Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Grozījumi par „ātro kredītu” izsniedzēju stingrāku regulējumu, ko pagājušajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja Saeima, skars ne tikai šo nozari, bet gan plašāku komersantu loku, raidījumā Krustpunktā atzīst Latvijas Tirdzniecības rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Tomēr viņš atzīst, ka nozarē ir problēmas un tai vajadzīgs specifisks regulējums.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra norāda, ka grozījumi pamatā vērsti uz to, lai aizdevējus mudinātu izvērtēt aizņēmēju maksātspēju.

"Šobrīd nozarē ar 81 miljonu kopējo kredītportfeli katrs otrais kredīts tiek pagarināts vismaz vienu reizi, katrs trešais no tiem tiek pagarināts vismaz trīs un vairāk reizes. Tas nozīmē, ka nozare nav izvērtējusi aizņēmēju maksātspēju," atzīst Putra. Viņš izsaka cerību, ka grozījumi liks stingrāk izvērtēt maksātspēju un nebūs skaļie gadījumi, kad 200 eiro pārtop ar 1200 eiro maksājumu.

Saeimas pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka ir noteikti griesti kredīta kopīgajām izmaksām, tāpat ir vēl citi ierobežojumi, tajā skaitā tas, ka kredītus nevarēs izsniegt naktī. Deputāti arī nolēma, ka ātro kredītu firmas jāuzrauga Finanšu kapitāla un tirgus komisijai, kas pieskata bankas un šis lēmums izraisījis neizpratni gan pašā komisijā, gan patērētāju tiesību sargātājos.

Komentējot Saeimas balsojumu par nozares uzraudzības nodošanu Finanšu kapitāla un tirgus komisijai, Putra bilst, ka tas viņam bijis pārsteigums, jo atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

"Uzraudzības nodošana Finanšu kapitāla un tirgus komisijai ir aplama, jo Finanšu kapitāla un tirgus komisija aizsargā noguldītāju naudu, šeit nerunājam par privātu kapitālu, kas pelna citādi," bilst Putra.