Divās nedēļas nogalēs – maija beigās un jūnija sākumā – notiks pirmais "Osokina mini festivāls @152" Rīgā, kurā uzstāsies Latvijas mākslinieki Andrejs Osokins, Chris Noah, Katrīna Gupalo, Rihards Lībietis un Erna Daugaviete, Vladislavs Nastavševs un citi.

Ar šo festivālu Rīgā, Brīvības ielā 152, atklāj jaunu klavieru salonu. Festivāla pirmajā dienā 29. maijā notiks Chris Noah un Katrīnas Gupalo akustiskais koncerts, kurā skanēs abu jauno mūziķu oriģinālkompozīcijas, 30. maija vakarā klausītāji dzirdēs Andreja Osokina uzstāšanos, savukārt svētdien, 31. maijā, uzstāsies ģitārists Rihards Lībietis kopā ar čellisti Ernu Daugavieti.

Andrejs Osokins raidījumā Kultūras Rondo stāsta, ka, uzzinot par topošo klaviersalonu, viņš nācis ar ideju, ka vajag atvērt skaisti un sarīkot festivālu.

"Intīma atmosfēra un ļoti skaista vieta. Domāju, ka klausītājiem būs liels prieks atkal tikties ar mūziku dzīvajā," jauno koncertvietu raksturo Andrejs osokins.

Salons atrodas netālu no Cēsu un Brīvības ielas krustojuma

"Urbānistiska vieta, mazliet atgādina Londonu, manas mācības tur. Šis klavieru salons ir kā pērlīte šajā urbānismā," vērtē Andrejs Osokins.

30.maijā jaunajā salonā skanēs Andreja Osokina solo koncerti, bet 6.jūnijā noslēguma koncertā viņš špēlēs latviešu komponistu mūziku. Aktrise Rēzija Kalniņa lasīs dzeju no Daces Micānes vēl neiznākušā krājuma. Būs īpašs vakars.

Mūziķe Katrīna Gupalo atklāj, ka viņai būs būs divi fantastiski vakari festivālā. 29.maijā viņa uzstāsies ar kopā ar Chris Noah. Atskaņos oriģinālmūziku un arī dziesmas, kuras tapušas karantīnas laikā.

"20 laimīgie klausītāji tās dzirdēs," atzīst Katrīna Gupalo.

5.jūnijā būs programma ar Vladislavu Nastavševu, vakars veltīts teātra mūzikai.

Raksturojot festivāla programmu kopumā, Andrejs Osokins atzīst, ka gribējies daudzveidīgu programma, aicinot māksliniekus, kurus paši vēlētos dzirdēt.

Mūziķis arī min, ka gribētu, lai minifestivāls kļūst par tradīciju

"Jau sen bija doma par festivālu, bet saspringtā koncertgrafika dēļ nebija iespējams to realizēt. Tagad ir īstais laiks. Gribētu atkārtot arī nākamā un aiznākamā gadā, varbūt tas kļūst par tradīciju, kad aicināsim savus draugus un mēs kopā muzicēsim. Būtu laimīgs, ja tas katru reizi būtu jaunā vietā, varbūt vēl neatklātā vietā, mūzikai neparastā vietā," tā Andrejs Osokins.