Amerikāņu mākslinieces Donnas Huankas galvenais iedvesmas avots ir ķermenis

„Man patīk savā mākslā pludināt kopā dažādus izteiksmes veidus un radīt jaunu pasauli,” saka amerikāņu māksliniece Donna Huanka, kuras izstāde „Utopiskās šūnas” pašlaik skatāma mākslas centrā „Zuzeum” Rīgā. Viņas mākslu raksturo ekspresīvas krāsas, formas un to saplūsme, kā atspēriena punktu un galveno iedvesmas avotu izmantojot ķermeni.

Vēl pirms sastapšanās ar pašiem mākslas darbiem izstādes apmeklētāju apņem neuzbāzīga, tomēr visu laiku klātesoša skaņa, smarža un visaptverošs baltums – balta ir gan grīda, gan izstādes fons, ko veido cauri zālei izvīts balts aizkars.

„Viņai patīk savos darbos spēlēties ar arhitektūru. Un par šo izstādi viņa saka, ka tā ir lielākā telpa, ko viņa ir sadalījusi tik daudzās mazās telpās, veidojot tādas kā nelielas „šūniņas”.”

„Zuzeum” pārstāves Katrīnas Jurkevicas pavadībā dodamies cauri izstādei pie mākslinieces, un viņa paskaidro, ka sadalošais milzu aizkars patiesībā ir bioloģiski noārdāma plēve.

„Tā bija šīs izstādes tehniskā puse – izdomāt, kā šos aizkarus vispār karināt… Mēs pēc viņas skicēm un zīmējumiem plānā visu likām kopā. Izstādē ir izmantoti apmēram trīs kilometri šo aizkaru!” 

Šī atkāpe par izstādes iekārtojumu ir būtiska, jo daudz ko pasaka par amerikāņu mākslinieces Donnas Huankas pieeju: viņa pati veido savu izstāžu scenogrāfiju, kurā viņai ir svarīgs arī konkrētās telpas stāsts. Piemēram, mākslas centrs „Zuzeum” iekārtots vēsturiskā korķa fabrikā, ko vairāk nekā pirms simt gadiem projektējis Edmunds fon Trompovskis.

Izstādē „Utopiskās šūnas” skatāmie mākslas darbi nākuši no Zuzānu kolekcijas un galerijas „Peres Projects”, kas pārstāv Berlīnē dzīvojošo amerikāņu mākslinieci. Izstāde būs skatāma līdz novembra beigām, un 26.septembrī to papildinās saruna „Ārpus robežām: Baltijas mākslas ceļojums”.