Filma „Nekas mūs neapturēs” jau nodēvēta par kaisles drāmu un izvirzīta astoņās nominācijās nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps". Kultūras Rondo studijā – režisors Andris Gauja un mākslinieks Jurģis Krāsons. Cilvēciskās dziņas un mūsu katra attieksme – kas savstarpējās attiecībās pieņemams un kas nē.

"Paši arī bijām patīkami izbrīnīti, ka to nomināciju ir pietiekami daudz. Tas ir labi šai filmai šajā brīdī, ņemot vērā, ka filmas stāsts nav vienkāršs," atzīst Jurģis Krāsons, kurš kā filmas mākslinieks arī izvirzīts balvai "Lielais Kristaps".

"Sākās viss kā latviešu „Krāmers pret Krāmeri” (1979.g., rež. Roberts Bentons) stāsts. Šķiršanās filma, pakāpeniski sapratu, ka tas būtu par garlaicīgu vienkārši sēdēt tiesas zālē visu filmu,” par filmas ideju stāsta Andris Gauja.

„Jau filmas sākuma titros ir uzrakstīts, ka stāsts ir par lepnību. Varbūt, ka mēs reizēm dzīvojam kopā, bet īstenībā nedzīvojam kopā. Varbūt otru cilvēku izmantojam, viņam it kā jāsasniedz mani mērķi.

Tas ir latvieša viensētnieka stāsts, ka viņam ir jāmācās socializēties ne tikai lielā mērogā, bet viena ar otru - vīram ar sievu, ar bērnu, ar mammu, ar tēvu,” bilst Krāsons.

„Mēs runājam par šķiršanās iemesliem un viens no būtiskākajiem šķiršanās iemesliem manā izpratnē ir lepnums. Tās ir neskaitāmas situācijas, kas ir mūsu līdzcilvēkiem, ka viņam būtu godīgi jāpasaka, ka es vairs šajās attiecībās nejūtos īsti laimīgs. Ir sava viedokļa pareizīguma moments. Daudziem ir grūti atzīt savas kļūdas, gribas pierādīt, ka laulība joprojām funkcionē, pat, ja tai netic. Es ierosinātu meklēt sarunu un dialogu, kas latvietim ir reizēm problēma,” turpina Gauja.

Runājot par Latvijas kino attīstību, Gauja atzīst, ka Latvijas kino piedzīvo skaistāko brīdi, kāds bijis.

„Mūsu mērķis bija izstāstīt emocionāli sāpīgu tēmu vizuālā veidā,” atzīst režisors. "Attiecību filma parādīta caur bildi, bet savu mīļāko kadru savā nežēlīgumā izgriezis, jo stāstā tajā brīdī tā būtu bijusi liekvārdība.

Ne tikai stāsts izstāstīts caur bildi, bet caur bildi un laiku. Vai nu iebraucam detaļās un tīksmināmies ap to, ko esam uzfilmējuši, vai sakām nē - ir jāsaka tā.”

 Filmas radošā komanda dodas uz reģionālajām pirmizrādēm, lai uzklausītu skatītāju viedokli.

„Labākais, ko varētu sagaidīt, ka ir viedokļi, kas atšķiras, un cilvēki savā starpā diskutē. Vienīgais ļaunais, kas varētu notikt, ka atskanēti - puiši, labi pastrādājāt,” atzīst Gauja.