Vai sabiedrība ir informēta, ka Skola2030 neparedz, tajā nav vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta. Skolās skolēni vairs neapgūst vēsturiskos procesus, likumsakarības. Katram ir iespēja kaut vai grāmatnīcā atvērt un paskatīties piemēram, Lielvārda soc. zin. māc. grāmatas pamatskolai. Vēsture tajās ir pasniegta citātu līmenī, bez jebkādas izpratnes veidošanas par faktiem un likumsakarībām. Līdz ar to, manuprāt, Skola2030 ir radīta , lai auzdinātu un veidotu pusdebilizētu, bez identitātes sabiedrību - izzūd ģimenes, izzūd dzimuma, izzūd vēsturiskās un etniskās identitātes j edzieni.
Sabiedrība ir aizņemta ar izdzīvošanu, jo varas augšs=gals to ir apzadzis. Padomājiet - skolotāju lielākā daļa mēnesī nopelna 1200 - 1500 eiro par 10 un 12 stundu darbu, kamēr melbārdes partijbiedrs Reirs, kurš tagad arī konsultēs melbārdi mēnesī kā politiķis spēj nopelnīt līdz 18 000 eiro. Normāli?
Un cits, laikam bijušais paritjbiedrs kariņš apgalvo, māca mums, ka poltiķiem ir tiesības kļūdīties, lai neteiktu, ka politiķiem ir tiesibas mūs apzagt un apspiest kā tādus nodzītus un noeidzamus vergus.

Izglītībai nav nozīme, jo par ministru var kļūt, piedodiet, pat idiots. Jo par katru ministra rīcību, par katru vārdu un lēmumu atbild kāds no 100 padomniekiem. Starp citu, arī ar sliktu , neatbilstošu izglītību .
Tāpēc es nedomāju, ka mūs gaida pozitīvas izmaiņas izglītības nozarē.

Kopš 26.maija biroju vada Putniņš. Melbārdes birojā šobrīd ir četri padomnieki. Ar komunikācijas jautājumiem viņai palīdz Renārs Lazdiņš un Sandris Sabajevs. Rīcībpolitikas jautājumos politiķi konsultē bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Saleniece, bet nesen birojam pievienojies bijušais deputāts Jānis Reirs (JV), kļūstot par Melbārdes padomnieku finanšu jautājumos.

Interesanti bija dzirdēt, kā studente slavēja Skola2030 un kritizēja skolotāju attieksmi pret to.
Vēl interesantāk būtu, ja pašai jaunietei un tad citiem klātesošajiem lūgtu definēt, kas īsti ir Skola 2030.
Ministre nosauc, ka nepietiek līdzekļu, bet tas neesot attaisnojums. Interesanti - viņas alga ir cik liela un cik stundas viņas darba diena? Man valsts pat pusi no padarītā nesamaksā , toties rada šo situāciju - nepārejošu vainas sajūtu, pat terorismu , ka skolotājs neizdara savu darbu.

Ja man saka, dedziet par savu darbu, tad man jautājums, cik par padarīto darbu samaksā tiem darītajiem.
Jo tās stundas ar kompetenču pieeju ir taču ir jāsagatovo. Uzrakstītie darbi ir jālabo.

Ir nenormāli salīdzināt Zviedrijas valsti ar Latvijas valsti. Ir nenormāli salīdzināt Latvijas sabiedrību ar zviedru. Kaut vai ar sociālo nevienlīdzību. Kāds ir finansiālais nodrošinājums izglītības nozarei.

Par to, ka sabiedrība nav informēta, kas patiesībā notiek skolās vainīgi ir netikai aprobežoti žurnālisti, indīgi aizvainoti vecāki, labi paēdusī arodbiedrība , bet arī paši skolotāji, kuri klusē par to, kā viņi jūtas.

Sāksim ar slodzēm - cik daudz kontaktstundu ir Latvijā, cik citās ES dalībvalstīs, kāds ir atalgojums, kādi ir mācību līdzekļi ( ne visās valstīs ir māc. grāmatas visos priekšmetos utt.

Tūlīt mēs skolotāji kolektīvi dosimies atvaļinājumā. Bet mēs tikai augusta otrajā pusē uzzināsim , kādas ir mūsu slodzes, kādas klases mācīsim, kam gatavoties. Kā ar klases telpām , cik atkal būs tā, ka tehnoloģijas nestrādās? Kārtējo reizi būs tā, ka augusts sāksies ar garām runām, ar ļauniem pārsteigumiem, ka pienākumi un darbi ir vairāk , bet algas mazākas.

Un mani joprojām gāž gar zemi melbārdes apgalvojumi,ka viņu rūpot skolotāju labbūtība. Mums nav skolotāju istabas, nav normālas WC, izremontētas, bez garām rindām. Un arī nebūs. Jau nauda tiks notērēta pētījumiem, kuri jau pēc gada būs zaudējuši nozīmi, jo situācijas taču mainās.

Dažreiz ir sajūta, ka skolotāji ir vajadzīgi, lai politiķiem un amatpersonām būtu , kur novadīt sabiedrības dusmas par valsts nespēju.

arī par populismu ir liekulīgi īdēt un želoties
Vai ne jaunā vienotība ciniski ir uzmetusi savus vēlētājus? Un zzs , ko solīja pirms vēlēšanām un kā nepildīja solījumus un nobalsoja par stambulas konvenciju.
un tā rosļikova izņirgšana un pat uz vdd aizsauca, bet opā - Līgo vakarā VALSTS SABIEDRISKIE MEDIJI APSVEICA latviešu tautu ar paula krievu dziesmām un anekdotēm arī no putina dzimtās Pēterburgas

Par kādu populismu runā tomsons un jansone? Pašiem vien zināmo?

Pirmkārt, izglītība ir tikai sabiedrības daļa un mūsu izglītības sistēma jāvērtē no šī aspekta. Izglītībai nav nozīme - saeimā lēmumus, valstiski svarīgus lēmumus drīkst pieņemt un pieņem cilvēki bez augstākās izglītības. Aizliegt kļūt par saeimas deputātu bez augstākās izglītības esot diskriminācija. Mans jautājums - vai tas, ka lēmumus par mūsu dzīvi pieņem mazizglītoti cilvēki, nav diskriminācija? Ja mēs šausminamies, vai kā amzierīgi šie grib teikt - īdam - tad paši neradam pamatušai īdēšanai noniecinot izglītību?

Otra lieta, es ļoti kritiski vērtēju AkmentiņuSmildziņu, jo uzskatu, ka viņa ir arī tas cilvēks, kas nespēj tvert laukumu pilnībā un līdz ar to nav īstais cilvēks īstajā vietā. Būdama skolotāja es ļoti sekoju līdzi arī portālam Mammām un tētiem. Un neko citu, kā skolotāju kritiku es tur neredzu. Nevienu ! - tādu racionālu, vērtīgu analīzi, priekšlikumus. Piemēram, starpbrīži. Nevedot bērnus laukā. Bet cik vecāki ir informēti par starpbrīžu garumu skolās? Jau 10 min ir mazs laiks, lai starpbrīdī izietu laukā, bet kā to izdarīt 5 min starpbrīžos? Un vai IZM mājas lapā aprakstītos MK noteikumus par telpu vēdināšanu vispār ir iespējams ievērot , ja ir 5 min starpbrīži? Kāpēc ir tāda tukša, virspusēja un es nezinu, apzināta vai neapzināta muldēšana un problēmu patieso cēloņu ignorēšana?

Un nesakiet, ka visās skolās nav tie 5 min starpbrīži.
Kā ir ar solu izmēriem, kad 9.klases un 4. klases skolēniem jāsēž vienos un tajos pašos solos?
Kā ar pusdienām? Cik skolēnu paēd normālas, siltas pusdienas, cik paēd līdzi paņemtās maizītes, salātiņus, cik sarijās, lētos ķimizētos saldumus, čipsus, cik vispār pusdienas nepaēd. Un skolotājiem ir jāmāca tādi bērni , kurš neapēdis, kurš neizgulējies, kurš nespēj solā nosēdēt, kuram vienkārši ir UDS.

Kāpēc dzēš komentus?

Ļoti svarīgi ir pieminēt tos sorosīdus, kuri ietekmē Latvijas mēdiju telpu. Kuri regulāri parādās Radio un TV kanālos.
-Pirmā šais sarakstos būtu Iveta Kažoka kuru soross paņēma no nekā, no ielas, un padarīja par ietekmīgu cilvēku. Viņa ir Providus direktore, kura sēž dažādās komisijās un Saeimas apakškomisijās un izlemj dažādus jautājumus. Protams, viss tika darīts vienīgi latviešu tautas interesēs. [Melna čūska maļ miltus, vidū jūras uz akmens.]
-Inga Spriņģe. Re baltica dibinātāja un publiskā seja. Viņa pozicionējas kā žurnālistikas izmeklēšanas centrs. Viņa sauc sevi par neatkarīgo, bet finansēta tiek no aizrobežām. Tieši soross iedeva Ingai Sprinģei 30 000 $, lai viņa radītu šo mediju centru, kurš ir absolūti neatkarīgs un demokrātisks resurss. Vienīgi nauda nāk no viena ārzemju neatkarīga centra Open Society Foundaition. Nauda beigsies un beigsies jūsu neatkarība.
-Latvijas Radio pārvaldes priekšsēdētāja Guna Klapkalne. Arī bijusī sorosa fonda DOTS valdes locekle. Izlemj kuri runās Latvijas Radio un kuri ne! Un par ko runās un par ko nē! Viņi visi ir Kangara četru jura krustu ordeņa kavalieri.
Nosauktie ir tikai maza daļa kas nākuši no sorosa organizācijas, kuri ieņēma augstākos politiskos un mediju amatus Latvijā. Šie politiskie un mediju darbinieki ne tikai bīdīja sorosa fonda intereses Latvijā, iedarbojās uz Latvijas politisko virzību, bet arī parvaldīja mediju vidi Latvijā. [ Tāpēc daudzie jautājumi kāpēc uz TV un Radio runāt aicina tikai un vienīgi vienus un tos pašus liberālos žurnālistus, atduras tieši šai vietā?] Viņi rada kopējo sabiedrisko viedokli un rada kopējo sociālo, politisko un ekonomisko dienas darba kārtību ārzemēm kalpojošajiem spēkiem. Caur kontrolējamiem masu informācijas līdzekļiem un informatīvajiem kanāliem viņi virzīja eirointegrācijas, liberalizācijas, ekonomiskās [kas paklausīgo Latviju ir nogremdējusi Eiropas dibenā] un tā saucamās demokrātijas idejas, lai tādējādi Latvijā nostiprinātu rietumu valstu ietakmi. Tādā veidā, pateicoties sorosa fondam liberālās vērtības un eirointegrācija kļuva par Latvijas politikas neatņemamu satāvdaļu.

---Kas tie tādi par Kangara četriem jura krustiem. Neesmu par tādiem dzirdējis. Vai tos pasniedz Kremlī?

Mēs parunājām par struktūrām, kurām bija vistiešākā ietekme uz Latvijas politiku un pieņemtajiem lēmumiem un procesiem kuri notika valstī. Tagad parunāsim par personībām kuras piedalījās [par samaksu] sorosa struktūrās. Pēc tam piedalījās valsts politiskajā darbībā. No prezidentiem līdz dažādiem ministriem.
Sāksim ar pirmo prezidentu: -Egils Levits, viņš bija arī justīcijas ministrs un konstitucionālās tiesas tiesnesis un pats nepopulārākais prezidents. Viņš bija arī SOROSA FONDS LATVIJA valdes loceklis no 1997. -2004. Protams, viņš strādāja tikai un vienīgi Latvijas interesēs. Vienīgi, ka Eiropa visu noēda, bet tas tikai Latvijas tautas interesēs.
-Nākošais. Cilvēks kurš parakstīja tādu svarīgu dokumentu kā Latvijas Abrenes teritorijas atdošanu Krievijai uz mūžīgiem laikiem. Viņš to izdarīja būdams Ārlietu ministrs no 2004. – 2007. Tāpat bijušais Aizsardzības ministrs no 2010.- 2014. un no 2019. – 2022. Tad lūk, Artis Pabriks ir vairākkārtējais sorosa fonda stipendiāts. Protams, sorosa stipendiju viņš saņēma strādājot tikai un vienīgi Latvijas interesēs.
-Nākošais IZM un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš vēl 2003. kļuva par sorosa fonda valdes locekli. Pēc tam lēkāja kā sienāzis pa sorosa organizācijām, nesot tautai demokrātiju un demokrātiski pareizo ekonomiku. Attīstīja ekonomiku kā prata. Pateicoties tādiem kā viņš Latvijas ekonomika aug, uzņēmumi attīstās un mēs esam pašā ES dibenā. Viss darījās Latviešu tautas labā. Sorosa organizācijas ir tikai tādas garāmejošas nejaušas sakritības.
-Nākošais ir Eiroparlamenta deputāts no Latvijas Ivars Ījabs. Vēl daudziem atmiņā viņa pareizās un liesmojošās runas pirms Eiro parlamenta vēlēšanām. Arī viņš no 2013. – 2019. bija sorosa fonda valdes loceklis. Viņa laikā SOROSA FONDS LATVIJA pārsaucās par fondu DOTS.
- Nākošais kungs ir kriminālo likumu eksperts Andrejs Judins, kurš bīda sorosa intereses kā tikai spēj. Paralēli, protams, cīnoties par latviešu tautas interesēm. Viņš daudzkārt strādāja tādās struktūrās kā Providus un bija sorosa fonda stipendiāts.
Te tika parādīta tikai neliela daļa to politisko darbinieku, kuri izgāja caur tām vai citām sorosa fonda struktūrām un ieņēma nozīmīgas vietas Latvijas politikā. Taču tādu sīkāku darboņu un sorosa sātana naudas, kas pēc latviešu tautas pasakās motīviem pārvēršas par mēsliem vai satrūdējušām lapām, mums latviešiem ir vesels spiets. Kā to kukaiņu, kuru bari ganībās Latgalē nogalināja govis vēl pavisam nedaudz gadus atpakaļ. Šie visi nosauktie un tas nenosaukto bars, visi ir Kangara četru jura krustu ordeņa kavalieri.

---Tādus garus un apnicīgus tekstus raksta tikai putinisti.

Latvijas sorosizācija: Nodevības vēsture zem demokrātijas karoga.
Visi šie ļaudis vienkārši labi strādā. Un strādā labi sorosa fonda labā. Viņi strādā tikai un vienīgi latviešu tautas labā un tikai. Tikai algu viņi saņēma un ideoloģisko smadzeņu skalošanu viņi saņēma sorosa fondā. Bet tā ir tikai sakritība, vai ne? Tādā veidā mums tiek uzspiestas svešas idejas un svešas intereses. Un mēs paši to finansējam un izplatām savas tautas vidū. Mēs nedrīkstam runāt par patiesām savas tautas nacionālajām interesēm. Jebkura alternatīva automātiski tiek pasludināta kā ekstrēmisms un drauds demokrātijai. Vai drauds Latvijas drošībai. Tieši šādos apstākļos sākās nākošais etaps – EiroAtlantiskās orientācijas nostājas nostiprināšana Latvijā. Ietekme uz sabiedrisko domu caur sorosa struktūru finansēšanu. Viņi ne tikai piedalījās diskusijās. Viņi noteica Valsts politiskās kustības virzienus. Sākot no iestāšanās ES līdz pat prihvatizēcijas lobēšanai. Kuru rezultāstā notika sociālo aktīvu pārdalīšana par labu Transatlantiskajām interesēm. Organizācijas, kuras sponsorēja soross, tādas kā PRIVIDUS, fondi Dots, Delna aktīvi propogandēja iestāšanos ES. Solīja ekonomisko izaugsmi, stabilitāti un demokrātiskās reformas. To mērķis bija organizēt sabiedrisko piekrišanu eirointegrācijai, kas no viņu viedokļa bija loģiks Latvijas solis globālo procesu kontekstā. Pamatakcents bija likts uz pozitīvu dalību ES. Ekonomisko izaugsmi. Piekļuve Eiropas fondiem un tirgiem. [ES pastalniekiem un tautas dziesmu skandinātājiem, aizdevumu deva, bet sagrāva jebkuru vietējo ražošanu uz vietas un padarīja Latviju par gandrīz neatmaksājama aizdevuma parādnieci. Kā Krievijā “Bratva”] Tāpat tika piedāvāta politiskā stabilitāte [Pēdējos 70 gados mēs vēl nekad neesam bijuši tik tuvu atomkara iznīcībai kā pašlaik.] Šo cilvāku atbalsts notika ar mediju, vispārizglītojošajām institūcijām. Tika nostiprināta pārliecība, ka ES ir vienīgais un neizbēgamais Latvijas valsts mērķis. Uzdodiet sev jautājumu. Kad iestāšanos ES finansē aizrobežu organizācija un ietekmē Latvijas pilsoņu viedokļus, vai Latvijas tauta ptstāvīgi pieņēma lēmumu iestāties ES? Jautājums ir atklāts...

Latvijas iedzīvotāji patstāvīgi pieņēma lēmumu iestaties ES un NATO.
Latvijas iedzīvotāji Atmodas sākumā simtiem tūkstoši demonstrēja savu gribu - būt demokrātiskās pasaules, nevis totalitārās krievijas daļa.

Cits jautājums - kas no tā ir iznācis. Jo mēs neesam spējuši šo brīvību izmantot. Neesam bijuši gudri, godīgi, taisnīgi. Sākot ar tiem sīkajiem priekšnieciņiem, kuri zog wc papīru no darab vietas vai tur darba vietā slepenu bitcoin fermu, beidzot ar mūsu lielajiem miljonu zagļiem - oficiālajiem - amatpersonām, politiķiem un tad pelēkajiem baroniem - narkotiku, cilvēku un ieroču tirgoņiem.

Diemžēl - mans secinājums ir, ka nomirstot vēl padlaiku izglītību guvušaajai paaudzei , katra nākamā paaudze ir ar zemāku kopējo izglītības līmeni. Un attiecīgi - nedomāju , ka nākotnē būs latviska Latvijas valsts. Paši - ar vai bez sorosiešu naudas, bet paši to būsim iznīcinājuši

---Pilnīgi dabiski, ka putinistānas piekritējam nepatīk Eiroatlantiskā orientācija.

viss ir labi un labak nevajag
Latvija viena no izglitibas laukiem digitalizacija plaisa pieaug un vairs ir 50% kas spej digitalaja vide sazinaties ar valsti, ES statistika Latvijai ir pat pieskirta atkape un VARAM ar ES finansejumu esot jasasniedz 70% digitali prasmigas sabiedribas, kad pareja eiropa ir merkis pari 80%. Secinajums Latvija ir primitiva digitalizacijas embrija stadija un pasakasp ar lielajiem digitalizacijas panakumiem ir zem astes....