Austra Ozoliņa-Krauze - rakstniece, mecenāte, spiedze jeb "latviešu Mata Hari"

No 7. jūlija Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma izstāde “Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze – rakstniece, mecenāte, spiedze”.

“Latviešu Mata Hari”, “dēkainā latviete”, “viena no intelektuālākajām sievietēm Latvijā” – tas viss savulaik bija teikts par rakstnieci, žurnālisti Austru Ozoliņu-Krauzi (1890–1941). Viņas savdabīgā personība bija pretrunu pilna, bet biogrāfijā joprojām ir daudz “baltu laukumu”.

“Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze – rakstniece, mecenāte, spiedze”. Un Aleksandras Beļcovas sirdsdraudzene. Par gaidāmo izstādi un Austras Ozoliņas –Krauzes dzīves līkločiem Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar mākslas zinātnieci Natalju Jevsejevu.

"Viņas vārds daudziem ir maz zināms. Šodien viņas vārds vairāk zināms šauram speciālistu lokam, kas nodarbojas ar starpkaru perioda literatūru. Pirmām kārtām, tas saistāms ar faktu, ka viņai nebija skaļu darbu, kurus izdot atkārtoti vēlākos gados pēc viņas nāves," atzīst zinātniece Natalja Jevsejeva.

Kā literāti viņu jau dzīves laikā vērtēja pretrunīgi. Vieni norādījuši, ka raksta vīrišķīgu literatūru, ar vērienu aprakstot notikumus, kritizējot sabiedrību. 

"Bija kreisi noskaņota, ko var just lugās un literāros darbos. Kritizēta viņa arī par to, ka valoda nav tik izkopta, arī literārie tēli shematiski," norāda Jevsejeva.

Austra Ozoliņa-Krauze bija arī mākslinieces Aleksandras Beļcovas sirdsdraudzene un tas arī iemesls, kāpēc Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs izstāde.

Dzimusi Rīgā 1890. gadā 30. novembrī būvuzņēmēja ģimenē, Austra Ozoliņa-Krauze varēja atļauties mācības ārzemēs. No 1912. līdz 1917. gadam viņa studēja filoloģiju un jurisprudenci Šveicē, Bernes Universitātē. Jau tad Austra sāka savu aktīvo sociālpolitisko un publicistisko darbību. Turpat Šveicē iepazinās ar Raini un Aspaziju, kopā ar viņiem strādāja Šveices Latviešu komitejā par tās sekretāri. No 1916. līdz 1919. gadam Austra Ozoliņa-Krauze vadīja Latvijas propagandas biroju un jau tad nonāca izlūkdienestu uzmanības centrā – viņas gaitām sekoja Šveices speciālo dienestu iestādes. Austras Ozoliņas-Krauzes pret vāciešiem vērstā propaganda bijusi tik iespaidīga, ka to ziņojumos minēja pat Vācijas vēstniecība Bernē.

1921. gadā Austra Ozoliņa-Krauze atgriezās Rīgā. Šeit viņa uzreiz iepazinās ar nesen uz Latviju atbraukušo Aleksandru Beļcovu un uz nākamajiem 10 gadiem kļuva par mākslinieces tuvu draudzeni un finansiālo atbalstītāju.

Izstādē “Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze – rakstniece, mecenāte, spiedze” varēs aplūkot Aleksandras Beļcovas gleznotos portretus, portretu skices. Būs arī iespēja iepazīsties ar viņas literatūru un literāro darbību. Kā izstādes līdzkurators piesaistīts filologs Kārlis Vērdiņš, kurš vērtē, ka Austras Ozoliņas-Krauzes darbus var uzskatīt par feminisma literatūru.