Krustpunktā īpašais izlaidums, kurā vērtējam pašvaldību vēlēšanu rezultātus. Tie ir patiešām interesanti, par spīti tam, ka vēlēšanās nepiedalās Rīga, kurā rezultāti parasti ir lielākā vēlēšanu intriga. Šoreiz pašvaldību ir krietni mazāk, jo domes tiek ievēlētas atbilstošo jauno novadu aprisēm, tātad konkurence uz vienu deputāta vietu bija lielāka, bet piedalīties varēja tikai partijas. Šīs vēlēšanas arī izceļas ar ļoti zemu vēlētāju aktivitāti. Raidījumā viešņas: Rīgas Stradiņa universitātes docente Lelde Metla-Rozentāle un Latvijas Universitātes profesore Iveta Reinholde.

Sazināmies ar Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvi Raimondu Bergmani, partijas “Saskaņa”Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu, Nacionālās Apvienības priekšsēdētāju Raivi Dzintaru un "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāju Arvilu Ašeradenu.

No valdību veidojošajām partijām plašāko ģeogrāfisko pārklājumu pašvaldību vēlēšanu rezultātā ieguvusi Nacionālā apvienība. Tā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini. Nacionālās apvienības pārstāvji turpmāk būs pārstāvēti 34 pašvaldību domēs. Vairākās pašvaldībās Nacionālā apvienība ieguvusi pārstāvniecību, pateicoties startam kopā ar kādu citu politisko spēku vienotā sarakstā.

Premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvētā partiju apvienība "Jaunā Vienotība" turpmāk būs pārstāvēta 25 pašvaldībās. Partiju apvienībā "Attīstībai/Par!" esošie politiskie spēki - "Latvijas attīstībai" un "Kustība "Par!"" šajās pašvaldību vēlēšanās startēja atsevišķi.

Turpmāk 24 pašvaldību domēs būs "Latvijas attīstībai" pārstāvji, bet "Kustība "Par!"" politiķi ievēlēti septiņās pašvaldībās. Jaunās konservatīvās partijas deputāti turpmāk strādās 16 vietvarās.

Partija "KPV LV" turpmāk būs pārstāvēta tikai Dobeles novadā, kur tai izdevies iegūt 5% balsu.

Tāpat aģentūras apkopotā informācija liecina, ka divās piektdaļās pašvaldību pārliecinošas uzvaras vēlēšanās šogad ir guvuši esošie vietvaru vadītāji. Vēlēšanas notika 40 Latvijas pašvaldībās, un 16 no tām vairāk nekā pusi mandātu ir ieguvuši pašreizējie novadu līderi, kas nozīmē, ka viņiem nav jāmeklē citu partiju atbalsts koalīciju izveidei un balsu vairākuma nodrošināšanai.