Amerikāņu fotogrāfa Sandro Millera darbu sēriju "Malkovičs, Malkovičs, Malkovičs: veltījums fotogrāfijas meistariem" šodien, 25. augustā, atklās Nacionālajā mākslas muzejā.

Tas ir mākslinieka veltījums 20.gadsimta portretfotogrāfijas dižgariem. Millera projekts piesaista daudz uzmanības, jo viņa rekonstruētajās ikonisko fotogrāfiju parafrāzēs redzams aktieris un sens fotogrāfa draugs Džons Malkovičs. Viņš iejūtas gan Merilinas Monro, gan Ābrahama Linkolna, Pablo Pikaso, Amerikas indiāņu virsaiša un citos oriģinālo fotogrāfiju tēlos. Latvijas Radio tikās garākā sarunā ar fotogrāfu Sandro Milleru LNMM Kupola zālē, kur fotogrāfijas izkārtotas uz dažādu miesas krāsas toņu planšetēm. Tā ir latviešu dizainera un izstādes scenogrāfa Artūra Analta ideja.

“Šī kupola struktūra ir tik skaista, ka tā sacenšas ar jebkuru mākslas darbu, kas te tiek izstādīts,” sarunu iesāk Sandro Millers. “Bet man ļoti patīk risinājums izvietot fotogrāfijas uz šiem miesas krāsas foniem. Mans fotogrāfa darbs nereti ir saistīts ar dzimumiem, rasēm, nevienlīdzības tematiku. Arī šajā izstādē Džons Malkovičs iejūtas gan Amerikas indiāņa, gan kubieša Če Gevaras, gan afroamerikāņa Muhameda Ali ādā. Un tas ļoti labi sasaucas,” viņš piebilst.

Sandro Millers ir amerikāņu komercfotogrāfijas superzvaigzne. Savā vairāk nekā 40 gadus ilgajā karjerā viņš ir veidojis reklāmas kampaņas tādiem zīmoliem kā "Adidas", "BMW", "Coca-Cola", "Nike", "Pepsi", "Microsoft", un tie ir tikai daži. Bet, kā viņš pats saka, tā ir tā darba daļa, kas nopelna maizi un nodrošina labu dzīvošanu. Dvēselei vajag sirdsdarbus. Viņam ir daudz mākslas foto projektu, bet tā nu ir sanācis, ka pirms deviņiem gadiem tapušais projekts "Malkovich, Malkovich, Malkovich" ir kļuvis par slavenāko no visiem.

Pats fotogrāfs joko, ka varbūt vajadzēs šai izstādei ļaut mazliet atpūsties, lai cilvēki pamanītu arī citus viņa darbus. Bet arī Latvijas publikā vairumam tieši caur šo projektu būs iespēja iepazīt Sandro Milleru un vēlreiz pārliecināties, kāpēc aktieris Džons Malkovičs ir tik cildināts par savu spēju absolūti pāriemiesoties.

"Sāku šo projektu pēc tam, kad man bija diagnosticēts vēzis ceturtajā stadijā. Gandrīz gadu nevarēju strādāt. Kamēr gulēju gultā ar šo slimību un nezināju, vai dzīvošu vai miršu, es sāku domāt par savu karjeru un to, kā es varētu pateikt paldies tiem fotogrāfijas meistariem, no kuriem es tik daudz esmu mācījies un guvis iedvesmu. Aizvēru acis un domāju par visām tām ikoniskajām fotogrāfijām, kuras šie maestro ir uzņēmuši un kuras uz mūžiem palikušas man prātā. Šie attēli man ir tik daudz iemācījuši par to, kas ir portretfoto, kādam tam ir jābūt. Sāku tos pierakstīt un prātoju, kā būtu, ja es šos portretus mēģinātu atkārtot līdz pašai smalkākajai niansei, bet ar savu draugu Džonu Malkoviču kā modeli,” sarunā atklāj Sandro Millers.

Izstādes aci piesaistošais nosaukums "Malkovich, Malkovich, Malkovich" ir tikai daļa no stāsta, par ko ir šis projekts. Otra teikuma daļa izstādes nosaukumā ir "Veltījums fotogrāfijas meistariem". Tas, ko jūs redzēsiet pirmo (un varbūt jau esat redzējuši soctīklos, jo šādi amizanti stāsti un bildes patīk visādām lapām, kas ar to pelna klikšķus un iztiku), ir aktieris Džons Malkovičs, kurš ir iejuties dažādos 20.gadsimta fotogrāfijas klasiķu veidotos attēlos – tie ir gan slavenību portreti, gan nepazīstamu cilvēku tēli, kas kļuvuši slaveni tieši konkrēto fotogrāfiju dēļ.

Tur ir Ērvinga Penna Trūmens Kapote (tieši Pennu Millers sauc par savu pirmo iedvesmas avotu, kura darbi viņu 16 gadu vecumā tā apbūruši, ka izšķīruši viņa ceļu par labu fotogrāfijai), tur ir Bērta Stērna, izģērbtā Merilina Monro, Dorotejas Langes klasiskā imigrantu māte un pat Aleksandra Gārdenera 1863.gadā uzņemtais Ābrahama Linkolna portrets. Šajās parafrāzēs ir rekonstruētas oriģinālo fotogrāfiju kompozīcijas, apgaismojums, pozas, tērpi, frizūras – tikai visās fotogrāfijās ir Džons Malkovičs. Un tā nav pēcapstrāde, kurā vienkārši ielīmēta Malkoviča seja, bet reāla rekonstrukcija.