Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Krustpunktā pēc pusdiviem klausieties žurnālistes Gintas Mūrnieces ierakstu par politisko partiju finansēm. Kopš gada sākuma politiskajām partijām saziedoti vairāk nekā divi miljoni eiro. Par to liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija. Cik droši varam būt, ka partiju kasēs neieplūst ”netīra nauda” un kāda ir ziedotāju motivācija atbalstīt vienu vai otru politisko spēku?

Šis gads ir “blieziens dubultā” pa partiju sponsoru naudas makiem. Nesen aizvadītas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nu atkal jāiespringst jauniem piedzīvojumiem. Kamēr partiju vadoņi kūtri maksā pat biedra naudas, jo, acīmredzot, savās pozīcijās jūtas droši. Tie, kuriem kaut ko vajag idejas vai biznesa vārdā, neskopojas.

Pārskatot ziedotājus sarakstus, starp baņķieriem, maksātnespējas administratoriem, juristiem un uzņēmējiem ir arī visumā trūcīgi pensionāri un jauni cilvēki, kuri var atļauties ziedot pat līdz desmit tūkstošiem eiro un vairāk. Vai viņiem pašiem ir šī nauda, vai kāds to viņiem iedod, kas ir absolūti pretlikumīgi. Šis jautājums nodarbina ne vien žurnālistus, bet arī KNAB, jo tā tad arī ir “ netīrā nauda”, par kuru tiek nozagtas balsis, nozagta vara.

KNAB mājas lapā var lasīt, ka visvairāk naudas kopš 2014. gada sākuma saziedots ZZS - pāri pus miljonam, seko Vienotība, Saskaņa, bijušo premjeru partija Vienoti Latvijai, Ingūnas Sudrabas partija No sirds Latvijai, tad Nacionāla apvienība un pārējie. Ziedotāju saraksti publiskā telpā izpelnījušies vislielāko uzmanību. Cik pamatotas aizdomas, ka tur kaut kas nav kārtībā?

Sociāldemokrātiskai partijai Saskaņa ir uzkrītoši daudz ziedojuši jauni cilvēki, arī latvieši ap gadiem trīsdesmit. Pēc Lursoft datu bāzē atrodamās informācijas lielākai daļai no viņiem nekas nepieder un par viņiem nav atrodama nekāda informācija publiskā telpā, bet ziedojumi „pieklājīgi”, pat līdz maksimāli pieļaujamajai summai - 16 tūkstošiem eiro. Ir arī uzņēmēji. Piemēram, Ziedonis Apariņš. Viņš nodarbojas ar autopārvadājumu biznesu. Kādēļ viņš ziedojis tūkstošs eiro tieši Saskaņai? Ziedonis Apariņš skaidro, ka atbalstījis partiju, jo tā iestājusies par eirovinjetas ieviešanas atlikšanu, lai arī valdošās partijas nobalsojušas par tās ieviešanu. Viņš pats zvanījis Andrejam Elksniņam un lūdzis palīdzēt.

Saskaņas ziedotāju sarakastā nevar nepamanīt arī zināmus uzvārdus, zināmus politiķus, no kuriem dažs labs pabijis vairāku partiju rindās. Starp viņiem Baiba Rozentāle, Kārlis Leiškalns. Bijušais Latvijas ceļa un Tautas partijas politiķis Kārlis Leiškalns par savu motivāciju ziedot Saskaņai un arī startēt vēlēšanās no šīs partijas sarakstā bilst, ka viņš ir partijas Gods kalpot Rīgai biedrs. Abas partijas lēmušas startēt kopā Saeimas vēlēšanās, viņam kā aktīvam biedram piedāvāts un piekritis.

Skandalozu naudas vākšanas slavu izpelnījusies bijušas valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas partija No sirds Latvijai. Dažu dienu laikā šai partijai saziedoti vairāki simti tūkstoši eiro. Uzņēmējs Viesturs Tamužs, kurš bija šīs partijas valdes loceklis, neveselīgās intereses dēļ par ziedojumu izcelsmi, esot izslēgts no partijas. Viņš ir pārliecināts, ka visās partijās ir “ziedošanas starpniecība”, tikai tajās, kas ir iestrādājušās, tas notiek glītāk un tīrāk. Partijā no Sirds Latvijai tas bijis nemākulīgi, jo vajadzējis darīt ātri.

Tamužs vēršs uzmanību uz deputātu kandidātu, pensionāru Ivaru Falku, viņam pieder divi dzīvokļi, zeme, bet nav ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumu, nedz arī kapitāldaļu, vismaz viņš tās neuzrāda deklarācijā. Toties Sudrabas partijai viņš ziedojis 14 tūkstošus eiro. Viņu pašu mums sazvanīt neizdevās. Toties partijas vadītāja Ingūna Sudraba pievērsto uzmanību tieši viņas vadītās partijas ziedotājiem skaidro ar to, ka tā ir jauna partija un visus interesē, kas to atbalsta. Pieņēmumi par Krievijas naudu ir absolūti meli un vēl viens apliecinājums tam, cik ļoti baidās no viņas partijas.

Īpaši daudz lielo ziedotāju ir ZZS un Vienotībai. Vairāki ziedotāji atļāvušies partijām atvēlēt maksimāli pieļaujamo summu - 16 tūkstošus eiro. Mazās partijas neizceļas ar lieliem ziedojumiem no vienas personas. Ir ziedotāji, kuri, drošs paliek nedrošs, “neliek visas olas vienā groziņā” un ziedo vairākām partijām. Piemēram, Rietumu bankas baņķieris Arkādijs Suharenko ziedojis gan Vienotībai, gan Saskaņai.

Interesanta tendence ir zināmo, bagāto politiķu kūtrums ziedot savai partijai. Līdz pat raidījuma izskanēšanas dienai Einārs Repše savai partijai Latvijas attīstībai nav atvēlējis ne centa, līdzīgi arī Ainārs Šlesers. Arī Nils Ušakovs savu partiju ar naudas ziedojumiem nelutina, pēdējais ziedojums no viņa saņemts pirms vairākiem gadiem. Toties cītīgi ziedo Solvita Āboltiņa Vienotībai, Augusts Brigmanis ZZS.

Pēc sarunas ar KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles daļas vadītāju Ingu Jaunskungu nākas secināt, ka nav lielas jēgas katru ziedotāju “izfiltrēt” caur Lursoft datu bāzi un uzlikt viņam aizdomās turamā vai attaisnotā zīmogu. Kā sacīja Jaunskunga, publiski apspriestie aizdomīgie ziedotāji tuvplānā lielākoties izrādījušies “baltāki” nekā dažā labā portālā vai medijā mālēts. KNAB speciāliste sola, ka visus ziedotājus pārbaudīs pēc vēlēšanām - līdz gada beigām. Gribētos gan zināt, cik godīgi nauda vākta konkrētajam politiskajam spēkam vēl pirms doties pie vēlēšanu urnas. Tā nebūs.

Atceroties, cik vienkārši no miljona latu liela soda izbēga Tautas partija par nelikumīgu trešo personu pozitīvisma kampaņu likvidējoties, tāpat LPP/LC, KNAB uzmanība ziedotāju sarakstiem liekas bezjēdzīga. Inga Jaunskunga gan to noraida.

To, ka varam neuztraukties, ka mūsu balsis netiks zvejotas, izmantojot “ netīru naudu”, atzina Providus pētniece Iveta Kažoka. Providus pirmo gadu neveic partiju finanšu monitoringu pirms vēlēšanām, jo to pietiekami profesionāli dara KNAB un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, jo likumos viss ir noregulēts tā, ka nav nekādu problēmu melno kasu veidotājus ielikt pat cietumā.

“Partiju finansēšanas sistēma Latvijā ir tīrāka, nekā bija iepriekš,” atzīst Iveta Kažoka. “Vienlaikus tā nav ideāla, un tas, ka šī sistēma ir labākā nekā bija pirms desmit gadiem, nenozīmē, ka nav jādara lietas, lai tā kļūtu vēl labāka pēc desmit gadiem. Rūpīgi jāskatās uz aizdomīgiem ziedojumiem, kas ieplūst partiju kasēs. Te vislielāko pienesumu varētu dot pētniecisko žurnālistu darbs. Īpaši jāseko līdzi mēģinājumiem kopīgi veidoto partiju finansēšanas ietvaru graut.”

Priekšvēlēšanu kampaņai katra partija drīkst iztērēt virs 400 tūkstošiem eiro. Pēc KNAB informācijas divas partijas jau iztērējušas pusi no šīs summas, viena pat 70 procentus. Viena fiziska persona drīkst ziedot ne vairāk kā 16 tūkstošus eiro. Tiesa, šo summu drīkst ziedot no divu iepriekšējo gadu, tā arī no šā gada ienākumiem, kas būs jādeklarē tikai nākamā gada martā. Lietuvā, piemēram drīkst ziedot tikai no iepriekšējā gadā gūtajiem ienākumiem. Zili brīnumi partiju sponsoru sarakstos var parādīties tieši ar atsauci uz šā gada ienākumiem un darījumiem. Kā atzīst aptaujātie eksperti, kamēr partijas netiks 90 procentu apmērā finansētas no valsts budžeta, vienmēr būs jautājums, cik godīgi katra savākusi naudu un līdz ar to, cik vienlīdzīgi tiek ievēroti spēles noteikumi cīņā par varu.