No 26. aprīļa līdz 4. jūnijam Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde „Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100”.

 

Arvīda un Margas Spertālu laikmets Jelgavas Latviešu teātrī 20. gadsimta 20. - 30. gados. Kultūras Rondo studijā par latviešu scenogrāfa Arvīda Spertāla un viņa dzīvesbiedres kostīmu mākslinieces Margas Spertāles daiļradi pārrunājam ar Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktora vietnieci Mariju Kauperi, Arvīda un Margas Spertālu mazdēlu - mākslinieku Gintu Strēli un mākslas zinātnieku Māri Branci.

2017. gadā aprit 120 gadi kopš dzimis ievērojamais scenogrāfs, vircavnieks Arvīds Spertāls (1897-1961), kurš 20. gs. 20.-30. gados bija Jelgavas profesionālā teātra dekorators, pēc kara arī Akadēmiskā drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas Skatuves glezniecības darbnīcas vadītājs. Šogad 100 gadi aprit Jelgavas goda pilsonei, Latvijas Nacionālā teātra prīmai, pasaulē pazīstamajai Dānijas karalienes Ģertrūdes tēlotājai G. Kozinceva filmā „Hamlets” Elzai Radziņai.

Margas Spertāles kostīmu mākslinieces veikumu apliecinās Jelgavas teātra izrādēm zīmētie kostīmu meti, arī Rakstniecības un mūzikas muzejā saglabātie tērpu oriģināli – Elzas Radziņas leģendārais Žoržas Sandas tērps iestudējumam „Vasara Noānā” (1969), Antas Klints Pindacīšas kostīms (1955), Veltas Līnes Annas Kareņinas krāšņā kleita (1967). Mūža pēdējos gadu desmitos Marga Spertāle izteica sevi, darinot lelles ar dramatisko un baleta izrāžu personāžu tērpiem, tostarp arī keramikā.

“Izstādes uzdevums arī atgādināt, ka Jelgavā kādreiz bija augstas kvalitātes profesionālais teātris – Jelgavas latviešu teātris,” norāda Māris Brancis. “1924. gadā Jelgavas latviešu biedrība uzrunāja Arvīdu Spertālu kā potenciālo mākslinieku izrādēm. Nebija laba scenogrāfa teātrim. Viņš piekrita. Viņš kā dekorators pacēla teātri augstā līmenī, ko darīja ar vizuālo valodu, ļoti iespaidoja visus cilvēkus. (..) Marga Spertāle ir pirmā latviešu kostīmu māksliniece. Strādāja tandēmā un darināja krāšņas izrādes."

Izstādē būs aplūkojami materiāli, ko saglabājusi Spertālu ģimene. Arvīda un Margas Spertālu meitas glabā fantastiskus, smalki veidotus izrāžu scenogrāfijas maketus.

"Latvijas laikā ikviens mākslinieks dzīvoja ar Eiropas elpu, pēc kara viss mainījās," par Margu un Arvīdu Spertāliem stāsta Māris Brancis. "Arvīds  palīdzēja ne tikai izrāžu ārējo veidolu veidot, Jelgavas teātris bija labākais apgaismošanas ziņā. Spertāls pirmais Jelgavā uztaisīja grozāmo skatuvi."

Izstādi „Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100” papildinās arī konference 23. maijā un izstādes grāmata, kā arī vasaras beigās paredzēta pirmizrāde filmai par Arvīdu Spertālu.