, tāpat radaru konkurss ar „Vitornic” un toreizējās Vienotības iekšlietu  ministres Mūrnieces līdzdalību. Īpaši labi un saprotami neizskatās arī miljonus pelnošās tagad jau valsts bankas Citadeles pārdošanas organizēšana, par ko jautājumu ir vairāk, nekā atbilžu.

Viss iepriekš minētais tiek norakstīts vien uz politisko atbildību,  kas tātad jāvērtē darba devējiem – vēlētājiem, kuru izteikumi liecina par cilvēku visumā labvēlīgu attieksmi pret šo politisko spēku.