Vissenākais šobrīd zināmais rakstu piemineklis, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir Ķīnā tapusī „Pārmaiņu grāmata”. Tai ir aptuveni 5000 gadu, bet tā nav tikai unikāla vēstures liecība, bet ļoti populārs un pieprasīts rakstu avots arī mūsdienās. Ne velti tai ir neskaitāmi tulkojumi dažādās pasaules valodās, un tā no jauna tiek tulkota atkal un atkal.

Latviešu valodā „Pārmaiņu grāmata” gan līdz šim nebija tulkota, bet tieši šobrīd pie tā strādā vadošā Latvijas sinoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Agita Baltgalve.

Patlaban viņa pabeigusi fundamentālā darba pirmo posmu – no senķīniešu valodas iztulkojusi pamattekstu.

„Pārmaiņu grāmata” tās milzīgās ietekmes un nozīmes dēļ ir salīdzināma ar Bībeli vai Indijas vēdām, taču tā nav reliģiska grāmata. Būtībā tā nav arī grāmata vispār tradicionālajā izpratnē, jo būvēta un arī funkcionē pēc citiem principiem.

Ķīnieši to izveidoja vairākus tūkstošus gadu pirms mūsu ēras, un tās kodolu veido divu līniju – pārtrauktas un nepārtrauktas jeb jiņ un jan - dažādas kombinācijas. Šīs līnijas apzīmē visus pasaules pretmetus – debesis un zemi, gaismu un tumsu, vīrišķo un sievišķo un tamlīdzīgi.

Līnijas sagrupētas 64 heksagrammās vai tādās kā nodaļās, kas katra skaidro cilvēka dzīves saistību ar Visuma likumsakarībām. „Pārmaiņu grāmatas” tulkotāja Agita Baltgalve šo shēmu salīdzina ar mūsdienu informātikas tehnoloģijām: