20. februārī Lielajā ģildē jaunu koncertprogrammu sniegs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) klavieru trio. Koncerta otrajā daļā trio dalībniekiem Indulim Cintiņam, Dacei Zālītei-Zilbertei un Mārtiņam Zilbertam pievienosies arī vijolnieks Sandis Šteinbergs. Par LNSO klavieru trio jauno koncertprogrammu, kurā skanēs arī Ēriha Volfganga Korngolda “Svīta”, kuras klavierpartiju pianists spēlē tikai ar vienu roku, turklāt – kreiso, Kultūras Rondo stāsta pianisti Dace Zālīte-Zilberta un Mārtiņš Zilberts.

„Protams, tā ir īpaša situācija, jo kopš skolas gadiem, kad rokas atsevišķi trenē attīstīšanai, visu pārējo laiku tiek spēlēts abām rokām. Un viņas pierod būt kā viens vesels principā, viena otrai kaut ko palīdz, ja vajag, atbalsta,” tā par neparasto situāciju, spēlēt tikai ar kreiso roku, stāsta pianists Mārtiņš Zilberts.

Viņš atzīst, ka pirmajā brīdī sajūta bijusi neparasta, bet nedaudz patrenējoties, sajūta ir jau daudz labāka. Ko dara labā roka šajā laikā?

„Ar labo roku ir vērts atbalstīties pie klavieru krēsla tā ciešāk vai pat pie klavieru malas, jo atsevišķās vietās ar kreiso roku tādi strauji lēcieni jāveic no vienas klaviatūras gala uz otru. Lai kaut kur noturētu līdzsvaru, labā roka palīdz,” atzīst Zilberts.

Ērika Volfganga Korngolda svīta, arī klavierkoncerts kreisajai rokai, kā arī M. Ravēla klavierkoncerts kreisai rokai ir skaņdarbi, kas rakstīti pianistam Paulam Vitgenšteinam, kurš Pirmā pasaules akra laika zaudēja labo roku. Viņš gribēja turpināt spēlēt un komponisti viņam veltījuši savus darbus.

Dace Zālīte-Zilberta atzīst, ka LNSO klavieru trio katras programmas pamatā ir kāds centrālais darbs. Šoreiz tas ir J. Brāmsa klaviertrio do minorā.

"Parasti ir tā, ka jau spēlējot iepriekšējo koncertu rodas idejas, ko gribētu nākamajā sezonā spēlēt. Parasti ir kāds viens lielas formas skaņdarbs, ap kuru pārējie sarodas. Varbūt kaut kas sen nespēlēts, vai no jauna komponēts,” atklāj Dace Zālīte-Zilberta.

Taču šoreiz programmā savā ziņā ir divi centrālie skaņdarbi – gan Brāmsa darbs, gan Korngolda kompozīcija, kuru ieteicis „viesis” – vijolnieks Sandis Šteinbergs.

„Likās, ka jāizmanto tas, ka ir divas vijoles koncertā, divas vijoles duetā arī nevar bieži dzirdēt. Tāpēc Ķeniņa duets likās interesants,” tā Talivalža Ķeniņa darba iekļaušanu programmā raksturo Zālīte-Zilberta.