Dagneja savā pirmajā krājumā apraksta mūsdienu Latgali un nebēdā par tukšajiem laukiem

Jūnija vidū savu pirmo dzejoļu krājumu izdevusi latgaliešu literāte Dagnija Dudarjonoka. Krājumā apkopoti vairāk nekā 70 pēdējo piecu gadu laikā viņas sarakstītie dzejoļi, kuros autore runā par piedzīvoto mūsdienu Latgalē, dzīves jēgu, sevis meklējumiem, iekšējām pārmaiņām un sevis mīlēšanu. Kā literāro pseidonīmu Dagnija izmanto savu vārdu latgaliski – Dagneja.  Dzejnieces vietā Dagnejai labāk patīkot apzīmējums „ailiniece”, jo ailes latgaliski ir dzejas rindas.

Ar latgaliešu literāti Dagneju jeb īstajā vārdā Dagniju Dudarjonoku satiekamies pie Preiļu parka vārtiem un, tā kā ir silts un saulains rīts, dodamies pastaigā pa parku. Rokās viņa tur savu pirmo dzejas krājumu „Ups, kūki i mes”, latviski - „Upe, koki un mēs.”

Sarunājamies latgaliski. Arī visi krājumā apkopotie dzejoļi ir latgaliski. Grāmatā viņa mēģinājusi saglabāt savu Kalupes puses izloksni: „Piemēram „tīks”. „Kluss” nozīmē. Mana vecmamma, viņai ir 95 gadi, viņa pasaka vēl tā: „Tīks, vēja nav. Es domāju, tas ir tāds tīrākais avots, no kā vecos vārdus mācīties.”

Dzejā Dagnejai patīk spēlēties ar valodu. Viņa nevairās izmantot arī frāzes un izteicienus krievu un angļu valodā: „Vecmamma „juniversal” veikalā gāja ar iepirkumu maisiem un teica: „Oh mai gād idjom vperjod” un izgāja pa durvīm ārā. Un es to ieliku arī savā dzejolī, jo mēs tā Latgalē dzīvojam – viens runā krieviski, vēl angļi parādās, cits latgaliski, cits latviski.”

Literāte atzīst – viņa cenšas radīt dzejoļus, kas liek cilvēkiem nezaudēt modrību un domāt.

Dagneja uzsver – viņa raksta par reālo lauku dzīvi, un, lai arī var likties, ka tā brīžiem ir skarba, dzejniece tam nepiekrīt: „Lauku realitāte nav skarba, manos dzejoļos vispār ne cik. Lauku realitāte ir tāda, kādā tā ir. Man ir tāds dzejolis – tādas Latgales vairāk vairs nav, kāda bija manas vecmammas laikos. Un samierinies! Ka nav Teklītes, ka nav Ņineites, ka nav rudzu kūlīšu, jo ir kombaini, ir ruļļi. Un tas viss ir ļoti labi. Un tur nav nekādas sāpes. Un par tukšajiem laukiem es vispār nebēdāju. Ja cilvēki gribēs, būs vairāk vietas, kur izpausties.”

Dagnejai ir dzejoļi arī par mīlestību. Viņa gan norāda – lielākoties viņa rakstījusi, domājot, nevis par romantisko mīlestību, bet gan par mīlestību pret savējiem, pret sirdsdraugiem. Savu nākamo dzejoļu krājumu Dagneja iecerējusi veltīt tikai mīlestības tēmai. Viņa pieļauj – tas varētu tapt kopā ar citiem latgaliešu dzejniekiem.

Lai arī Dagnejas dzejas krājums „Ups, kūki i mes” iznācis jau jūnija vidū, tā prezentācijas pasākums paredzēts septembrī dzejas dienu laikā.