Pirms 125 gadiem Stirnienes pagasta Tiltagalā piedzima godināmais bīskaps Boļeslavs Sloskāns. Šogad, atzīmējot lielo jubileju, no 31. augusta līdz 2. septembrim viņa dzimtajā pusē notiks godināmajam bīskapam veltīti pasākumi. Jubilejas pasākumus piektdienas, 31. augusta, vakarā Stirnienes Svētā Laurencija baznīcā ieskandinās Valsts akadēmiskais koris “Latvija” ar garīgās mūzikas koncertu “Mirdzi, Stirniene, Latvijas zvaigznājā!”.

Pasākumus turpinās diskusijas, sarunas un vietējo jauniešu iesaiste. Pasākuma organizatori pauž cerību, ka Sloskāns būs pirmais oficiāli atzītais latviešu tautības svētais.

Krustāmtrauks un vairāki citi priekšmeti Stirnienes svētā Laurencija Romas katoļu baznīcā joprojām draudzes locekļiem un apmeklētājiem atgādina, ka te Stirnienē tālajā 1893. gada 31. augustā piedzima un tika kristīts godināmajam bīskaps Boļeslavas Sloskāns.

“No Sloskāna laikiem ir saglabājušies svečturi un dažādi citi interjera priekšmeti, vissvarīgākais ir kristāmais galds, kur savulaik arī kristīts bīskaps Sloskāns,” stāsta baznīcas ērģelniece un tautas nama vadītāja Ieva Zepa.

Bīskapa  Boļeslava Sloskāna, kura dzīve ir bijusi ievērojama, tomēr visai skarba, jubilejai par godu paredzētas ievērojamas svinības ne vien ar dievkalpojumiem, valsts akadēmiskā kora "Latvija" koncertu vietējā baznīcā, bet arī ar sarunām un diskusijām par viņa dzīvi un ietekmi uz šodienas pasauli.

Šobrīd Vatikānā rit bīskapa Sloskāna beatifikācija jeb iecelšana svētos kārtā.

Godināmā bīskapa jubilejas ieskaņas garīgās mūzikas koncerts „Mirdzi Stirniene Latvijas zvaigznājā” norisināsies Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros. Bet arī Valsts akadēmiskā kora Latvija mākslinieciskajam vadītājam Mārim Sirmajam ar Stirnieni saistās īpaši mīļas bērnības atmiņas.

“Stirnienes baznīca man ir kā zināms brīnums, jo mana bērnība ļoti bieži pavadīta šajā apkaimē. Tu brauc un ir meži, meži un pēkšņi tāda neticami liela akmens baznīca. Tā vienmēr bija tāda sirreāla sajūta, ieraugot Stirnienes baznīcu, un mani vecvecāki ir laulājušies šeit, un līdz ar to tā ir tāda īpaša vieta,” bērnību atminas Māris Sirmais.

Ņemot vērā Māra Sirmā siltās bērnības atmiņas, arī koncerta programma ir īpaši šai vietai veidota.

“Mēs parādīsim ne tikai vienu daļu no Latvijas simtgades programmas, bet arī divus jaundarbus, kuriem oficiālais pirmatskaņojums būs tikai pēc pāris dienām. Kopā ar mums būs arī pianists Vestards Šimkus ar citiem mūziķiem, mēs pirmatskaņosim viņa darbu „Missa Brevis”.  Mēs dziedāsim arī brīnišķīgu Riharda Dubras darbu, kas veidots uz maija dziedājumu pamata, „Tu skaisto Dīva duorza rūze”. Mēs to pirmoreiz dziedāsim Latgalē. Un saistībā ar manām atmiņām mēs nodziedāsim tautasdziesmu “Zynu, zynu tāva sāta”, šo dziesmu Raimons Tiguls speciāli izveidoja korim "Latvija" un šī dziesma ir paredzēta arī šajā programmā,” ar koncerta programmu iepazīstina Māris Sirmais.