Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Sižets par lielajiem Rīgas projektiem, kuri aizsākti pirms vairākiem gadiem. Ja ticētu pilsētas domnieku solījumiem, kādas no šīm būvēm vajadzēja sākt celt, kādām jau vajadzēja būt pabeigtām. Solījumu, pētījumu un citu iestrāžu bijis daudz, bet pagaidām daudzviet čiks vien iznācis.

Zaiga Grīnberga interesējas, vai Rīgā „norakstīts” ir Ziemeļu šķērsojums un tā sauktās „Park&Ride” autostāvvietas.

Ziemeļu koridors

Ušakova – Šlesera – Amerika partiju koalīcijas laiks Rīgas pašvaldībā ir kopš 2009. gada. Pirms tam gadus astoņus domi vadīja Birks, Aksenoks, Bojārs, Ārgalis un Bērziņš. Pēc ievēlēšanas 2001. gadā sociāldemokrāti un Aivara Kreitusa Darba partija ar idejām un solījumiem mētājās dāsni.

Daži solījumi: autostāvvietas pie pilsētas robežas, administratīvais centrs Torņkalnā, prāmis no Vecmīlgrāvja uz Pārdaugavu.

Diez vai mēri un viņu vietnieki mētājušies ar prioritāšu nosaukšanu. Tomēr Dienvidu tiltu, kas nebija prioritārs, bet izdevīgs tā laika politiķiem, trīs domes sastāvu laikā izdevās „uzraut” tādēļ, ka veikli finansisti un juristi ar domnieku atbalstu izveidoja ļoti dārgu finansēšanas modeli. Svarīgo Ziemeļu šķērsojumu, vēlāk pagarinātu un nosauktu par Ziemeļu koridoru, nobīdīja malā. Tā būtu gandrīz 30 kilometru gara maģistrāle, kas sāktos ap Juglu no A2 autoceļa, apietu pilsētas centru, šķērsotu Daugavu un noslēgtos Priedainē.

Mēra vietnieks Andris Ārgalis savulaik Ziemeļu transporta koridoru raksturoja kā vērienīgāko transporta infrastruktūras objektu, ko tuvākajā laikā būvēs Rīgā – tas spēs reāli uzlabot satiksmi pilsētā un pozitīvi ietekmēs kravu loģistiku.

Ziemeļu šķērsojuma priekšizpēti dome sāka jau pagājušā gadsimta 90. gadu beigās, kad pilsētu vadīja Andris Bērziņš. Toreizējie plāni bija – tiltu vai tuneli uzbūvēt jau 2003. gadā. Pie varas nākot Bojāra – Kreitusa koalīcijai, iepriekšējās iestrādes nokritizēja, sākās ilgstoša tiesāšanās starp Ziemeļu šķērsojuma būvuzraudzības pretendentfirmām.

Kādu laiku domē bija institūcija, kura uzraudzīja galvenokārt Dienvidu tilta būvniecību, formāli tai vajadzēja virzīt arī Ziemeļu koridora lietas. Vēlāk nodibināja īpašu Ziemeļu koridora attīstības biroju. 2008. gadā Nika Kotoviča no biroja uzsver, ka maģistrāle nav jānodod ekspluatācijā pa posmiem, bet kopumā. Tajā gadā mērķis bija būvi pabeigt uz Latvijas 100. dzimšanas dienu.

2010. gadā dome svārstās starp augstā tilta vai iegremdētā tuneļa izvēli un nolemj vēlreiz izstrādāt skices tunelim.

Kopumā bijušas 30 Ziemeļu koridora izpētes, ietekmes uz vidi un nekustamo īpašumu novērtējumi. Cik naudas iztērēts kopumā – to attīstības departamentā precīzi nevarēja pateikt, bet 2010. gadā tika lēsti 11 miljoni latu.

Pēdējā informācija par Ziemeļu koridora projektu Rīgas domes mājas lapā datēta tikai ar 2011. gada sākumu – tā vēsta, ka izstrādāts transporta koridora 3. un 4. posma skiču projekts un projekts prezentēts būvnieku kongresā Helsinkos.

Rīgas domes Attīstības departamenta projektu vadītājs Jolants Austrups par projekta virzību šobrīd runājot, piesauc krīzi un min, ka projekta attīstība ir nobremzējusies, bet par projektu varot teikt, ka "tas ir dzīvs". Ir pārskatīts laika grafiks un iesniegts projekts līdzfinansējuma saņemšanai Eiropas institūcijās. Arī Rīgas domē esot lēmumi par līdzfinansējuma piešķiršanu Ziemeļu koridora izbūvei. 2018. gada trešajā ceturksnī varētu pabeigt pirmā posma izbūvi.

Par Ziemeļu koridora izmaksām – vai tās būs lielākas vai mazākas par vienu vai pusotru miljardu eiro – varēšot pateikt tikai pēc tehniskā projekta izstrādes katram posmam. Joprojām nav skaidrības par Daugavas šķērsojuma modeli.

„Park&Ride”

Otra lielā nepieciešamība, par kuru domnieki skandē jau 10 gadus, ir auto stāvlaukumi pie pilsētas robežas, kur bez maksas novietot auto, lai tālāk brauktu ar sabiedrisko transportu. Savulaik domē bija īpaša struktūrvienība, kas kārtoja zemes juridiskās lietas stāvlaukumiem. Iestādi vadīja Anrijs Brencāns, tagad – „Pasažieru vilciena“ valdes loceklis.

„Park&Ride” jeb stāvparku ideja pašvaldībā nav aizmirsta – tā vēstulē raksta Attīstības komitejas vadītājs, deputāts Maksims Tolstojs. Viņš atgādina, ka pirmā autonovietne jau kādu gadu eksistē, un tā ir Ulbrokas ielā. Tā gan sākotnēji nav bijusi domāta kā „novieto un brauc” stāvvieta, bet gan kā autonovietne mikrorajona iedzīvotājiem. Bezmaksas tā ir tikai e-talonu lietotājiem ar noteiktiem nosacījumiem. Nekādi papildus ieguldījumi nav veikti, un satiksme uz dažādām pilsētas vietām no šejienes nav pati izdevīgākā.

Rīgas Attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Uldis Kolkovskis uzskata, ka Rīgā stāvparka tradicionālā nozīmē nav. Bet tālā atvilktnē šī iecere neesot nolikta, tikšot radīta koncepcija stāvparku radīšanai. Kamēr Rīgas plānā atkārtoti iezīmēs „Park&Ride” stāvvietas, „Rīgas satiksmes” pārstāve Baiba Bartaševiča skaidro, ka autonovietņu nav naudas trūkuma dēļ.

Pilsētas centrs Torņakalnā

Tādi, pilnīgi vai daļēji iestrēguši, ir divi savulaik prioritāri Rīgas projekti. Pilnībā aizmirsts neesot arī jaunais administratīvais centrs Torņkalnā, kura rosinātājs bija Gundars Bojārs. Pirmā būvē Torņkalnā būs uz valsts zemes celtā LU Dabaszinātņu fakultāte, bet Nacionālajā attīstības plānā paredzēti 10 miljoni latu transporta modālā centra izbūvei.

Rīgai trūkst naudas nozīmīgu projektu īstenošanai. Cik prasmīgi pašvaldība spēj piesaistīt Eiropas līdzekļus? Finanšu ministrijā atbild, ka līdzekļu nepietiek nevienai pašvaldībai. Rīga ieguvusi naudu luksoforu un vairāku ielu rekonstrukcijai, Austrumu maģistrālei, ostas daļējai pārcelšanai uz Krievu salu.

Par pašvaldības prioritātēm un naudas piesaistes kapacitāti Domes opozīcijas deputāts Olafs Pulks bilst, ja konkrētie projekti nav politiskās vadības prioritāte, tā tos uztver arī domes darbinieki. Viņš uzskata, ka Rīgas domes politiskai vadībai nav pilsētas attīstības vīzijas.

Un vēl – piemērs, kas domei noteikti nav prioritāte. Salu tiltam kārtīgs remonts nepieciešams jau vairākus gadus. Savulaik runa bija par 2008. vai 2009. gadu. Tagad Ušakovs sola, ka Salu tiltu remontēs nākamā gadā. Šogad tā margas aptina ar aizsargtīkliem, lai betona gabali neuzkrīt uz galvas kādam, kas iet pa apakšējo trotuāru, vai neiekrīt kuģīti, kas brauc pa Daugavu.