Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Runas par to, ka sabiedriskajiem medijiem nevajadzētu piedalīties reklāmas tirgu, ir aktuālas jau gadiem. Jautājuma risināšana vienmēr aptur cits jautājums – kur šī lēmuma īstenošanai ņemt naudu.

“Risinājums ir vienkāršs – politiskā izšķiršanās,” norāda mediju eksperts Rolands Tjarve.

"Ja mēs runājam, ka sabiedriskie mediji šajā straujajā laikā ir būtisks instruments, lai sabiedrība saprastu, kā dzīvot, ko darīt, kādi ir draudi, kādi ir ceļi, mums laicīgi ir jāpasaka, ka mums tam jāatvēl nauda, pietiekami daudz naudas nevis jāliek medijiem kaut ko pelnīt," vērtē Tjarve. Viņš atzīst, ka par sabiedriskajiem medijiem jāpieņem līdzīgs lēmums kā par aizsardzību - noteiktu procentu no iekšzemes kopprodukta veltīt medijiem.

Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Belte arī atzinīgi vērtē Eiropas ceļu, finansējuma modeli, kas gūst arvien lielāku popularitāti, zināma piesaiste pie iekšzemes kopprodukta.

"Tā būtu arī zināmā mērā neatkarības deklarācija sabiedriskajiem medijiem," atzīst Belte. Tas ļautu rēķināties konkrētu naudas summu un atbildēt sabiedrības priekšā par šīs summas izpildi.

"Latvijas Radio un Latvijas TV iziešana no reklāmas tirgus nevar notikt haotiski, tam jābūt skaidriem priekšnoteikumiem, iestrādātiem budžeta veidošanas saistītajos noteikumos," atzīst Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Dainis Mjartāns. " Bez garantijas, ka valsts kompensēs reklāmas ieņēmumu summu un investēs mediju attīstība, nevar būt runas par to, ka LR un LTV varētu iziet no reklāmas tirgus."

Mjartāns atzinīgi vērtē Lietuvā ieviesto modeli, kur noteikts, ka sabiedriskajiem medijiem atvēl 1,5% no ienākumu nodokļa, 1,3 %no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, bet kopumā ne mazāku summu par šogad iezīmētajiem 29 miljoniem eiro.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izveidotā darba grupa, kas pēta sabiedrisko mediju aiziešanu no reklāmas tirgus, ar saviem secinājumiem nāks klajā pēc pusotra mēneša – 21. jūnijā. Pagaidām tā vēl nav vienojusies, vai sabiedriskajiem medijiem no reklāmas tirgus jāaiziet pilnībā vai tikai daļēji. Bet Kultūras ministrijas amatpersonas jau pasteigušās paziņot, ka tas varētu notikt jau nākamgad.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka atzīst, ka būtiskākais jautājums diskusijā ir tikt skaidrībā, kas būtu jādara sabiedriskajiem medijiem un kas attiecīgi komercmedijiem.

"Sabiedriskie mediji, cīnoties par komerctirgus naudu, pazaudē savu galveno funkciju," uzskata Līdaka.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Boriss Cilevičs arī atzīst, ka sabiedriskajiem medijiem nevajadzētu nodarboties ar komerciju un pildītu likumā paredzētās funkcijas. Jautājums, vai valstij ir pietiekami daudz līdzekļu, lai to nodrošinātu.