Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, sūtot Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Zemes tirgus Latvijā un tā nākotne. Saskaņā ar vienošanos par iestāšanos Eiropas Savienībā, pavasarī Latvijā beigs pastāvēt aizliegums, kurš neļauj citu valstu privātpersonām iegādāties Latvijas zemi. Portālā manabalss.lv notiek parakstu vākšana, lai Saeima rosinātu šo aizliegumu saglabāt un vēl paplašināt. Tikmēr cita organizācija vērsusies ar sūdzību Eiropas Komisijā jau par to, ka Latvija grasās sagādāt Latvijas zemniekiem lielākas priekšrocības nekā citu Eiropas valstu pilsoņiem. Šis nav viennozīmīgs jautājums ne tikai Latvijā arī Lietuvā jau savākti paraksti, lai rīkotu referendumu, lai tur pie zemes nevarētu tikt citu valstu pilsoņi.

Studijā Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība), viņš aktīvi strādājis pie likuma izmaiņām, lai rastu likumīgu un saprātīgu veidu, lai Latvijas zemniekiem būtu pirmajiem iespējas pirkt zemi Latvijā; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze, viņš arī minētās iniciatīvas portālā Mana balss autors; lauksaimniecības investīciju attīstības biroja ActusQ valdes priekšsēdētāja Eva Branta-Nellemanne. Birojs aktīvi iestājas par liberāliem noteikumiem, lai zemi brīvi Latvijā varētu iegādāties visu Eiropas valstu pilsoņi.

Armands Krauze skaidro, ka iniciatīva ierosināta, jo lauksaimnieki jau vairākus gadus norāda, ka ārzemnieki pērk zemi un pārsola cenu. Viņš uzskata, ka zeme ir resurss, kas būtu jāaizsargā katrai valstij, un tā ir viena no katras valsts pamatvērtībām.

Edvards Smiltēns atzīst, ka jautājums par zemes tirgu ir svarīgs ekonomisku apsvērumu dēļ. Viņš arī mudina izmantot „snaudošo potenciālu" – zemes, kuras šobrīd neizmanto ražošanai. Viņš uzskata, ka svarīgi ir veicināt Latvijā lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un dzīve rāda, ka līdz šim spēkā esošie grozījumi ārzemju investorus neuztrauc, jo tos ir viegli apiet. Bet izskatās, ka ārzemju investorus satrauc nākotnē iecerētās pārmaiņas, kas balstītas citu Eiropas valstu pieredzē, kur pastāv zemes brīvais tirgus.

Eva Brante-Nellemanne skaidro, ka pret likuma grozījumiem iebilst, jo ar tiem nesasniegs iecerētos mērķus – celt lauksaimniecības ražošanas efektivitāti, zemei jāpieder tiem, kas to izmanto ražošanai, jo tas rada darba vietas un ekonomisko pienesumu.  Viņa arī uzskata, ka, ierobežojot īpašuma tiesības, zemes cena nevis celsies, bet tā kritīsies.

Raidījuma laikā sazvanītie zemnieki atzīst, ka lauksaimniecības zeme ir stratēģiski svarīga Latvijas lauksaimniecībai. Bet viņi nav pretinieki, ka arī ārvalstnieki pērk zemi. Svarīgi, lai zemes tirgus būtu sakārtots, zeme nestāv dīkā un priekšroka zemes iegādē tomēr būtu pašmāju zemniekiem.