Andreja Upīša jubilejas gadu aizsāk ar Ilmāra Blumberga scenogrāfijas izstādi

Šis ir Andreja Upīša 140. jubilejas gads, ko aizsāk izstāde „Ilmārs Blumbergs. „Žanna D’Arka”” A.Upīša memoriālajā muzejā. Izstāde rāda 1972. gadā Rīgas Krievu drāmas teātrī tapušās Andreja Upīša vēsturiskās traģēdijas „Žanna D’Arka” scenogrāfiju. Scenogrāfija, kas ir kļuvusi par laikmetīgās mākslas hrestomātisko citātu 20. gadsimta latviešu mākslas vēsturē. Sagaidot Andreja Upīša 140. jubileju, rakstnieka muzejs uzsāk izstāžu ciklu „Muzeja mākslas kolekcijas pērles”.

„Tas bija notikums. 70. gadu scenogrāfijas vēsturē,” tā par mākslinieka Ilmāra Blumberga veidoto scenogrāfiju iestudējumam „Žanna D’Arka” Krievu drāmas teātrī bilst A. Upīša muzeja vadītāja un izstādes autore Inese Kaire. „Tā ir pērle mūsu muzeja krājuma. Gatavojoties A. Upīša jubilejai, ko svinēs šogad decembrī, izvēlējāmies tieši Blumbergu. 1972. gadā tapa šī scenogrāfija Rīgas Krievu drāmas teātrī un 1974. gadā muzejs iepirka šo unikālo darbu. 1976. gadā, kad Prāgā notika 3. Starptautiskās arhitektūras un scenogrāfijas kvadrinnāle, šis darbs bija uz kataloga vāka.”

Pagājušā gadsimta 70. gados A.Upīša memoriālais muzejs iepircis Ilmāra Blumberga veidotās  scenogrāfijas skices un sešus scenogrāfijas maketus, veidotus izrādei „Žanna D’Arka”. Tagad tie skatāmi izstādē, kurā redzama toreiz vēl jaunā scenogrāfa Ilmāra Blumberga ideja – baltās dēļu telpas pakāpeniska piesārņošana, piedrazošana ar visādiem sadzīves priekšmetiem, kas pāraug mocekles sārta kurināšanas rituālā.

Režisors Viktors Jansons redzējis toreizējo „Žannas D’Arkas”  iestudējumu Rīgas krievu drāmas teātrī. Viņš atklāj, ka tas bijis „liels notikums Krievu drāmā toreiz ieraudzīt scenogrāfiju, kas satrieca”. Blumberga veidotājās izrādēs Jansons ieraudzījis, ka var nospēlēt ar savdabīgu destruktīvu priekšmetisko pasauli.

Par pašu iestudējumu atsauksmes nav tik pozitīvas, kā par skatuves iekārtojumu. To atklāj arī kino zinātnieks Agris Redovičs, kurš tolaik par savu recenziju šai izrādei ieguvis kritiķu balvu.

"Domāju, ka konflikts bija starp asprātīgo un gaiši izdomāto formu un to, kas tur iekšā. Upītim ir cietas tās vēsturiskās drāmas, tur nav gaisa. (..) Man nelikās tas teātra uzvedums sevišķi pilnvērtīgs. Scenogrāfija bija ko redzēt," vērtē Redovičs.

Inese Kaire atgādina, ka A.Upīti pašam rakstīt vēsturisko drāmu par Žannu D’Arku rosinājis 1925. gadā redzētais Bernarda Šova lugas „Svētā Žanna” iestudējums. Viņam rodas doma, ka citādi traktēs jaunās meitenes likteni. Tā kā A.Upītis brīvi pārvaldījis franču valodu, viņš rakstījis uz Franciju Jānim Grīziņam un lūdzis pie bukinistiem Parīze pameklēt materiālus par Žannu D’Arku.

„Pēc pasvītrojumiem un ierakstiem šajās grāmatās var redzēt, cik rūpīgi viņš strādājis pie savas Žannas radīšanas. Un 1930. gadā Nacionālajā teātrī ar Paulu Baltābolu galvenajā lomā šī izrāde tiek rādīta publikai,” stāsta Inese Kaire.

Ilmāra Blumberga „Žanna D’Arka” aizsāk izstāžu ciklu „Muzeja mākslas kolekcijas pērles”. Inese Kaire atklāj, ka nākamā ciklā būs Oto Skulmes darbu izstāde, kurš veidojis skaistas tērpu skices Upīša lugai „1905”. „Visas šī māksla cikla izstādes būs saistītas ar Upīša darbu ilustrācijām ar mākslas darbiem, kas atrodas ekspozīcijā Upīša dzīvoklī,” norāda Inese Kaire.

Tuvojoties A.Upīša jubilejai  4.decembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks rīkota izstāde, tās temats divreiz rakstīta grāmata – par  fundamentālo Andreja Upīša romānu „Zaļā zeme”. Visu jubilejas gadu A. Upīša memoriālajā muzejā reizi mēnesī notiks sarunas un piemiņas vakari ar literātiem, kuri saņēmuši A.Upīša prēmiju, ko savulaik nodibināja Skrīveru izmēģinājuma saimniecība un tā aizsākās no 1977. gada.