Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

“Domāju, ka process nav pagriežams otrādi,” atzīst bijušais izglītības un zinātnes ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis intervijā raidījumā Krustpunktā, vērtējot paveikto.

"Neesmu redzējis fundamentāli atšķirīgu redzējumu par izglītības attīstību," vērtē Ķīlis. "(..) Pārsvarā virziens ir apmēram tāds, notiek dažās jomās atrāk, citās lēnāk. Eiropas struktūrfondi ir sastādīti praktiski tādā virzienā, kā koncepcija manā laikā tika izstrādāta. Man ir salīdzinoši laba sirds par to. Kāds varbūt cits varēs teikt, ka es nokārtoju attiecības ar skolotājiem un viņiem tagad ir labas algas, vēl kāds varēs teikt, ka zinātniskie institūti strādā kvalitatīvi, vēl kāds cits – ka augstskolas mums piedāvā ļoti kvalitatīvas programmas dažādās valodās."

"Tāda liela "bradāšana" nav bijusi, bet ir tāda "kaltēšanas" sajūta, attiecībā, piemēram, uz kvalitāti vispārīgā izglītībā, kur kvalitātes standarti jeb monitorings varēja būt izstrādāts, tas ir atbīdīts uz vēlāku laiku, tiek “kaltēts” ar citām prioritātēm," par viņa iesākto darbu turpinājumu ministrijā bilst Ķīlis.

Vispārējās izglītības kvalitātes monitorings ļautu skolēniem un vecākiem saprast, kurā skolā ir kvalitatīva izglītība, vērtējot ne tikai pēc panākumiem olimpiādēs.

Solīto grāmatu par politikā piedzīvoto un ministrēšanas laiku Ķīlis sola sākt piedāvāt jau šajā vasarā, publicējot to pa daļām. Sākotnējā iecere bijusi koncentrēties uz politiskās elites rīcību un lēmumu pieņemšanu. Pēc konsultācijām ar kolēģiem ārvalstīs Ķīlis sapratis, ka nepieciešams iekļaut sabiedrības vērtējumu. Ķīlis atzīst, ka pirmajās daļās būs aplūkotas lietas, kas saistās ar laika perspektīvu un kultūras patēriņu sabiedrībā. Tad politisko lēmumu pieņemšanas likumi.

Ķīlis vaļsirdīgi atzīst, ka viņš sapratis, ka “nocels no trases”, bet nenožēlo un nekaunas, ka nav gājis uz kādiem kompromisiem.

“Tas veids, kā Latvijā cilvēki iedomājas un man ļoti cītīgi piedāvāja, darīt lietas – ir sarunāt kabinetā,” bilst Ķīlis par vadītāja lomu. “To man visu laiku piedāvāja dažādi rektori un visādi priekšnieki. Man likās, ka pārstāvu nodokļu maksātāju intereses un neko neiešu sarunāt kabinetā (..) Tad tas izskatās ne visai patīkams, ne visai gluds. Un latviešiem šausmīgi nepatīk tāda konfliktēšana, ņemšanās.”

“Bija brīži, kuros patiešām jutos viens,” atzīst Ķīlis, jautāts par Repromu partijas, kura viņu virzīja ministra amatam, atbalstu. “Piemēram, Augstākās izglītības padomes vēlēšanas, kas nav nekādā sakarā ar budžetu un kur Reformu partija noteikti varēja “nostāties uz kanti” un teikt, vai nu mainām, vai ejam ārā no valdības.”

Par to, kāpēc partija nav atbalstījusi savu ministru, Ķilis bilst, ka “viņi bija tik pārliecināti, ka es viens tur izdarīšu viens pats, to jomu nevajag piestutēt”.

"Bija pāris reizes, kur būtu noderīgs Reformu partijas vai Reformu partijas frakcijas kolektīvs atbalsts," vērtē Ķīlis.

Analizējot Reformu partijas darbību un tās norietu, Ķīlis atzīst, ka pašreizējais valdošais politiskais spēks “Vienotība” ironiskā kārtā izglābās uz Reformu partijas rēķina. Ķīls norāda, ka Reformu partija izglāba “Vienotību”, ja nebūtu Reformu partijas, “Vienotība” tagad būtu marginalizējusies un tāda spēka tagad nebūtu.