Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Amerikas Savienotajās Valstīs šajās dienās kārtējo reizi izveidojusies valdības krīze – arī Amerikā nespēj vienoties par budžetu. Taču tur uzreiz ir izbaudāmas tiešās sekas. Gandrīz visu valsts iestāžu darbs ir paralizēts. Kāpēc? Ko nozīmē strīdi ASV politikā? "Krustpunktā" pusvienos situāciju ASV komentē Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Veiko Spolītis.

Veiko Spolītis bilst, ka varam būt pateicīgi, ka strīdi Latvijas politikā nav tik tālu noveduši, ka valdības darbs apstājas. ASV šī krīze nozīmē, ka ASV valdība jau nedēļu ir slēgta, vienīgi ar prezidenta dekrētu darbs nav slēgts ASV bruņotajos spēkos un dažās drošības iestādēs.
Pilnīgs klusums valstī, turklāt, sekojot protestantisma ētikas vislabākajiem paraugiem, ja reiz tev ir pateikts, ka nedrīksti būt darbā un ar to nodarboties, tad pat valsts augstskolu studenti nedrīkst parādīties ielās un kafejnīcās ar grāmatām rokās. Šī nav pirmā reize, kad Federālā valdība ASV slēgta, bet pirmo reizi tik ilgi.

Šobrīd uz ceturtdienu ir noliktas pirmās diskusijas par parādu griestu pacelšanu. ASV parāds ir 75 procenti no IKP. Ir vēl lielāki parādi dažām valstīm, Japānai – 200 % , Grieķijai – 135%. Parāds noteikti nav šķērslis, lai pazeminātos ASV spēja aizņemties naudu starptautiskajos tirgos.

Kopš ASV prezidents bija Ronalds Reigans, parādu griesti šajā valstī pacelti 40 reizes.  To dara arī citas valstis un, lai arī tas neizklausās saprātīgi, ir atšķirība starp industriāli attīstītām un mazattīstītām valstīm.  Krievijai parāds ir 12 % no IKP. ASV ir šobrīd līdere ar 20 procentiem no vispārējā kopējā pasaules parāda. Viņi var atļauties dzīvot uz parādā, jo ASV valūta ir „enkurvalūta” lielākai daļai pasaules transakciju.