Eduarda Liniņa un vēsturnieka Jāņa Šiliņa komentārā par Raini, Aspaziju un politiku. Jaunā strāva – idejisko orientieru meklējumi uz cariskās impērijas politikas fona.
Par dižgariem un desām - domas pamatā Bismarka izteikums, ka tautai nav jāzina, kā taisa politiku un ko liek desās. Raiņa jautājums, kādu ceļu iet: Vai man būt literātam, vai man būt dzejniekam, vai man būt politiķim?" Šodien liekas neiedomājami savienot publicista darbu ar politiķa, bet 19. gadsimta beigās bija amorāli nebūt sabiedriski aktīvam. Rainis bija jurists, beidzis universitāti, un arī literāts. Jaunās strāvas kustība vērsās pret jaunlatviešu tautiskajām vērtībām, taču patiesībā šī kustība bija turpinājums jaunlatviešu kustībai, - tā vērtē vēsturnieks Jānis Šiliņš, - kā paaudžu konflikts. Abas kustības koncentrējās ap laikrakstiem. Arī idejiskā pārmantojamība bija diezgan liela. Jaunā strāva bija sava laika produkts ar sociāldemokrātiskām ievirzēm, kas nāca no Krievijas augstskolām. Arī Tērbatas universitāte pārgāja no vācu uz krievu valodu. Demokrātiskais laikraksts "Dienas Lapa" Raiņa ietekmē kļuva sociāldemokrātiskāks. Tā izauga, piemāram, Miķelis Valters, viens no Zemnieku Savienības dibinātājiem. Pēteris Stučka ar lieliniek8iem. Piemēram Rūdolfs Blaumanis mēģināja būt politiski neitrāls, bet vai viņa novele "Andriksons" nav grods 1905. gada revoūcijas vēstījums?
Politiskā vide Krievijā, kas, no mūsdienu viedokļa, bija viduslaiciska, tās spiediens noteica, ka literātam nebija iespējams izvairīties no sociālas aktivitātes. Tas mainījās 20. gadsimta sākumā. Un te jārunā par Jaunās strāvas un tās sagrāves nozīmi Raiņa liktenī.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X