“Kalendārs mani sauc” - romāns, ar kuru iepazīsimies kopā ar tā autoru Andri Kalnozolu.

Andri Kalnozolu lasītāji labāk pazīst kā dramaturgu, arī režisoru.

"Es vispār sāku kā aktieris, esmu profesionāls aktieris," atklāj Andris Kalnozols. "Arī grāmatu es būtībā esmu rakstījis, izmantojot visus nepieciešamos aktiermeistarības instrumentus. Mēs to varam arī uztver kā manu monoizrādi, tikai viņa nav izspēlēta, bet loma ir uzrakstīta.

Es esmu literatūrā stipri ienācis no teātra aizkulisēm un par šo savu teātra pamatu un teātra izglītību gan kā režisoram, gan kā aktierim, gan kā pēc aicinājuma dramaturgam, esmu ļoti priecīgs, un jūtos ar ļoti spēcīgiem pamatiem mākslā."

Romāna "Kalendārs mani sauc" centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt – ka labāk nekā vairumam pieaugušo. Stāsta struktūru veido vietējās mazpilsētas mācītājam rakstītas vēstules, kurās galvenais varonis reflektē par savā dzīvē notiekošo, tādējādi iepazīstot pats sevi un apkārtējo pasauli. Nelaimīga iemīlēšanās viņu novedusi pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katra kalendāra datumā svinamās vārdadienas, lai "nokļūtu tuvāk" iecerētajai meitenei, proti, – starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais.

Vienīgais, ko anotācijai piebilst autors - tas viss ir izdomāts, tur nevar ticēt nevienam vārdam.

"Grāmatas galvenajam varonim ir prototips, manā dzimtajā mazpilsētā tiešām ir tāds vīrietis, kurš ir iemācījies no galvas kalendāru. Viņš to izdarīja 90. gadu vidū vai beigās. Tas vienmēr bija zināms, bet es par šo Oskaru nezinu neko vairāk, kā tikai to, ka viņu sauc Oskars, to, ka viņš no galvas ir iemācījies kalendāru.

Ar šiem diviem faktiem man pietika, lai visu pārējo es izdomātu," bilst Andris Kalnozols.

Andra Kalnozola romāns "Kalendārs mani sauc” izdots grāmatu sērijā “Orbītas bibliotēka”.

Īsu brīdi pirms 2008. gada krīzes, vien pāris mēnešus, Andris Kalnozols strādājis arī Latvijas Radio. Viņš atminas, ka veidojis sižetu par Pekinas olimpisko spēļu atklāšanu 2008.gada augustā.

Sarunā Kultūras Rondo viņš atklāti stāsta par saskaršanos ar izdegšanas sindromu un to, ka tagad neuzskata, ka "darbs ir galvenais raksturojošais cilvēklielums".

Andris Kalnozols lasa fragmentu no romāna: