LU Akadēmiskajā apgādā iznācis Aristoteļa darba „Runas māksla - Rētorika” tulkojums latviešu valodā. Tulkojumu papildina zinātniski komentāri, senā teksta vēsture, kā arī teksti, kas atklāj „Rētorikas” saikni ar otru zināmāko Aristoteļa darbu „Poētika”. Par darba aktualitāti mūsdienās, par tulkošanas pieredzi  un komentāru veidošanu saruna Kultūras Rondo studijā ar vienu no tulkotājām, filoloģi Ilzi Rūmnieci un filozofi Līvu Rotkali.  

"Šis teksts ir ļoti sarežģīts teksts, ne jau tikai tulkošanas dēļ, bet vispār, lai spētu izlasīt arī oriģinālvalodā. It kā pats teksts varbūt nemaz nav tik sarežģīts, ja skatāmies no grieķu valodas viedokļa. Bet tas, kā teksta vienības ir saliktas kopā un cik daudz tās sevī ietver, cik daudz dažādu Aristoteļa citu darbu nianses un atsauces, tas to padara ļoti sarežģītu, tādu smagnēju un aprautu vietām un varbūt pat obskūru. Ir grūti izlauzties tam cauri," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" vērtē filozofe Līva Rotkale.

Rotkale vērtē, ka darba mērķauditorija ir ikviens interesents, bet, lai tuvotos šim tekstam, ir nepieciešama iedziļināšanās.

"Mēs esam mēģinājuši šo darbu mazliet atvieglot, sniedzot kādus komentārus, bet varbūt kā reiz atkal esam šo darbu padarījuši piepūles vērtu potenciālajam lasītājam, jo esam centušies tomēr iztulkot latviski. Neizmantojot svešvārdus," turpina Rotkale.

Darba tulkojumu no sengrieķu valodas daudzu gadu gaitā izstrādājuši Latvijas Universitātes klasiskie filologi kopā ar baltu filoloģijas un antīkās filozofijas speciālistiem. Tulkojums ir novatorisks: tajā netiek lietoti internacionālismi, tikai latviešu valodas leksika. Lasītājam palīdzīgs ir galveno jēdzienu glosārijs.

Viena no darba tulkotājām, filoloģe Ilze Rūmniece atklāj, ka tulkojuma veidošanā ne tikai darināti jauni vārdi, bet arī izmantot vecvārdi. Piemēram, traģēdija – bēdu luga, kas jau ir pagājušā gadsimta sākuma vārds.

Darbs pie šī tulkojuma ir tapis vairāk nekā 10 gadus. Rūmniece norāda, ka pirmās darba grupas veidojušās 2007. gadā.

"Ir bijušas lielas cīņas gan par vārdu izvēli, gan par teikumu izveidi, un man liekas, ka to cīņu bāze arvien ir bijusi tā, lai pēc iespējas mēģinātu saglabāt Aristoteli tādu, kāds viņš ir, tāpēc varbūt arī viņš ir grūti lasāms," vērtē Rūmniece.

Pētniece atzīmē, ka Aristoteļa valoda šajā tulkojumā nav piejaucēta tā, lai teikums pēc iespējas labāk virzītos latviski.