Dobeles pils atdzimšanas stāsts. Tas ir stāsts arī par būvkultūru un minimālismu. Kopā ar Dobeles pils gidēm Kultūras rondo viesojas arī hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecības augu dārzā.

Karstā jūlija dienā mēs aizbraucām uz Dobeli, lai saprastu, ko nozīmē saudzīga saglabāšana, mūsdienīgas iespējas, būvkultūra, minimālisms un kas ir „Dobeles Gaudi”. Un kā 300 gadus vecās drupās iespējams domāt par nākotni.

Mūsu gidi šajā dienā ir Undīne Krūze, Sandra Safranoviča, Nadīna Čerpaka un, protams, arhitekts Pēteris Blūms, kurš ir Dobeles pils projekta idejas autors. Viņš te pazīstot katru akmeni. Un tā droši vien arī ir.

Kamēr pils vēl nav atvērta apmeklētājiem, var sekot līdzi informācijai Dobeles pils Facebook lapā. Tur arī vēsturnieka un arheologa Andra Tomašūna un Pētera Blūma videolekcijas. Bet mūs interesē, kāda nākotne tad iedota pilij.

No Dobeles pils tagad paveras jauna panorāma un to jau varējuši fiksēt gan arhitekti, gan būvinženieri, jo Dobeles Livonijas ordeņa pils komplekss pieteikts gan Latvijas Arhitektūras gada balvai, gan kā gada labākā būve, gan nominācijā Restaurācija.

Pēteris Blūms tikko izvadājis profesionālos būvspeciālistus, tagad stāsta mums - Dobelē viesojās Agita Bērziņa, Guntis Stankevičs un Ingvilda Strautmane. Arī mūsu telefonos tagad ir fiksēta jaunā Dobeles panorāma, skatoties no tornīša. Un no tornīša tiešām ir redzams, ka Dobele sakārtojas. Lai par to varētu pārliecināties, jāgaida 28. augusts, kad notiks īpaši atklāšanas svētki, stāsta pils vadītāja Sandra Safronoviča. Bet pils stāsts tomēr sākas tuvāk zemei.

Pils teritorijas apskate no ārpuses ir pieejama visu diennakti, ja gribēsit izstaigāt iekšpusi, tad gan būs jāpagaida septembris. Tikmēr tāpat visu diennakti ir pieejams Hercogienes Elizabetes Magdalēnas ārstniecisko augu dārziņš, kurš gaida arī savu Benedikta dadzi. Stāsta Dobeles pils vadītāja Sandra Safranoviča un gide Undīne Krūze.

Pēteris Blūms mums stāsta daudzas ļoti sarežģītas arhitektūras un būvniecības lietas. Tās noteikti būs īpaši interesanti speciālistiem, kuri varēs mēģināt saprast, kā tas īsti ir izdarīts.

Tagad tiešām izskatās, ka tieši tā arī jābūt, kā ir izveidots, taču, kā jau dzirdējāt, tas tik pašsaprotami nemaz nav bijis. Un Pēteris Blūms lūdz pateikt īpašus paldies visiem, kuri šajā projektā strādāja un domāja, īpaši – arhitektei Līvai Garkājei, kura ir bijusi viņa tuvākā palīdze un autoruzraudzības procesa stabilitātes garants. Un Nadīnai Čerpakai, kuru jau mazliet dzirdējāt.

Pētera Blūma īpašais paldies arī būvinženieriem Ilmāram Andrejevam- Empelim un Irēnei Bokai, meistariem un darbu vadītājam Jurim Grodņam, logu izgatavošanas projekta vadītājam Jānim Gagainim, un mūžībā aizgājušajam dobelniekam, gāzes inženierim Ivaram Rudenam.

Pilī vēl gaidāmi jauni akcenti, un viens no tiem – vēstures altāris kapelā.

Kad jāizlemj, kur šogad aizbraukt, noteikti ir vērts aizbraukt uz Dobeli, apskatīties, kāds izskatās „Dobeles Gaudi”, kas tagad pārsegs un sargās vecos mūrus, kāda ir bijusi šī saudzīgā minimālisma filozofija, būvkultūra, kā pilī iedzīvojas mūsdienu materiāli, tehnoloģijas un domāšana. Un ir ko gaidīt – vēstures altāris ar Imanta Lancmaņa gleznu. Un ir par ko domāt - par hercogieni Elizabeti Magdalēnu, kura tik daudz spēja uzcelt un izdarīja, kurai bija ārstniecisko augu dārzs un par kuru mēs tik maz zinām.