Būt vai nebūt domas brīvībai mākslā? Tas ir jautājums, kas uzjundīja pēc pagājušā gada nogalē Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklātās igauņu mākslinieka Sandera Raudsepa personālizstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē". Šis mākslinieks ciklā "Tavs alternatīvais Jēzus" dažādos veidos interpretēja krustu, tai skaitā izvietojot uz tā vīriešu fallus, kas raisīja asas diskusijas sociālajos tīklos. Daugavpils domē un mākslas centrā tika saņemtas sūdzības un aicinājumi, gan no iedzīvotajiem, gan reliģiskajām konfesijām, izstādi slēgt. Rezultātā, pēc domes, garīdzniecības un daļas sabiedrības spiediena par to, ka šī izstāde aizskar reliģisko  cilvēku jūtas, Rotko mākslas centrs veica iekšējo cenzūru un no izstādes izņēma trīs darbus.

Vai pašvaldībai ir jāiejaucas muzeju darbā, vai cenzūra mākslas darbu publiskošanā ir pieņemama, cik liela loma sabiedrības domai un vērtību skalai  izstāžu veidošanā un kur ir tā robeža un atbildība mākslas telpā, kuru drīkst vai nedrīkst pārkāpt? Atbildes uz šiem jautājumiem 19. februārī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tika meklētas diskusijā “Domas brīvībai (ne) būt?”.

Diskusiju rīkoja Kultūras ministrija sadarbībā ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldību un Daugavpils Marka Rotko mākslas centru, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus un sabiedrības grupu pārstāvjus.