Ir sācies Senās mūzikas festivāls, kas sestdien izskanēs Rundālē ar krāšņu festivāla noslēguma koncertu, kurā jau par tradīciju kļuvis Antonio Vivaldi vijoļkoncertu cikla „Gadalaiki” atskaņojums. Bet pirms tam piektdien Rīgā Sv. Pētera baznīcā skanēs Meksikas baroka šedevri. Latvijā jau ieradies pazīstamais senās mūzikas speciālists un arfu spēles lietpratējs Endrū Lorenss-Kings. Šoreiz viņš muzicēs kopā ar Latvijas Radio kori un kamermūziķiem.

Mēģinājumā Endrū Lorenss-Kings strādā kopā ar Radio kori, arī precizējot tekstu un slīpējot vārdu izrunu. Šoreiz programmā izvēlēta Latvijā mazpazīstama baroka laika mūzika no Meksikas, kurā atsauces uz Āfrikas bagāto kultūru un Eiropas, jo īpaši Spānijas. Pārtraukumā man iespēja iztaujāt Endrū Lorensu-Kingu. Sasveicinoties saku sirsnīgu paldies par iepriekšējo koncertu 2014.gadā, jo īpašā atmiņā palikusi viņa muzicēšana kopā ar „Sinfoniettu Rīga” un baroka ģitāristu, arī dejotāju Stīvenu Pleijeru.

Endrū Lorenss-Kings apliecina, ka joprojām sadarbojas ar Pleijeru, taču šoreiz Rīgā muzicēs baroka ģitārists no Somijas Ēro Palviainens, fagotu spēlēs Jānis Semjonovs, sitaminstrumenti Mikus Bāliņa ziņā, pozitīvērģeles atskaņos Aigars Reinis un šoreiz dziedās Latvijas Radio koris.

Iepriekšējo reizi, viesojoties un muzicējot Senās mūzikas festivālā, Endrū Lorenss-Kings iepazīstināja ar angļu baroka laika komponista un ērģelnieka Henrija Pērsela mūziku. Par programmu, ko izvēlējies šoreiz, baroka laika mūziku no Meksikas, Lorenss-Kings atklāj, ka speciāli šai programmai izvēlēta 17.gadsimta baroka laika mūzika, baroka agrīnais periods, bet no Meksikas.

“Tajā ir interesants kultūru sajaukums. Jo

Meksikā ir spēcīga spāņu ietekme, kas ienesa brīnišķīgu augstās mākslas polifoniju kormūzikā. Tad pašu Centrālamerikas iezemiešu, meksikāņu tautas mūzika ar viņu dejām. Un vēl vergi, kas nāca no Āfrikas. Tieši šo trīs stilu sajaukums – spāņu, amerikāņu un afrikāņu sajaucās un atgriezās atpakaļ Spānijā, kļūstot par spāņu baroka mūziku,” skaidro Endrū Lorenss-Kings.

Mēs šajā programmā esam iekļāvuši mesu spāņu stilā, kurā divi kori, oriģināli instrumenti, un tā ir augstā māksla spāņu stilā. Tad mums ir deju mūzika – Centrālamerikas deju mūzika un 17.gadsimta afrikāņu mūzika. Tad ir mūzika, kurā sajaukti dažādi stili, un šie muzikālie skaņdarbi ir kādas piecas minūtes gari – kā opera, kā maza baroka opera. Taču ar varenu vēstījumu.

Kādu brīdi koris izpilda spāņu zemnieka partiju, kurš svin Ziemassvētkus, savukārt citā darbā koris izpilda portugāļa partiju, viņš ir ievērojama persona, aristokrāts. Un tad ir nākamā daļa, kurā mazs nerātns afrikāņu zēns. Tie ir tik atšķirīgi raksturi, un viss sajaucas ar populāru tradicionālo deju un noslēdzas ar augsto mākslu.

Arī mēģinājumā Lorenss-Kings demonstrē dažādus stilus, arī šo vienkāršās tautas runas manieri, draudzīgumu, sirsnību. Vērojot mūziķi mēģinājumā un dzirdot viņu uzstājamies, rodas priekšstats, ka viņam patīk humors, tam gūstu arī apstiprinājumu.

“Tā būs arī daļa no šī koncerta.

Mēs atskaņosim augstās mākslas mūziku ar brīnišķīgiem garīgiem tekstiem, savukārt šajos populārajos muzikālajos darbos ir ikdienišķi personāži – zemnieki, palaidņi puikas, vienkāršie ciemata iedzīvotāji, kuri svin svētkus. Allaž nopietnā reliģiskā vēstījumā ir arī humors.

Un protams, tas atspoguļojas arī mūzikā, īpaši spāņu baznīcas mūzikā,” bilst Lorenss-Kings.

Endrū Lorenss-Kings daudz ceļo gan koncertējot, gan iepazīstot vietējās tradīcijas un pētot senās mūzikas ietekmes. Viņam allaž interesanti vērot, kā vēsture, tās bagātā kultūra iegūst kaut ko jaunu šodien. To viņš saka arī par vietu, kurā norit mēģinājumi kopā ar Radio kori, vienā no vēsturiskajām Spīķeru jeb noliktavu ēkām. Un tādu jaunu enerģiju, atskaņojot seno mūziku, viņš jūt arī strādājot kopā ar Latvijas mūziķiem.