"Lielākoties viņš raksta ļoti vienkārši un tieši," tā kulta rakstnieka Čārlza Bukovska dzeju raksturo tās atdzejotājs Jānis Elsbergs.

Apgāds "Neputns" izdevis Bukovska dzejas izlasi “Kodiens”. Tā ir pirmā latviski izdotā Bukovska dzejas grāmata, kā arī pirmā grāmata izdevniecības "Neputns" jaunajā atdzejas jeb brezenta sērijā, kuru plānots turpināt ar dažādu valstu modernistu un laikmetīgās dzejas autoru darbiem. 

"Vienkārša un bez tur kaut kādām mistiskām, slēptām simbolu vai kultūras kodus spēlēm un intertekstualitātes, kur lasītājam jābūt lasījušam vēl 50 citas ļoti gudras grāmatas, lai viņš saprastu šo.

Brīžiem viņš paspēlējies ar kaut kādiem formas elementiem, bet tās ir tādas epizodes," par Bukovska dzeju turpina Elsbergs.

Runājot par izlases veidošanu, Elsbergs norāda, ka Bukovskis bijis ļoti ražīgs un īpaši neatlasīja, ko publicēt, tāpēc ir arī daudz vāju dzejoļu, līdz arī izvēlēties spēcīgus un izdevušos dzejoļus nebijis viegls uzdevums.

Latviski līdz šim iznākuši divi Bukovska romāni "Holivuda" un "Sievietes".

Sarunā raidījumā Kultūras Rondo, Jānis Elsbergs atklāj, ka izlase "Kodiens" ir atdzejota drīz pēc romāna "Sievietes" iznākšanas.

"Andris Bloks no izdevniecības AGB man pasūtīja dzejas izlasi, iedeva septiņus biezus Bukovska dzejas sējumus, lai es veidoju izlasi un atdzejoju. To arī izdarīju, bet grāmata neiznāca," atminas Elsbergs.

Tagad, 15 gadus vēlāk, grāmata ir iznākusi un tā aizsāk jaunu sēriju - brezenta sēriju, kuru veidos Kārlis Vērdiņš. Elsbergs min, ka šajā sērijā paredzēts izdot Daniila Harmsa dzeju, ko atdzejojis Einārs Pelšs.

Iepazīstinot ar Bukovski, Elsbergs bilst, ka

"viss viņa mūžs rotē ap četrām lielām kaislībām - rakstīšana, vētraini un nesakarīgi īslaicīgi sakari ar daudzām sievietēm, dzeršana un klasiskā mūzika, kas vienmēr skanēja, kad strādāja vai dzēra. Četri stūri, kur pa vidu viņš ir".

2020.gada 16.augustā būs Čarlza Bukovska simtgade. Viņš ir nācis no trūcīgas ģimenes un līdz 50 gadu vecumam dzīvojis trūcīga cilvēka dzīvi, strādājis gadījuma darbus, paralēli tam no apmēram 20 gadu vecuma nopietni pievērsies literatūrai rakstījis dzeju, īsos stāstus. Pa retam publicējies, bijis maz pazīstams autors, bet jau 50.-60.gados underground aprindās guvis ievērību un kļuvis arvien redzamāka figūra, kaut arī viņa grāmatas bija mazās tirāžās.

"Viņu ievēroja neliela, bet solīda izdevniecība, un izdevējs sāka Bukovskim maksāt tādu kā mūža stipendiju, lai viņš var nestrādāt, piemēram, pasta nodaļā, kā tajā brīdī, bet sēdēt mājās un rakstīt," stāsta Elsbergs. "Tad viņš pārslēdzās uz romāniem. Ievērība vēl auga. Romāni guva panākumus."

1986.gadā Holivudā uzņēma filmu pēc viņa scenārija "Žūpa" par viņa dzīvi. Tā kļuva populāra, vecumdienās viņš kļuva par pārtikušu cilvēku, par ko pats savos vēlīnajos darbos ironizēja.

Elsbergs atzīst, ka labprāt pievērstos Bukovska romānu un īso stāstu tulkošanai.