Līdz galam nesaprastais amerikāņu režijas ģēnijs Orsons Velss un franču aktieris Matjē Amalriks, kurš sevi pierāda arī režisora krēslā – šādas galvenās figūras kārtējā „Dīvāna kinozāles” epizodē, piepulcējoties arī citām filmām, pie kurām vērts atgriezties vai iepazīt pirmoreiz. Filmas iesaka režisori Marta Martinsone un Jānis Ābele.

Režisores un Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījuma “Piejūras klimats” veidotājas Martas Martinsones debijas pilnmetrāžas filma “Tizlenes” šobrīd ir pēcapstrādes posmā, un, ja viss notiks kā plānots, aprīļa vidū Marta dosies uz Prāgu piedalīties skaņas apstrādes procesā. Filma stāstīs par trim draudzenēm, 9. klases skolniecēm, kuras nolemj kļūt par klases populārākajām meitenēm. Un tas viss notiek 1999. gadā, tātad – īsi pirms jaunās tūkstošgades.

Ieteikumus “Dīvāna kinozālei” Marta iesāk ar izcēlumu par vienu no saviem mīļākajiem režisoriem, proti – Orsonu Velsu. Šobrīd platformā “Netflix” ir skatāma dokumentālā filma “Viņi mani mīlēs, kad būšu miris” / “They’ll Love Me When I’m Dead”, kura stāsta par Velsa pēdējo filmas ieceri: vienlaikus biogrāfisku un ne-biogrāfisku drāmu “Vēja otra puse” / “The Other Side of The Wind”.

Līdzīgi kā Frederiko Fellīni meistardarbā “8 1/2”, šajā filmā Velss vēlējās izveidot režisora portretu, kurš ir apmaldījies savos principos vai, tieši otrādi, vēlas tos iedzīvināt vienreiz un par visām reizēm. Simts stundu safilmēto materiālu samontēja viņa kolēģi, un arī šī versija ir skatāma platformā “Netflix”. Jāpiebilst, ka periodā, kad šī filma tapa, Orsons Velss jau bija nobīdīts nost no troņa, uz kura viņu uzcēla “Pilsonis Keins” – Velsa populārākā filma, kas daudzās aptaujās tiek atzīta par visu laiku labāko kinofilmu. Sarežģīto režisora situāciju skaidro Marta Martinsone.

Režisoram Jānim Ābelem turpinās sadarbība ar rakstnieku Jāni Joņevu – pēc filmas “Jelgava 94” pienācis laiks dokumentālajam kino. Viņa projekts nupat guvis atbalstu Nacionālā kino centra ražošanas konkursā – taps dokumentāla filma par rakstnieku un dzejnieku Anatolu Immermani.

Savu ieteikumu trijādi Jānis iesāk ar stāstu par kinopasaulē pietiekami bieži sastopamo principu, kurā aktieris kļūst par režisoru. Šoreiz tas domāts par franču aktieri Matjē Amalriku, kuru, iespējams, esat redzējuši filmās “Skafandrs un tauriņš”, Džeimsa Bonda “Žēlastības kvantā” vai Vesa Andersona “Grand Budapest Hotel”.

Jānis Ābele platformu “Netflix” uzskata par, kā viņš pats saka, “mūsdienu kultūras ļaundabīgo audzēju”, tādēļ visas šodien ieteiktās filmas viņš ir skatījies vietnē MUBI.com, kuru esam pieminējuši arī citās “Dīvāna kinozāles” epizodēs. Turpat arī rodama franču režisores Aņjēzes Vardas retrospekcija.