„Domāju, ka Latvija vēl nav izvesta no krīzes. Mūsu dzīves līmenis, salīdzinot ar pārējam Eiropas Savienības valstīm…, diemžēl mēs atrodamies tajā apakšgalā,” vērtē komponists Raimonds Pauls intervijā raidījumā Krustpunktā.

"Pēdējā laikā runājām par daudzām citām lietām, bet vismazāk runājam par valsts ekonomiku, kā valsts tiešām varētu attīstītiem. To vārdu attīstība mēs tik regulāri lietojām, tikai neviens nemanīja, kur tā attīstība. Šīs zemās algas, zemās pensijās. Tā tas ir."

Šobrīd arvien politikā notiek savu cilvēku bīdīšana amatos, Pauls uzskata, ka, salīdzinot ar Tautas partijas laiku, tas atklāti jūtams.

Jautāts, kāpēc vēlētāji viņā neieklausās Pauls atbild ar pret jautājumu, kas es esmu tāds, es esmu kāds politisks darbinieks?

"Es esmu muzikants, es spēlēju, mans spēks ir skatuve, mans spēks ir klavieres. Nekad neesmu to izmantojis, lai kādu politiķi iznīcinātu. Esmu izmetis dažās frāzes, tās ir vairāk koncertvajadzībām. Kāda man var būt ietekme šodien? Nekāda,” paškritiski savu ietekmi šodienas politikā vērtē Pauls.

"Ja nu kas Latvijā ir labā līmenī, tā noteikti ir koncertdzīve. Mums pašiem ir lieliski izpildītāji, jaunie ir ļoti spēcīgi. Par to var tikai priecāties,” atzīst Pauls.

Par sevi maestro bilst, ka šovasar nekoncertēs, jo mazliet jāpiebremzē, bet atklāj, ka liels koncerts būs nākamā gada sākumā Maskavā.

Par savu iesaistīšanos savulaik politikā viņš bilst, ka laikam nav bijis īsti vērts, bet situācija Atmodas laikā, Jāņa Petera iespaidā... "Viņš zināmā mērā mani iedvesmoja, es tāpēc nokļuvu līdz kultūras ministra amatam," atklāj Pauls.

„Esmu ne tikai palīdzējis daudziem latviešu dziedātājiem, bet arī vienam otram iesācējam politiķim,” par saistību ar Tautas partiju un Šlesera partiju bilst Pauls. Viņš uzskata, ka atrašanās Saeimā nav devusi sevišķus rezultātus.

„Tas aizvainojums. Negribu par šo tēmu sevišķi runāt,” norāda Pauls, jautāts par Krājbankā pazaudētiem līdzekļiem. „Viena lieta pazaudēt valsts līdzekļus, kā pazaudēja daudzas pašvaldības, otra lieta - personiskos naudu, ko godīgi nopelnījis. Ja es būtu savu naudu ieguldījis uzņēmumā, kas bankrotē, man nav ne mazāko tiesību kaut teikt. Kad apskatījos, kā tā banka tika izzagta un tiek izzagta joprojām… Dabīgi Viņi attaisnojas ar likumdošanu. Vai vērts par to runāt, tik un tā tas viss ir pazaudēts. Man ir jādomā, kā izdzīvot un es jau izdzīvošu."

„Nevajag teikt, ka mani neievēlēja, vajag teikt, ka es pats pirms tām vēlēšanām pateicu, paldies kungi, es pazūdu, lai gan viena otra partija bija gatava par mani balsot,” min Pauls, atceroties viņa kandidatūras virzīšanu Valsts prezidenta amatam. Pauls uzskata, ka nebūtu bijis labs prezidents, jo viņam nav ekonomiskā izglītība, ne juridiskā. Viņš var būt emocionāls.