"Aģentūra" un teātra pastāvēšana jaunajā realitātē. Saruna ar Alvi Hermani

Jau nedēļu var noskatīties Jaunā Rīgas teātra seriālu "Aģentūra", Alvis Hermanis atklāj, ka skatītāju attieksmi jūt pat vairāk nekā pēc teātra pirmizrādēm, jo to redz daži simti cilvēku, bet šoreiz vai ir redzējuši, vai skatās ļoti daudzi. 

"Tie viedokļi arī līdz mums atnāk vairāk nekā parasti," atzīst Alvis Hermanis.

Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais režisors Alvis Hermanis Kultūras Rondo stāsta par teātra veidoto daudzsēriju mākslas filmu “Aģentūra” un teātra pastāvēšanu jaunajā realitātē.

"Mēs rēķinājāmies, ka mūsu skatītāji netiks pie mums, tāpēc izdomājām uztaisīt kaut ko tādu, kas sasniedz pēc iespējas lielāku skatītāju skaitu," par izvēli veidot seriālu stāsta Alvis Hermanis.

Daudzsēriju mākslas filma ir viens no veidiem, kā cīnīties ar dotajiem apstākļiem.

"Ko tur velti uz likteņmāti apvainoties, kaut kas ir jāizdomā cits. Šis gadījums ar kino arī bija tāds aizstājējs," atzīst Alvis Hermanis.

Bet Hermanis arī min, ka filma kā finansiāls aizstājējs neder. Labākā gadījumā ieņēmumi segs daļu no ieguldītās naudas. 

Hermanis vērtē, ka "Aģentūru" skatīties ir daudz vieglāk skatītājiem, kuri ir pazīstami ar kino vēsturi, ar 60.gadu agrīno melnbalto kino.

"Kāds bija Antonioni, Hucijevs, franču, itāļu melnbaltais kino. Kuriem pazīstams šāds kino valodas konteksts," bilst Alvis Hermanis.

"Viena no tēmām, kas tajā kino ir, ir vecums un jaunība. Melnbaltais kadrs ir ļoti nežēlīgs, daudz nežēlīgāks par krāsu kadru. Melnbaltais kadrs grafiski cilvēka seju, īpaši tuvplānā, parāda daudz nežēlīgāk. Vecums un jaunība man mīļā tēma," turpina Alvis Hermanis.

Hermanis arī norāda, ka šī tēma caurvij vispār darbu pie filmas. Līdz šim izskanējis Mārtiņa Grauda kā operatora vārds, bet vēl divi jaunie operatori Dāvids Smiltiņš un Andris Kudors bija iesaistīti seriāla filmēšanā.

"Tā arī bija interesanta sadarbība. Ne tikai filmas sižetā vecie ar jaunajiem satiekas, visa komanda – vecie un jaunie profesionāļi," uzskata Alvis Hermanis.

Seriāls savā ziņā ir kā desmit stundu garš kustīgs JRT trupas foto.

"Man arī liekas, ka tas paliks kā tāds dokumentāls nospiedums par 2020.gada Rīgu. Nezinu, kurā latviešu filmā tik daudz Rīga ir parādīta. Rīgas urbānie latvieši, kā viņi peras pa dzīvi. Vismaz kaut kas paliks mazbērniem. No teātra jau nekas nepaliek," atzīst Alvis Hermanis.

Hermanis arī atklāj, ka regulāri sazinās ar teātru pārstāvjiem citās valstīs, kopējais noskaņojums liecina, ka tikai nākamā gada maijā teātri cer atkal klātienē tikties ar skatītājiem.