1. aprīlī nosaukti šī gada Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) nominanti un speciālbalvu ieguvēji. Mūža balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā ekspertu komisija nolēmusi piešķirt tulkotājai Mudītei Treimanei.

Kā aizvadītajā gadā izdoto literatūru raksturo LALIGABAs žūrijas pārstāvji – kas bijis pamanīšanas vērts, par kuru autoru darbiem bijušas spraigākās diskusijas un par ko ir prieks, lasot grāmatas. Vērtē literatūras kritiķe un pētniece Anda Baklāne, rakstnieks, tulkotājs, redaktors Vilis Kasims un dzejniece un publiciste Katrīna Rudzīte.

Ekspertu komisija lēmusi šogad piešķirt arī divas speciālbalvas – tulkotājam un publicistam Nikolā Ozano (Nicolas Auzanneau) par latviešu literatūras tulkošanu un popularizēšanu frankofonajā kultūrtelpā, kā arī Vairai Vīķei-Freibergai par monogrāfiju "The logic of poetry. Structure and poetics of the Latvian Dainas".

Ko jums tīri subjektīvi un emocionāli nozīmē katram Mudīte Treimane?

Katrīna Rudzīte: Es vēl gribēju piebilst par Mudīti Treimani, ka ļoti interesanti ir tas, ka dažkārt, runājot ar cilvēkiem - un man liekas, ka uz to arī bija ļoti precīzi norādījusi Rūta Karma savā rakstītajā par Mudīti Treimani. Tad, kad tu saki, ka Mudīte Treimane ir izcila tulkotāja, viņa saņems speciālbalvu, tad varbūt pretjautājums ir - bet kas viņa tāda ir, ko viņa ir izdarījusi? Es neesmu par viņu nekad dzirdējis. Arī nereti pat ar literatūru saistītu cilvēku vidū tas tā ir. 

Un tad tu saki - bet Mumini, tu taču esi lasījis "Muminus" vai "Emīlu", jau minēto "Ronja - laupītāja meita". Tad ir tāds - jā, protams! Tās ir, es domāju, lielai daļai no mums ļoti, ļoti svarīgas grāmatas, kas ir vispār kaut kā formējušas to ne tikai lasīšanas pieredzi, bet arī kaut kādu domāšanas un pasaules uztveri.

Es, piemēram, esmu ļoti laimīga un pateicīga, ka latviešu valodā ir pārnesta Tūves Jānsones "Muminu pasaule". Bērnībā man šīs grāmatas lasīja priekšā, un es viņas varbūt pat tik ļoti neuztvēru, un man viņas nepatika. Ne nepatika, bet tie nebija varbūt mani mīļākie darbi. Bet es esmu pieaugušā vecumā pārlasījusi un turpinu pārlasīt, un tas man ārkārtīgi daudz nozīmē, šis pasaules skatījums. 

Ja personiski jākomentē, tad droši vien tie ir Mumini, un tad Pepija varētu būt otrs ļoti svarīgs literārs tēls.

Vilis Kasims: Es uzaugu divvalodīgā ģimenē ar latviešu un krievu valodām, mums bija grāmatas arī krievu valodā, bet man nevienā brīdī bērnībā nebija vēlme lasīt Lindgrēnas tulkojumus vai Jānsones tulkojumus krieviski, jo šķita, ka tas, kas ir latviski iztulkots, vienkārši perfekti skan un man nevienā brīdī nebija sajūta, ka nē, labāk palasīšu citādi, varbūt kaut kas būs labāk. Un man liekas tas ļoti daudz ko pasaka par tulkotājas darbu. 

Ja lasītājs, sevišķi bērns, var pazust tajā pasaulē, var iedzīvoties tajā pasaulē, tad neko vairāk tur nevar pielikt vai atņemt.

Anda Baklāne: Nu protams, ka Lindgrēnai līdzās "Brīnumpasakām" ir vispār vislielākā manas bērnības ietekme, un protams, kas tolaik nezināja, ka arī Mudīte Treimane ir ļoti svarīgs cilvēks, kāpēc šīs grāmatas vispār līdz mums nonāca. Un konkrēti

"Ronja, laupītāja meita" bija pilnīgs mans paraugs, vispār mana vaduguns, kā es bērnībā mēģināju sevi audzināt, jo man no visa bija ļoti bail - gan no augstuma, gan no ūdens, no tumsas. Es burtiski sekoju Ronjas instrukcijām, ka vajag vingrināties nebaidīties un rāpties pa augstām visādām vietām. 

Tas, protams, daudziem tā ir. Svarīgi, ka mēs tagad atceramies, ka Mudīte Treimane bija svarīgi, lai šīs grāmatas līdz mums visiem nonāktu. Un tiešām, kā jau mana kolēģe teica, ne visi to zina.

Raidījumā skan arī fragments no sarunas ar Mudīti Treimani, kas tapusi 2024. gada maijā.

LALIGABA apbalvošanas ceremonija notiks 26. aprīlī pulksten 16.00 Spīķeru koncertzālē.

Pirms laureātu apbalvošanas ceremonijas notiks LALIGABA nominantu lasījumi Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) – 10. aprīlī pulksten 18.30 ikviens laipni gaidīts apmeklēt dzejas lasījumus, savukārt 17. aprīlī pulksten 18.30 norisināsies prozas tekstu lasījumi.