Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krustpunktā pēc pusdiviem klausieties par vadības maiņu Drošības policijā. Ilggadējais policijas vadītājs pagājušajā nedēļā paziņoja par došanos pensijā, un valdība nu apstiprinājusi jauno vadītāju. Ko gan mēs zinām par Normundu Mežvietu, kas pārraudzīs nozīmīgo Drošības policiju, un kāpēc atkāpās līdzšinējais vadītājs Jānis Reiniks? Kā pēdējo notikumu kontekstā vērtēt šo negaidīto pavērsienu ? Vai tas nāks par labu Latvijas drošībai? Un kādi zemteksti pavada šo „rokādi”, vairāk pētījusi kolēģe Ginta Mūrniece.

No valsts augstām amatpersonām dzirdam atšķirīgus komentārus:  bija vai nebija negaidīts Reinika lēmums atstāt Drošības policijas priekšnieka krēslu. Bet šobrīd vairs nav būtiski, vai viņu palūdza, vai pats pratās, saprotot, „ ko nevar vairs celt, to nevar nest”. Būtiski, lai šī nomaiņa nebūtu motivēta savtīgā politiskā aprēķinā, par ko tomēr aizdomas publiskā telpā virmo, - zinot, ka tas noticis ļoti ātrā tempā, zinot, ka nākamo Drošības policijas šefu izraudzījies „Vienotības” iekšlietu ministrs, zinot, ka pār „Vienotību” gulst aizdomu ēna par balsu pirkšanu, ko izmeklē tieši Drošības policija, zinot arī „Vienotības” interesi par KNAB un to, ka dienaskārtībā ir jautājums, ko darīt ar KNAB. Izskan piedāvājumi to iekļaut iekšlietu struktūrā, partiju naudas lietas nododot uzraudzīt Valsts kontrolei. Bet KNAB uzrauga un izmeklē visas lietas, kas saistās ar priekšvēlēšanu kampaņām, amatpersonu korupciju utt.

Tātad labi, ka tur ir savs cilvēks. Ja skatāmies, tā vienkāršoti.

Tomēr, kā Latvijas Radio atzina atvaļinātais pulkvedis,  Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais  pētnieks, saskaņietis Raimonds Rublovkis, nav tā situācija, lai, tik vienkāršoti ieceļot savējo, varētu gaidīt no viņa atstrādāt padoto krēslu.

Neietekmējams, sauss profesionālis. To par Normundu Mežvietu dzirdam atkārtojumos gan no politiķiem, gan iekšlietu sistēmas bijušajiem un esošajiem darbiniekiem. Viņš, tātad nāk no Drošības policijas, ar nacionālās drošības jautājumiem saistīts padsmit gadus,  savulaik Sudānā piedalījies sagūstīto Latvijas pilotu glābšanā un NATO samita organizēšanā Rīgā. Kurš viņu pazīst, nešaubās ne mirkli, ka valsts drošība nodota drošās rokās, cik nu tas atkarīgs no vienas amatpersonas.

Sazvērestības teorijas par Reinika aiziešanu nevērpj gandrīz neviens no aptaujātajiem, kas bija gatavi izteikties publiski. Atšķirībā no Reinika Mežviets sola komunikāciju ar sabiedrību, kas iespējams bija ģenerāļa Jāņa Reinika lielākais trūkums, kādēļ tagad sociālajos tīklos var lasīt - sen bija laiks, viņš neko nedarīja vai nespēja izdarīt un tamlīdzīgi ,arī dažādus nievājošus anonīmus komentārus. „Drošības policija ir bezzobaina, nespēj ātri risināt savus pienākumus. Tiešām jāmaina priekšniecība un darba stils. Novēlu jaunam priekšniekam veiksmīgu darbu Latvijas labā. Uzskatu, ka sen bija laiks viņam šo amatu pamest, jo pilnīgi nekas netika darīts Latvijas drošības palielināšanai un nostiprināšanai. Latvija ir ielaisti ļoti daudz naidīgi nepilsoņi, izveidotas un pie varas tikušas naidīgas partijas un cilvēki. Valsts ir pārkrievota un sagatavota Krievijas interešu atbalstīšanai...”

Vai tiešām šos piecpadsmit gadus, kad Reiniks vadīja Drošības policiju, tā neko nav varējusi izdarīt valsts drošības labā, jo Reinika vadītais dienests bija iegājis rutīnā, apsūbējis vai vēl kā tēlaināk, par ko deva mājienus, kā es to sapratu, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers. Ko varēja izdarīt un ko darīja Reiniks, viņa vadītā Drošības policija, par kuru nekas daudz nav dzirdams?

Kam ir laiks lasīt, var meklēt Drošības policijas interneta mājas lapā ikgadējās atskaites jeb ziņojumus par drošības policijas veikumu , ar visām valsts drošību apdraudētāju bildēm, starp citu. Ir visiem pieejama Jāņa Reinika uzruna „Godātam lasītājam” par drošības situāciju valstī aizvadītajā gadā un prognozēm, kas notiks šogad. Interesantāk, protams, būtu dzirdēt pašu Jāni Reiniku šo visu komentējam, bet mēģinājumi ar viņu sazināties beidzās nesekmīgi.

Taču viss notiek. Kā Latvijas Radio izteicās kāds iekšlietu sistēmas darbinieks, kurš strādājis arī PSRS sistēmā, ja iestāde, kas nodarbojas ar drošības lietām strādā klusi, tas nozīmē profesionāli, aptuveni tā. Tiek rosinātas lietas, izmeklētas, visvairāk par naida kurināšanu internetā, pērn uzsākti 22 kriminālprocesi , pa vienam par genocīda slavināšanu, kontrabandu, par masu nekārtību organizēšanu, un tā tālāk. Kas sasitās ar šīm vēlēšanām, atļaušos nocitēt no Drošības policijas ziņojuma:

„Paredzams, ka ar ārvalstu varas iestādēm,  tai skaitā specdienestiem, saistīti plašsaziņas līdzekļi centīsies ietekmēt Latvijas vēlētāju izvēli, paužot nekritisku atbalstu šīs valstīm izdevīgiem politiskiem spēkiem un nomelnojot politiskos spēkus, kas šīm valstīm nav vēlami.”

Ja redzam to melno PR kampaņu, par kuru runāju iepriekšējā raidījumā saistībā ar balsu pirkšanu, skaidrs, ka tā nāk par sliktu vienam politiskajam spēkam „Vienotībai” un par labu „Saskaņai”, arī, protams, citiem politiskiem konkurentiem, bet ne tādā apmērā.  Kādēļ ne KNAB, ne Drošības policija līdz šim nav noskaidrojuši, no kurienes tiek finansētas šīs kampaņas, kas tā ir par naudu. 

Iepriekš drošības policija paziņoja, ka ir uzsākusi pārbaudi, vai Latvijā priekšvēlēšanu aģitācijai jeb „pret kampaņās” nav izmantota citas valsts nauda, kas ir aizliegts, konkrēti, lieta tika uzsākta pret  vienu politisko spēku, Drošības policija neatklāj pret kuru, bet domājams, „Saskaņu”. Pārbaude beidzās ne ar ko. Kādēļ? Paklausīsimies, ko par to saka iepriekš dzirdētais, kādreizējais  iekšlietu sistēmas darbinieks Raimonds Rublovskis :

"Daudziem cilvēkiem Latvijā ir tāds provinciāls mīts, ka mūsu drošības iestādes ir tieši tādas pašas kā amerikāņu, vācu, Izraēlas vai Krievijas. Viņas objektīvu iemeslu dēļ tādas pat tuvumā nekad nebūs, ņemot vērā cilvēku skaitu, pieejamo resursu skaitu un finansējuma apjomu. Tur ir tā starpība.. Visi šie resursu un finansējuma jautājumi ir ļoti svarīgi. Ja pretī spēlē cilvēki, kuri ir profesionālāki, kuriem ir viss vairāk, viņi piestrādā pie tā, lai nekādi nevarētu atšifrēt šo kamolu.. Ja mums ir nosacīti šie trīs momenti - resursu būtisks samazinājums iestādēm, profesionāļu aiziešana, daļa diletantu, kuri strādā ar jautājumiem, kurus viņi vienkārši nesaprot, protams, ka viņi tur nekā nevar izdarīt!"

Pie šī jābilst, ka Drošības policijas lietvedībā ir arī viens kriminālprocess, kurā mums visiem zināmajam melnās spalvas meistaram Lapsam ir piemērots aizdomās turamā statuss, taču fakts, ka šādi spalvas meistari var brīvi un vienpusēji, var teikt, atšaut ar vārdu straumēm valsts augstākās amatpersonas, liecina, ka valsts drošības iestāžu, tā saucamā, kapacitāte patiesi ir kritiska, un Drošības policijas šefu nomaiņa vien nedod garantu, ka kaut kas mainīsies uz labu šajā ziņā. Bet, nu, vēlam veiksmes Normundam Mežvietam, kuram ir nopietni izaicinājumi priekšā.